Vai mēs drīkstam izplatīt Skolotāja jaunos rakstus starp tiem, kas nepraktizē?

Kopš Skolotājs publicēja divus jaunus rakstus – Kāpēc pastāv cilvēce un Kāpēc jāglābj visas dzīvās būtnes , Minghui.org redakcija katru dienu saņem jautājumus no praktizētājiem Ķīnā. Tie galvenokārt iedalāmi trīs kategorijās:

1) vai rakstus vajadzētu plaši izplatīt (par šo jautājumu pastāv ilgstošas domstarpības);

2) daži praktizētāji neapdomīgi izplata rakstus visur, neņemot vērā vai cilvēki spēj tos uztver;

3) rakstu izplatīšana notiek pārāk lēni, ja mēs runājam ar cilvēkiem individuāli un dodam viņiem rakstus personīgi.

Apdomīga attieksme pret Skolotāja rakstu izplatīšanu ir praktizētāja žēlsirdīga, racionāla rīcība. Taču jautājums nav tik vienkāršs – vai mēs drīkstam vai nedrīkstam tos izplatīt; drīzāk Skolotājs jau ir visu sagatavojis, un tikai no mums ir atkarīgs, vai mēs spēsim to izprast un pieņemt.

Kā praktizētāji veterāni mēs visi zinām, ka Skolotājs publicē jaunus rakstus konkrētu iemeslu dēļ, kas lielākoties ir vērsti uz mūsu pilnveidošanās jautājumiem, kuri jāatrisina, vai uz lietām, kurām ir zināma ietekme. Abi iepriekšminētie raksti ir rakstīti pasaules cilvēkiem, tāpēc tie ir domāti, lai kalpotu pasaules cilvēku glābšanai un Likuma izlabošanas pārejai uz cilvēku pasauli.

Šo divu rakstu izplatīšana ārpus Ķīnas attiecas tikai uz nelielu skaitu drukāto materiālu eksemplāru. Vairumā gadījumu tie tika atstāti cilvēkiem, kuriem ir iepriekš nolemts apmeklēt konkrētas tīmekļa vietnes, lai lasītu, skatītos un klausītos. Praktizētājiem Ķīnā, kuri vēlas izplatīt šos rakstus nepraktizētājiem, ir jārīkojas pēc saviem ieskatiem, lai tos izplatītu atbilstoši savai situācijai un vietējiem apstākļiem.

Glābjot cilvēkus, mums būtu jākoncentrējas uz mūsu darba efektivitāti, kā uz pašu svarīgāko, nevis uz to, kas mums pašiem patīk, vai esam kaut ko izplatījuši vai nē, vai arī uz to, cik daudz eksemplāru esam izdalījuši. Mēs varam uzdot sev vēl dažus jautājumus. Piemēram, ja mēs izplatīsim rakstus visur, neņemot vērā to, kā cilvēki tos uztver, tad, lai gan mēs izdalīsim lielu skaitu eksemplāru, iespējams, ka ļoti maz cilvēku varēs tos izlasīt vai pat ieraudzīt, vai arī viņi tos var nejauši izmest, neiepazinušies ar saturu. Tādā gadījumā vai mēs glābjam cilvēkus vai radām karmu? Ja mēs tos neizplatīsim Ķīnā, vai tad cilvēki tur nezaudēs iespēju iepazīt Dafa pozitīvā gaismā? Ja mēs uzskatām, ka runāt ar cilvēkiem un izplatīt rakstus personīgi ir pārāk lēns process un mēs nejūtamies apmierināti, – vai šāda domāšana patiešām ir racionāla un altruistiska?

Mēs visi zinām, ka "pilnveidošanās ir atkarīga no tevis paša, bet Gun – no Skolotāja." ("Džuaņ Faluņ", Ceturtā lekcija) Izpratne par to, kas ir pilnveidošanās un kā mums vajadzētu pilnveidoties, ir jautājums, kas jāmācās ilgtermiņā, jo tad, kad mūsu pilnveidotā daļa tiek atdalīta, paliek tikai mūsu cilvēciskā daļa, kas nezina, kā pilnveidoties. Tāpēc mums ir nepieciešams pastāvīgi mācīties Likumu un saplūst ar Likumu. Runājot par Skolotāja jauno rakstu izplatīšanu, praktizētājiem Ķīnā ne tikai jārīkojas saskaņā ar Skolotāja plāniem, bet izmantojot Likuma sniegto gudrību un norādījumus, jāuzlabo sava Sjiņsjin un apskaidrības kvalitāte (nevis minot vai izdarot pieņēmumus). Tikai tad, kad mēs nomierināmies un meklējam atbildes Likumā, mēs pakāpeniski varam izprast Dao.

Ir liela daļa praktizētāju, kuri neatlaidīgi un daudz mācās Likumu, bet viņi nav pa īstam pielikuši pūles, lai paaugstinātu savu Sjiņsjin. Bet Dafa pilnveidošanās procesā galvenais ir pilnveidot savu sirdi, jo Dafa ir vērsts tieši uz cilvēka sirdi. Mums pastāvīgi jāuzlabo savs Sjiņsjin, salīdzinot sevi ar Dafa standartiem, it īpaši, ja esam nonākuši konfliktos un grūtībās vai kad mūsu sirdis kaut kas satrauc. Mēs patiešām uzlabotu savu Sjiņsjin, ja spētu, novērtējot sevi no Likuma pozīcijām, mierīgi apzināt savus trūkumus un pārvarēt savus priekšstatus. Ja mēs zinām, kā pilnveidoties un pastāvīgi uzlabot savu Sjiņsjin, mēs neapjuksim dažādu iemeslu dēļ, nebūsim nesaprašanā, ko darīt, un nesekosim citiem praktizētājiem, lai saņemtu norādījumus, tā vietā, lai sekotu Likumam. Tas arī neļaus mums kļūt pašapmierinātiem, neļaus mūsu pašu pieķeršanām novest mūs no ceļa vai pat pāriet pretējā pusē.

Faluņ Dafa asociācijai ir jābūt atbildīgai un jāvada vietējie praktizētāji, lai viņi varētu labi pilnveidoties. Lai gan Ķīnā turpinās vajāšanas, praktizētājiem tur nav Dafa asociāciju vai galveno koordinatoru, kurus būtu iecēlis Skolotājs, tur ir praktizētāju pašu organizētās Likuma mācīšanās grupas un projektu komandas, kas arī var kalpot kā viņu kolektīvās pilnveidošanās vide. Šos apstākļus var arī pārveidot par vidi, kurā praktizētāji augstu vērtē Likuma mācīšanos un Sjiņsjin pilnveidošanu. Tas, cik daudz mēs varam sasniegt cilvēku glābšanā, lielā mērā atspoguļo mūsu pašu pilnveidošanās stāvokli.

Minghui.org redakcijas kolēģija,

2023. gada 3. jūlijā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/7/5/210187.html