Kā imperators Kansji izglītoja savus bērnus

Visu mūžu imperators Kansji bija centīgs un apdomīgs, un smagi strādāja, lai īstenotu labu valsts pārvaldīšanu. Ar izcilu gudrību un tālredzību viņš pārvaldīja Cjinu dinastiju 61 gadu, šajā laikā īstenojot tautai labvēlīgu politiku un izplatot labestību visapkārt. Tas patiesi bija laiks, kad cilvēki baudīja mieru un laimi, un valsts dzīvoja labklājībā.

Imperators Kansji.

Būdams viens no gudrākajiem valdniekiem impēriskās Ķīnas vēlīnā perioda laikā, Kansji lielu uzmanību pievērsa arī savu pēcnācēju izglītībai. Tā rezultātā lielākā daļa viņa dēlu un mazdēlu bija talantīgi gan literatūrā, gan militārajās disciplīnās.

Lai turpinātu Kansji izglītības tradīcijas, viņa dēls Jundžens, kurš pēc viņa pārņēma imperatora troni, apkopoja Kansji ikdienas pamācības grāmatā "Tēva norādījumu aforismi", kas vēlākām paaudzēm ļāva gūt priekšstatu par Kansji godīgumu un to, kā viņš vadīja valsti un savas mājas lietas. Mēs varam arī redzēt, cik rūpīgi viņš attiecās pret savu bērnu izglītošanu.

Izlabot savu uzvedību

Kansji piešķīra lielu nozīmi bērnu uzvedības normām un iebilda pret pārmērīgu lutināšanu, sakot, ja bērns ir pārmēru lutināts, viņš ne tikai cietīs no ēšanas traucējumiem, bet arī nespēs izturēt aukstumu vai karstumu un, izaugot, kļūs par muļķi.

Kansji pats atturējās no smēķēšanas un dzeršanas. Viņš teica: "Tas nenozīmē, ka es neprotu smēķēt. Patiesībā, kad biju jauns, es diezgan daudz smēķēju savas audžumātes mājā. Tagad, kad es aizliedzu citiem smēķēt, kā gan es varu smēķēt pats? Tāpēc es vairs nekad nesmēķēšu."

Viņš arī sacīja: "Sākotnēji vīnu dzēra, lai pielūgtu dievus, uzturētu tonusu vecāka gadagājuma cilvēkiem, izklaidētu un priecētu viesus. Tāpēc tas ir neaizstājams. Tomēr dzeršana bez mēra ir absolūti aizliegta."

"Es varu dzert, bet nedarīšu to, jo lēmums atteikties no dzeršanas nāk no manas sirds. Vispārīgi runājot, ja esat atkarīgs no alkohola, jūsu prāts būs neskaidrs vai arī jūs saslimsiet. Dzeršana cilvēkam nedod nekādu labumu… Tāpēc es jums sirsnīgi iesaku: nekad nedzeriet. Nekas nekaitē jūsu veselībai un prātam vairāk kā pārmērīga dzeršana," brīdināja Kansji.

Attiecībā uz pārtiku un apģērbu Kansji teica, ka cilvēkam "vienmēr jābūt apmierinātam [ar to, kas jau ir]". Viņš teica saviem bērniem: "Lai gan esmu imperators, mana vienīgā prasība attiecībā uz apģērbu ir tāda, lai tas izskatītos atbilstoši un piemērots man; lai gan es pārvaldu plašas zemes, man ir tikai parastās ikdienas maltītes un katrā ēdienreizē ir nepieciešama tikai viena veida gaļa, izņemot gadījumus, kad tiek piedāvāts cienasts."

Kansji vienmēr mācīja savus bērnus ar savu piemēru, nevis tukšām runām.

Viņš arī brīdināja bērnus neteikt sliktus vārdus, jo, tiklīdz viņi to izdarīs, viņi zaudēs tikumu. "Pat ja jūs nejauši pateiksiet sliktus vārdus, kaitējums būs milzīgs."

