Austrālija: Praktizētāji aicina Austrālijas tiesu sistēmu nepadoties Ķīnas komunistiskā režīma izdarītajam spiedienam

2007. gada 22. februārī Džan Cuijinas kundze, pazīstamā tradicionālās ķīniešu glezniecības pārstāve no Sidnejas, rīkoja preses konferenci pie Augstākās tiesas ēkas, lai aicinātu sabiedrību pievērst uzmanību Jaunās Dienvidu Velsas Augstākajā tiesā gaidāmajai iztiesāšanai tiesu procesā pret bijušo Ķīnas diktatoru Dzjan Dzemiņu, kurš tiek apsūdzēts genocīdā, spīdzināšanā un noziegumos pret cilvēci. Viņa aicināja Austrālijas tiesu sistēmu nepakļauties Ķīnas komunistiskā režīma izdarītajam spiedienam un lūgt tiesu vēl uz sešiem mēnešiem pagarināt termiņu oficiālajam uzaicinājumam uz tiesu. Turklāt viņa pieprasīja, lai Ārlietu un tirdzniecības departaments nogādātu apsūdzētajiem uzaicinājumu uz tiesu saskaņa ar tiesas rīkojumu.

Preses konference pie Sidnejas Augstākās tiesas

Džan kundzes atbalstam komentārus izteica Jaunās Dienvidu Velsas Faluņ Dafa asociācija, Koalīcijas pret Faluņgun vērsto vajāšanu izmeklēšanai (CIPFG) Austrālijas nodaļa, Vispasaules organizācija pret Faluņgun vērsto vajāšanu izmeklēšanai (WOIPFG) un Dr. Van Liaņs, kurš nesen aizbēga no Honkongas uz Austrāliju.

Džan Cuijinas kundze nolasīja atklātu vēstuli, kurā viņa paziņoja, ka 2004. gada 15. septembrī viņa ir iesniegusi tiesā prasību pret bijušo Ķīnas diktatoru Dzjan Dzjemiņu un Ofisu 610 ar apsūdzību genocīdā un spīdzināšanā. Taču uzaicinājums uz tiesu jau vairāk nekā gadu nav ticis oficiāli nodots apsūdzētajiem Ķīnas komunistiskā režīma iejaukšanās dēļ.

Prasītājs ar aizstājējmetodes palīdzību nogādāja atbildētājiem uzaicinājumu uz tiesu un saņēma kvīti par nodošanas faktu, taču Jaunās Dienvidu Velsas Augstākās tiesas tiesnesis noteica, ka Dzjan Dzjemiņu sargā „Valsts priekšsēdētāja imunitāte”, tādēļ uzaicinājumu uz tiesu nepieciešams nogādāt caur diplomātiskiem kanāliem, nevis ar aizstājējmetožu palīdzību. Tādēļ Augstākā tiesa nosūtīja oficiālā uzaicinājuma pavēsti uz Tieslietu ministriju, ar kuras palīdzību Ārlietu un tirdzniecības departamentam tika lūgts nogādāt pavēsti apsūdzētajiem caur diplomātiskiem kanāliem. Taču Federālā valdība nesadarbojās ar tiesu, tā vietā viņi tīši centās aizkavēt tiesas sprieduma paziņojumu, kas noveda pie pavēstes termiņa izbeigšanās. Tādēļ 2006. gada februārī prasītājs lūdza tiesu pagarināt pavēstes termiņu uz sapratīgu laika periodu. Tikai pēc gada, 2007. gada 26. februārī, tiesa pieņēma lēmumu rīkot noklausīšanos par šo prasību.

Džan kundze piebilda, ka, pamatojoties uz 21 arhīva dokumentu, kas iegūti ar Brīvi pieejamās juridiskās informācijas likuma palīdzību, kopš 2003. gada Ārlietu un tirdzniecības departaments ir astoņas reizes kontaktējies ar Ķīnas režīmu. Lai arī šo dokumentu satura lielāka daļa tikusi izdzēsta, taču vēl aizvien ir skaidrs, ka Austrālijas valdība ir izmantojusi visus iespējamos tiesas sistēmas līdzekļus, lai garantētu, ka šī lieta neradītu „problēmas” tās attiecībās ar Ķīnu, un pārliecinātu Ķīnas valdību, ka viņi parūpēsies par viņu „interesēm”. Šī informācija apstiprināja Čeņ Junliņa kunga un laikraksta „The Australian” apgalvojumus, ka Ārlietu un tirdzniecības departaments ir piedāvājis juridisku konsultāciju un palīdzību Ķīnas valdībai šī tiesas procesa sakarā. Džan kundze aicināja sabiedrību nepakļauties Ķīnas komunistiskā režīma spiedienam un aizstāvēt Austrālijas tiesu sistēmas neatkarību.

