Diskusija par šķīstību, patiesumu, cieņu un taisnīgumu

Kad Minghui mājas lapā es izlasīju rakstu ar nosaukumu ”Īsa diskusija par to, kā atbrīvoties no pieķeršanās laicīgo cilvēku principiem”, viens tā fragments atbalsojās manī. Es biju aizkustināts.

Praktizētājs rakstā sacīja: ”Tie, kas patiesi tic Faluņgun mācībai, ir atbrīvojušies no savām cilvēka sirdīm. Viņiem nav tirdošu un netīru domu, tādēļ viņi ir šķīsti, patiesi, cienīgi un taisnīgi.” Tā tas patiešām ir! Pēc septiņu gadu ilgās nežēlīgas un neprātīgas vajāšanas, ko īsteno ļaunā ĶKP, un pilnveidošanās saskaņā ar Faluņgun mācības principiem, praktizētāji ir spējuši iziet tam cauri ar cieņu un taisnīgumu, parādot, ka ”viena taisna doma uzveic simt ļaunumu”. (Grāmata „Džuaņ Faluņ”, piektā lekcija, neoficiāls tulkojums)

Es atceros, kā pirms 1999. gada 20. jūlija, kad sākās nelikumīgā vajāšana pret Faluņgun, paralēli mūsu pastāvīgajai Faluņgun mācības studēšanai un sevis pilnveidošanai bija sajūta, ka pakāpeniski mainās apstākļi. Man bija nojauta, ka iestāsies liels posts. Tādēļ es biju vēl uzcītīgāks, mācoties principus, praktizējot vingrojumus un daloties pieredzē ar citiem praktizētājiem. Ar asarām acīs Skolotāja bildes priekšā es rakstīju šos vārdus: ”Skolotāj, vai nāve nav lielākais pārbaudījums? Bet tas nespēj skart praktizētāju, kurš patiesi izprot dzīves jēgu.”

Es sacīju savai ģimenei: ”Faluņ Dafa ir devis man jaunu dzīvi. Ja kādu dienu prakse sastapsies ar kādu nelaimi, es vēlos aizstāvēt to ar savu dzīvību. Lai arī šī doma ir pamatota uz parasta cilvēka principiem, mana sirds, kas vēlas pilnveidoties Faluņ Dafa, ir nelokāma.”

Kad pienāca 1999. gada 20. jūlijs un ļaunās represijas izplatījās pa visu Ķīnu, es nevarēju pat iedomāties to mežonīgās plosīšanās pakāpi, kaut arī es biju garīgi tam sagatavojies. Dzjan Dzemiņs, ļaunā režīma galva, izturējās kā bandīts, izmantoja visu valsti kā mehānismu, lai fabricētu baumas un izvirzītu nepatiesas apsūdzības pret Skolotāju un Faluņ Dafa. Viņi saindēja tik daudz dzīvās būtnes! Es atceros, ka pat daži praktizētāji bija apmulsuši, kad mēs devāmies uz Pekinu, lai apelētu prakses aizstāvībai. Mēs apmetāmies Pekinas viesnīcā un skatījāmies TV kanālu, kurā rādīja apmelojošas pārraides par mūsu Skolotāju un Faluņ Dafa. Pēc tam mēs apspriedāmies. Dažu praktizētāju domas bija ietekmējušas ļaunās baumas. Es izteicu savu viedokli ar cieņu un taisnīgumu. Es sacīju: ”Es domāju, ka viss, ko teica TV pārraidē, ir baumas un nepatiesas apsūdzības. Tā ir pārbaude, lai redzētu, vai mēs varam būt nelokāmi mūsu ticībā, atrodoties nelaimē. Man nav šaubu par Skolotāju un Dafa.”

Ar nelokāmo pārliecību un ticību sirdī es četras vai piecas reizes devos uz Pekinu, lai izskaidrotu patiesību un apstiprinātu Dafa. Es nesaskāros ne ar vienu nelaimi.

Man sāpēja sirds, kad es redzēju, kā vajā un nelikumīgi iesloga praktizētājus. Es izturēju nesaskaņas, kas radās manā ģimenē, kad Faluņ Dafa un mūsu visžēlsirdīgākajam Skolotājam uzbruka ļaunums. Es vēlējos vienīgi ”izskaidrot patiesību” par Dafa un atjaunot taisnību pret praksi. Katru reizi, kad devos uz Pekinu apelēt, es tiku nosūtīts mājās

Tajā laikā es nesapratu, kāpēc katru reizi, kad biju nelikumīgi aizturēts, mani sūtīja mājās pasažieru transporta līdzeklī. Dažreiz mani nosūtīja mājās vai nu policija, vai arī mana darbavieta. Citreiz mani aizveda mājās mani ģimenes locekļi. Tagad es saprotu, ka, ja ”mācekļa taisnās domas ir spēcīgas, Skolotājs spēj mainīt notikumu gaitu”. (Skolotāja Li dzejoļu krājums „Hun Jiņ II”, „Skolotāja žēlsirdība pret mācekļiem”, neoficiāls tulkojums.)

Here is the article in English language:
http://en.clearharmony.net/articles/a38591-article.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.