Ko esmu uzzinājis par Zemes vēsturi un tās noslēpumiem (7): dievu dāvātā kultūra – seno ķīniešu medicīnas burvju eliksīru slepenās receptes

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Priekšvārds. Likuma izlabošanas procesam progresējot, es nepārtraukti paaugstinu savu Sjiņsjiņ, pilnveidojoties Dafa un cenšoties saplūst ar Visuma īpašību "Īstenība Labestība Pacietība", un līdz ar to padziļinās arī mana gudrība un pastiprinās prāta spējas. Manā pilnveidošanās līmenī Dafa man atklājis dažādu līmeņu patiesību, tai skaitā arī Zemes vēsturi un tās noslēpumus. Esmu to pierakstījis, lai dalītos ar draugiem-praktizētājiem.

6. daļa

5. daļa

4. daļa

3. daļa

2. daļa

1. daļa


Dievu dāvātā kultūra – seno ķīniešu medicīnas burvju eliksīru slepenās receptes

Garajā vēstures plūdumā Ķīnas 5000 gadu senā, krāšņā un slavas apvītā civilizācija ir kalpojusi Ķīnai par tās ortodoksālo kultūru. Tūkstošiem gadu garumā šī dievišķā kultūra tikusi nepārtraukti nodota no paaudzes paaudzē visās Dievišķās zemes (Šeņdžou) sfērās. Šodien es pastāstīšu par savu izpratni manā pilnveidošanās līmenī attiecībā uz nozīmīgu dievišķās kultūras sastāvdaļu – dažiem jautājumiem, kas saistīti ar seno ķīniešu farmakoloģiju.

Pagājušo dinastiju valdīšanas laikā senās Ķīnas medicīnā parādījās daudzi ar pārdabiskām spējām apveltīti praktizētāji. Rīkojoties atbilstoši augstiem ētikas standartiem, viņi pielietoja praksē lielisko, Dievu dāvāto dziedināšanas mākslu, lai palīdzētu cilvēkiem, dziedētu ievainotos un atvieglotu ciešanas mirstošajiem. Viņi ir sarakstījuši grāmatas, kurās secīgi aprakstīta leģendārā senās tradicionālās ķīniešu medicīnas vēsture. Dažādos vēstures posmos mediķi ārstēja slimības un glāba pacientus, pielietojot zāles, kas pagatavotas pēc slepenām maģiskām receptēm. Tagad es gribētu parunāt par divām no šādām receptēm, kas ar lielu entuziasmu tiek izplatītas sabiedrībā. Es aplūkošu faktorus, kas padara šīs receptes par autentiskām vai viltotām, un pastāstīšu, kas patiesībā notiek, tās pielietojot.

Nesen [2017. gada beigās] slavens ķīnietis kādā televīzijas raidījumā pastāstīja par brīnumu, ko redzējis laukos Kultūras revolūcijas laikā [ap 1966. – 1976. gadu]. Kultūras revolūcijas laikā izglītotā jaunatne tika piespiedu kārtā sūtīta uz laukiem strādāt fermās. Vienam no šiem fermā strādājošiem jauniešiem uz galvas bija izveidojies nejauka čūla. No brūces tecēja biezs dzeltens šķidrums, kas briesmīgi smirdēja. Puisis ikdienu lietoja dažādus medikamentus, lai to novērstu. Viņš pat izgāja penicilīna injekciju kursu slimnīcā, taču nekas nelīdzēja. Vēlāk kāds ciema iedzīvotājs viņam iedeva recepti: apgrauzdēt sivēnmātes mēslus, izgatavot no tiem pastu un uzziest uz slimības skartās vietas, lai izārstētu nepatīkamo kaiti. Jaunietis visu izdarīja kā teikts, un jau pēc trim dienām slimajā vietā sāka augt jauna āda. Drīz pēc tam nejaukā čūla aizdzija pilnībā. Šī recepte ir atrodama "Ārstniecības augu katalogā".