Runājot par izskatu un manierēm, Kansji teica: "Kad cilvēks iet, stāv, sēž vai guļ, viņam nevajadzētu šķībi skatīties vai skatīties pa malām." Acis ir logs uz dvēseli; ja cilvēks bieži met sāniskus skatienus, cilvēkiem var rasties sajūta, ka viņš nav krietns un nav godīgs."

Kansji mācīja savus bērnus visos sīkumos un prasīja, lai viņi rīkojas tikumīgi un laipni. "Neizsmej kroplus cilvēkus", "Nekad nestāvi zem liela koka, kad ir stiprs lietus un pērkons" un "Turi sevi tīru, kad esi prom no mājām".

Uzrauga bērnu izglītošanos

Kansji pievērsa lielu uzmanību savu bērnu akadēmiskajām zināšanām. Viņš personīgi izvēlējās skolotājus, kuri bija "nobrieduši un apdomīgi", "izcili zināšanās" vai kuriem, lai arī nebija dziļu zināšanu, bija labs raksturs, neatkarīgi no tā, vai viņi bija mandžūru vai haņu tautības. Viņš arī atvēlēja klasei istabu Cjaņcjinas pils dienvidaustrumu pusē, lai pats varētu viegli pārbaudīt un uzraudzīt mācību procesu.

Viņš uzskatīja, ka "cilvēku jāmāca būt labam jau no mazām dienām". Prinčiem bija jāceļas pirms rītausmas un jāmācās līdz vēlam vakaram. Viņiem nebija brīvdienu, un papildus ķīniešu klasikai imperatora bērni mācījās vēl daudz ko citu, tostarp kaligrāfiju un glezniecību, mūziku, ģeometriju, astronomiju, jāšanu un šaušanu ar loku, peldēšanu, šaujamieroču lietošanu utt.

Kansji uzskatīja, ka bērniem ir dabiska tieksme mācīties, tāpēc viņš veicināja agrīno izglītību, sakot – kad cilvēks ir jauns, viņa prāts ir koncentrēts un ass; kad viņš izaug, viņa domas kļūst izkliedētākas. Viņš arī norādīja: "Mācībās svarīgākais ir saprast principus. Kad viņi sapratīs principus, viņi zinās, ko darīt, un paši spēs atšķirt labo no ļaunā."

Mūsdienās Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) kontrolētās skolas iespaido jaunos prātus ar partijas kultūru, padarot skolēnus nespējīgus patstāvīgi domāt. Bez zināšanām par tradicionālajām vērtībām, kas kalpo par pamatu, bērni mēdz būt egocentriski un nonākt galējībās, zaudējot spēju izlemt, kas ir pareizi un kas nepareizi, un kas ir labs un kas ļauns.

Kansji norādīja, cik svarīgi ir iepazīties ar senajiem dzejoļiem, klasiķiem un vēsturi, un ieteica saviem pēcnācējiem nelasīt izklaidējošas publikācijas. "Maziem bērniem nedrīkst ļaut lasīt romānus, jo šādas grāmatas lielākoties ir bezjēdzīgas blēņas un nepiedāvā neko būtisku. Kad cilvēki tos lasa, viņi var pieņemt izlasīto par patiesību, un tie, kas ir nesaprātīgi, var sākt rīkoties līdzīgi."

Tas, par ko viņš runāja, līdzinās situācijai mūsdienās, kad bērni ir atkarīgi no komiksiem, animācijas, videospēlēm utt.

Runājot par prasmju attīstīšanu, Kansji mudināja savus pēcnācējus būt drosmīgiem un uzcītīgiem; "Ja cilvēkam ir nelokāma apņēmība un viņš ir drosmīgs, uzcītīgs un nelokāms, tad kā gan viņam var nebūt panākumu?"

Kansji īstenotais jauniešu izglītošanas veids izrādījās ļoti veiksmīgs. Viņa pēcnācēju vidū bija ne tikai tādi izcili imperatori kā Jundžens un Cjaņluns, bet arī daudzi mākslinieki, zinātnieki, ģenerāļi un godprātīgas amatpersonas.