Džons Dellera kungs, Jaunās Dienvidu Velsas Faluņ Dafa asociācijas direktors, piebilda, ka „The Australian” ir ziņojis, ka Ķīnas vēstniece Fu Jinas kundze vairākas reizes bija devusies uz Ārlietu un tirdzniecības departamentu, lai izdarītu spiedienu uz Austrālijas valdību, izmantojot ekonomiskus un diplomātisku līdzekļus, un panāktu lietas izbeigšanu. Arī bijušais Ķīnas diplomāts Čeņ Junliņs atklāja informāciju, ka Ārlietu un tirdzniecības departaments privāti sniedzis juridiskas konsultācijas, lai palīdzētu Ķīnas režīmam.

Delera kungs norādīja, ka nelikumīgā orgānu izņemšana Faluņgun praktizētājiem Ķīnā ir vēl nepieredzēta nevainīgu ķīniešu masveida slepkavošana, ko īsteno komunistiskais režīms, un ka 2004. gadā, kad represijas pret Faluņgun bija sasniegušas visaugstāko pakāpi, Dzjan Dzjemiņs bija ĶKP ģenerālsekretārs un Ķīnas priekšsēdētājs, tādēļ Dzjan Dzjemiņam ir jānes atbildība par genocīdu pret Faluņgun praktizētājiem.

Dellera kungs arī norādīja, ka šī tiesas procesa norise ir tiešs pārbaudījums Austrālijas valdībai un tiesu sistēmai, vai tās aizsargās savu pilsoņu cilvēktiesības, saskaroties ar ekonomisko spiedienu. Viņš sacīja: „Katram cilvēkam un katrai nācijai ir bīstami noklusēt ļaunumu.”

Ču Vaņči kundze, Cilvēktiesību likuma fonda Āzijas nodaļas vadītāja, telefona intervijā sacīja, ka no 2002. gada līdz 2007. gadam vairāk nekā 15 valstīs Faluņgun praktizētāji ir iesnieguši tiesā prasības pret bijušo Ķīnas diktatoru Dzjan Dzjemiņu ar apsūdzībām kriminālnoziegumos un civilajos pārkāpumos, kas ir izraisījis lielu saviļņojumu pasaulē. Kriminālapsūdzības ietver nežēlīgu spīdzināšanu un genocīdu, kas tiek uzskatīts par visbriesmīgāko cilvēktiesību pārkāpumu kopš 2. Pasaules kara. Šīs tiesas prāvas skaidri pierāda, ka Ķīnā notiek represijas pret Faluņgun. Tās arī atklāj šo represiju nežēlību un bargumu. Līdz šim brīdim vairāk nekā 70 advokāti no vairāk nekā 30 valstīm ir iesaistīti tiesu procesos pret Dzjan Dzjemiņu. Ču kundze izteica viedokli, ka visnozīmīgākais šo tiesu procesu aspekts ir tas, ka tie kalpo kā atmodināšanas sauciens un pastāvīgs atgādinājums starptautiskajai sabiedrībai, lai tā atpazītu cilvēktiesību pārkāpumus, kas slēpjas aiz ekonomiskajiem labumiem tirdzniecības attiecībās ar Ķīnas komunistisko režīmu. Šie pārkāpumi skar ne tikai cilvēktiesības, dzīvību, brīvību un ķīniešu īpašumu, bet arī apdraud starptautiskās sabiedrības drošību.

Viņa sacīja: „Mēs ceram, ka šie starptautiskie tiesu procesi kalpos kā atgādinājums starptautiskajai sabiedrībai, ka, neskatoties uz nepilnībām tiesu sistēmā vai starptautiskās sabiedrības nepietiekamajām zināšanām par cilvēktiesību pārkāpumiem, tā dēvētā „imunitāte” un „imunitātes aizsardzība” nevar tikt piemērota Dzjan Dzjemiņam vai tiem, kurus Dzjans ir izmantojis, lai vajātu Faluņgun praktizētājus.” Viņa izteica cerību, ka Austrālijas tiesu sistēma, kurai ir vairākus simtus gadus senas tradīcijas, atbalstīs taisnīgumu un izdarīs objektīvu un taisnīgu spriedumu šajā lietā.

Džons Fuai kungs, bijušais Austrālijas kristiešu organizācijas Kiros priekšsēdētājs, savā uzrunā preses konferencē sacīja, ka orgānu izņemšana Faluņgun praktizētājiem ir arkārtīgs ļaunums. Viņš arī izteica atbalstu Faluņgun praktizētājiem un iedrošināja viņus aizsargāt savu ticību un saukt vajātājus tiesas priekšā. Atbalsta vēstuli preses konferencei nosūtīja arī senators Kris Bovens.

WOIPFG norāda, ka tiesas process pats par sevi nav tikai atsevišķas personas centieni panākt taisnību, bet ir arī sākums visnežēlīgāko cilvēktiesību pārkāpumu cilvēces vēsturē atmaskošanai un nosodīšanai. WOIPFG izteica atbalstu Džan kundzes likumīgajām darbībām un aicināja visus cilvēkus, visas valdības un amatpersonas tiesu sistēmās visā pasaulē neklusēt un aizstāvēt taisnību.