Kā situācija veidojās pēc tam, kad šī recepte tika ierakstīta "Ārstniecības augu katalogā" un ko mēs par to nezinām? Savā pilnveidošanās līmenī redzēju, ka Minu dinastijas laikā šo recepti izstrādāja uz zemes dzīvojošs nemirstīgais, kas Kuņluņ kalnos bija pilnveidojusies vairāk nekā 300 gadus. Viņš nodeva šo recepti cilvēkiem speciāli dažādu čūlu un brūču dziedēšanai. Tas bija efektīvs ārstēšanas līdzeklis. Vēlāk slavenais mediķis Li Šidžeņs iekļāva to "Ārstniecības augu katalogā". Bet kāds tad bija iemesls jaunā cilvēka slimībai? Es redzēju, ka jauno cilvēku bija ietekmējusi Ķīnas komunistiskās partijas kultūra, kas bija padarījusi viņu par cilvēku, kas neizjūt cieņu pret Dieviem un gariem. Citu klātbūtnē viņš zaimoja dievus. Par sodu kalnu dievība iesita viņam pa galvu ar cērti, savainojot puiša ķermeni citā dimensijā. Šajā dimensijā sitiena vieta izskatījās pēc nejaukas brūces. Citā dimensijā brūcei bija negatīvs "jiņ" lauks, kas piesaistīja neskaitāmas melnas vaboles, kas brūcē ņudzēt ņudzēja. Melnās vaboles savukārt radīja negatīvu sarkani-dzeltenu enerģiju. Atspoguļojoties šajā dimensijā, sarkanīgi dzeltenā substance bija infekcijas centrālais punkts, iekaisis un mainījis krāsu. Sivēnmātes mēslu izmantošana čūlas ārstēšanai bija tas pats, kas lietot pretindi indei. Citā dimensijā sivēnmātes mēsli ir vidū balti, un tos ieskauj zila liesma. Sivēnmātes enerģijas elementi spēj iznīcināt infekcijas perēkli, negatīvās enerģijas lauku un tikt galā ar indīgajām vabolēm. Sivēnmātes mikroskopiskās enerģijas daļiņas citā dimensijā izskatās tieši tāpat, kā pati sivēnmāte. Tās spēj atjaunot veselību slimības perēklī un nepārtraukti likvidēt negatīvos faktorus. Kuiļa mēsliem šāda īpašība, diemžēl, nepiemīt. Ar to palīdzību var atvieglos slimības gaitu, bet nav iespējams pilnībā likvidēt kaiti. Mūsdienās audzētās cūkas tiek barotas ar mākslīgu lopbarību, kas satur mākslīgas sastāvdaļas. Tas kaitē cūkas fiziskajam ķermenim un enerģijas laukam, tādēļ šodien šis ārstēšanas veids vairs nav efektīvs.

Tālāk es pastāstīšu par senu un aizmirstu kaulu lūzumu ārstēšanas metodi, kas vienmēr bijusi karstu diskusiju objekts — vītola zaru izmantošanu kaulu saaudzēšanai. Grāmatā "Zelta adata" ir rakstīts par vītola zaru izmantošanu lauztu kaulu saaudzēšanai. Senos laikos, ārstējot lauztus kaulus, izmantoja nomizotu vītola zaru, kuru izveidoja kaula formā. Nomizoto vītola zara gabaliņu ievietoja kaula dobumā starp divām salauztā kaula daļām, tādējādi aizstājot kaula salauzto daļu. Abi koka gali tika apsmērēti ar svaigām, karstām vistas asinīm, bet muskuļi tika apkaisīti ar azurīta pulveri, kas stimulē muskuļu saaugšanu. Muskuļi tika sašūti kopā un pārklāti ar asins pastu. Pēc tam tiek izmantoti koka dēļi, lai fiksētu kaulus uz vietas. No empīriskās zinātnes teoriju viedokļa divu materiālu – viena no dabas un otra no cilvēka – tieša savienošana, lai nostiprinātu lauztu kaulu, nav saprotama. Vai šī metode tiešām darbojas? Es pielietoju savas pārdabiskās spējas un atklāju, ka laikā, kad pasaulē valdīja dievišķā kultūra, šī diagnostikas un ārstēšanas metode deva ļoti labus rezultātus.

Lauztu kaulu nostiprināšana ar vītola nūju palīdzību pirmo reizi tika pielietota Šanu un Džou dinastiju valdīšanas laikā. Tikai ar pārdabiskām spējām apveltīti ārsti vai praktizētāji ar Likuma redzes līmenī atvērtu Debesu aci varēja pielietot šo metodi. Šāda veida diagnostikas un ārstēšanas metode tika plaši praktizēta Karojošo valstu periodā (475. –221. g. p. m. ē.). Ar pārdabiskām spējām apveltīts ārsts pielietoja savas dievišķās spējas, lai uzlādētu vītola nūjiņas ar enerģiju, liekot tām pārveidoties augstas enerģijas matērijā. Lauztā vieta tika apsmērēta ar svaigām vistas asinīm, jo to "jan" cji palīdzēja izveidot taisnu savienojumu un atvērt asinsvadus. Atveseļošanās procesa laikā pēc kaulu salikšanas tie, kam piemīt pārdabiskās spējas, varēja redzēt, ka citā dimensijā viens vai divi ārsti (šajā gadījumā viņu gun ķermeņi) nepārtraukti, dienu un nakti, skaita buramvārdus, raidot tos uz lauzto kaulu un mainot vītola nūjas molekulāro struktūru. Cietusī ķermeņa daļa citā dimensijā tika savienota kopā ar augstas enerģijas matēriju. Daži ārsti ar pārdabisko spēju palīdzību izšķīdināja vītola nūjas daļas, bet citi pielietoja telekinēzi, lai ar tās palīdzību izvadītu vītola nūjas no kaula. Visbiežāk pielietoja izšķīdināšanas metodi, liekot vītola nūjai pārtapt par daļu no kaula. Mūsdienās cilvēkiem nekas nav zināms par šādām neparastām metodēm.