Pilnveidot savu prātu

Labestība cilvēciskai būtnei ir vissvarīgākā. Kansji uzskatīja, ka tik ilgi, kamēr vien cilvēks darīs labu, viņu aizsargās Dievišķais.

"Ļoti svarīgi ir rīkoties ar labestību. Senatnes gudrie mums ir atstājuši daudzus teicienus, kas mudina cilvēkus būt labestīgiem. Arī dievu un Budu mācības ir vērstas uz to, lai vadītu cilvēkus ar labestību. "

"Ja jūs spēsiet dzīvot saskaņā ar piecām morāles normām un nodosieties labiem darbiem, tad Dievišķais jūs svētīs un apbalvos ar veiksmi."

Kansji arī uzskatīja, ka cilvēkam ir jābūt izturīgam: "Pasaulē nav nekā tāda, ko cilvēks nespētu pārvarēt. Izturiet to kādu laiku, un sajutīsiet, ka tas nebija nekas."

Viņš pats demonstrēja lielu izturību. Piemēram, viņš nelietoja vēdekļus un nenoņēma galvassegu pat lielā vasaras karstumā.

Kansji mācīja prinčiem pastāvīgi pārbaudīt un labot savas domas. Viņš uzskatīja, ka "jebkuras domas, lai cik nenozīmīga tā arī būtu, pamatā ir vai nu debesu principi, vai cilvēciskas vēlmes." Tāpēc viņiem vajadzētu "jau pašā sākumā apslāpēt sliktas domas, lai emocijas nemulsinātu".

"Kad jūs nepārtraukti atbrīvosieties no sliktām un savtīgām domām un vēlmēm, jūsu domas saskanēs ar Dao. Tikai tad, kad prāts nav ausu, acu, mutes un deguna verdzībā, jūs varēsiet būt mierīgs."

Kansji sacīja: "No sliktas domas līdz labai domai ir tikai mirklis. Cilvēks uzreiz sapratīs, vai kāda doma ir pareiza, un spēs izlabot to, kas nav pareizs. Tādā veidā cilvēks nenovirzīsies pārāk tālu no Dao."

Saglabāt taisnu ticību

Daudzi cilvēki mūsdienās pielūdz dievus un Budas, lai gūtu svētības, izvairītos no nelaimēm, nokārtotu eksāmenus, kļūtu bagāti, lai viņiem piedzimtu dēls un tā tālāk.

Taču pirms vairākiem simtiem gadu Kansji brīdināja savus pēctečus: "Mēs godājam dievus nevis tāpēc, lai gūtu laimi vai izvairītos no nelaimēm, bet gan tāpēc, lai saglabātu savu taisnīguma izjūtu... Kopš bērnības, kad kāpu tronī, es vienmēr esmu bijis ļoti patiess un uzticīgs, upurējot dieviem un budām."

"Ikvienu, kam ir labas domas, Debesis svētīs un atalgos ar labu. Mūsdienās cilvēki, turot lūgšanu krelles, skandē budas vārdu. Bet kāda jēga ir skandēt budas vārdu, ja sirdī ir ļaunas domas? Cieņai pret dieviem un budām jānāk no cilvēka sirds."

Pēcvārds

Imperators Kansji bija viedais sirdī un imperators sabiedriskajā dzīvē. Ar savu neparasto viedumu un dziļo izpratni par tradicionālo kultūru viņš uzsāka savu pēcnācēju izglītošanu jau agrā bērnībā, mācot viņiem principus, lai uzlabotu domāšanu, pilnveidotu prasmes un nostiprinātu viņus fiziski. Viņš personīgi pielietoja ķīniešu tradicionālās izglītības metodes, ieviešot tās praksē un apvienojot tās ar dievu iedvesmoto Ķīnas kultūru. "Tēva norādījumu aforismi" patiešām piedāvā dziļu iedvesmu tradicionālās izglītības principu atjaunošanai.

Avots; https://en.minghui.org/html/articles/2023/9/22/211440.html