Senatnē, kad praktizētājs bija sasniedzis noteiktu pilnveidošanās līmeni, viņš ar pārdabisko spēju palīdzību spēja mainīt objektus šajā dimensijā par atbilstošiem objektiem citā dimensijā. Tas ir tādēļ, ka Trijās sfērās viss sastāv no molekulām. Savā pilnveidošanās līmenī es atklāju, ka varu pielietot pārdabiskās spējas, kas iegūtas, pilnveidojoties Dafa, lai sadalītu matēriju citās dimensijās, pārkombinētu vai pārstrukturētu matēriju un priekšmetus, un tādējādi radītu to, ko vēlos.

Nekas no tā, ko izstrādājusi modernā zinātne, nav saistīts ar ortodoksālo, dievišķo kultūru, ko Dievi ar nolūku bija radījuši cilvēcei. Tā vietā mūsdienu zinātne ir nonākusi citplanētiešu kultūras ietekmē, izkropļojot un sagraujot to, kas cilvēkiem bija dots sākotnēji. Dažāda veida medicīniskā ārstēšana senajā Ķīnā bija saistīta ar pārdabiskām parādībām. Mūsdienās cilvēki, cenšoties atdarināt ārstēšanas un diagnozes noteikšanas metodes, kas pastāvēja senās dievišķās kultūras laikos, vadās pēc izkropļotiem priekšstatiem. Tā kā matērija laika gaitā ir izkropļojusies un tajā gandrīz vairs nav dievišķās kultūras elementu, tad arī šo ārstniecisko metožu dziednieciskā efektivitāte mūsdienās ir daudz zemāka nekā senajā Ķīnā.

Kas attiecas uz seno ķīniešu medicīnu, tad tolaik pastāvēja daži augu izcelsmes medikamenti, kas spēja atdzīvināt mirušu cilvēku. Tālāk es pievērsīšos tēmai par senajām medicīnas grāmatām un "Nemirstīgo biogrāfijām", kurā minēti divi homeopātiskie ārstēšanas līdzekļi: žeņšeņs un Ķīnas daudzziedu sūrene (polygonum multiflorum). Kopš senseniem laikiem līdz pat mūsdienām, viss debesīs un uz zemes, tai skaitā arī sabiedrības uzplaukums un noriets, ir Dievu ieplānots. Ja palūkosimies atpakaļ vēsturē, cilvēki jau vairāk nekā desmit miljonus gadu atpakaļ ir izmantojuši žeņšeņu. Ar pārdabisko spēju palīdzību es ieraudzīju, ka šī cilvēces civilizācijas cikla sākumā, kad Šeņnuns (lauksaimniecības dievs) izmēģināja un izgaršoja visa veida augus, viņš pamēģināja arī žeņšeņu. Kādu dienu, lasot kalnos ārstniecības augus, viņš izraka savvaļas kalnu žeņšeņa sakni, kas bija augusi vairāk nekā 300 gadus. Šeņnuns sadalīja sakni divās daļās, lai salīdzinātu auga efektivitāti, ēdot to svaigu vai termiski apstrādātu. Šeņnuns bija augsta līmeņa praktizētājs. Viņš izmantoja savas pārdabiskās spējas, lai noteiktu žeņšeņa ārstnieciskās īpašības, lietojot to uzturā. Viņš atklāja, ka žeņšeņs ne tikai spēj nomierināt dvēseli, bet arī atjaunot dzīvības enerģiju, bagātināt asins sastāvu un stiprināt cilvēka ķermeni. Turpinot eksperimentēt ar žeņšeņa ārstniecisko efektivitāti, viņš novārīja žeņšeņa sakni kopā ar lindži (Lakas plakanpiepe vai ganoderma lucidum) un ķīniešu uzpirkstīti (rehmannia glutinosa). Dziras ārstnieciskā iedarbība izrādījās tik spēcīga, kas pēc tās pielietošanas Šeņnuns uz trim dienām zaudēja samaņu, taču atguvies viņš konstatēja, ka kļuvis fiziski spēcīgāks, redze kļuvusi asāka un arī āda bija kļuvusi daudz maigāka. Šķita, ka viņš kļuvis uz pusi jaunāks. Kad Šeņnuns nodarbojās ar ārstniecību, viņam bija gadījums ar septiņus gadus vecu zēnu, kurš no bailēm zaudēja samaņu un nomira. Vispirms viņš izmantoja savas spējas, lai atgrieztu bērna dvēseli atpakaļ fiziskajā ķermenī. Tad viņš bērnam, kurš tobrīd bija ārkārtīgi nespēcīgs, pagatavoja novārījumu no 300 gadus veca žeņšeņa. Pēc tam, kad zēns to izdzēra, viņa asins cji ātri vien atjaunojās, un fiziskais ķermenis atriezās normālā stāvoklī. Šī ārstēšanas metode cauri gadiem ir saglabājusies līdz šodienai, pateicoties pierakstiem medicīniskās grāmatās.

Savvaļas žeņšeņa ārstnieciskā efektivitāte stipri variējas, atkarībā no auga vecuma. Savā pilnveidošanās līmenī es atklāju, ka 50 gadus vecs savvaļas žeņšeņs citā dimensijā izstaro gaiši sārtu mirdzumu, tas baro asinis un miesu. 100 gadus vecs savvaļas žeņšeņs citā dimensijā izstaro zilgani baltu mirdzumu un spēj uzlabot cilvēka smadzeņu darbību. Žeņšeņs, kas audzis vairāk nekā 200 gadus, citā dimensijā mirdz gaiši zilā krāsā, tas paaugstina cilvēka vitalitāti. 500 gadus vecs žeņšeņs citā dimensijā ir gaiši zeltaina starojuma ieskauts, tas spēj pārvērst cilvēka iekšējos orgānus augsti enerģētiskā matērijā. Augot, savvaļas žeņšeņs uzsūc zemes esenci 30 km rādiusā. Tā kā žeņšeņam piemīt īpašs augšanas mehānisms, tas spēj uzsūkt debesu enerģiju no Saules un Mēness. Žeņšeņa dvēsele, kurai vairāk nekā 700 gadu, spēj pārveidoties par jebkādu citu augu. Senos laikos vairāk nekā 1000 gadu veca žeņšeņa dvēsele spēja pārtapt pat par cilvēku. Mūsdienās cilvēku roku audzētais žeņšeņs parasti tiek izrakts pēc pieciem gadiem, lai pārdotu to tirgū. Tik vien audzis žeņšeņs citā dimensijā ir pelnu pelēks un pārsvarā nāk par labu tikai liesai un kuņģim. Pielietojis savas pārdabiskās spējas, es šajā cilvēku pasaulē atradu žeņšeņa augu, kas audzis vairāk nekā 10 000 gadu. Šis 10 000 gadu vecais žeņšeņs izaudzis vēl Šanu dinastijas valdīšanas laikā (1600. – 1046 g. p. m. ē.) Taiši kanu apgabalā Šaoši kalnā Henaņas provincē. Tas bija apmēram 30 cm garš. Trīs augi bija izveidojuši vienu ap 3,5 kg smagu žeņšeņu. Šī 10 000 gadu vecā žeņšeņa sakni Šaoši kalnā savā laikā izraka ārkārtīgi augsta līmeņa praktizētājs, kas pilnveidojās pa Diženā sarkani-melnā taidzji ceļu. Viņš to izraka, lai pagatavotu nemirstības eliksīru. Šis notikums padarīja modrus visus Dievus Trīs sfērās. Tomēr šie Dievi, kas atradās Trīs sfērās, neko nevarēja izdarīt, jo praktizētājs bija sasniedzis daudz augstāku līmeni. Šis praktizētājs no žeņšeņa saknes pagatavoja daņ tabletes, kas palīdzēja viņam pilnveidoties. Viņš pilnveidojās 1200 gadus un sasniedza līmeni, kas krietni vien augstāks par Tathagatas līmeni. Ja laicīgs cilvēks pielietotu šīs praktizētāja pagatavotās daņ tabletes, tās pagarinātu viņa mūžu par trim dzji (viens dzji pielīdzināms 12 gadiem). Šodien Ķīnā joprojām aug 30 žeņšeņa augi, kas ir 500 gadus veci, un trīs žeņšeņa augi, kuru vecums pārsniedz 1000 gadus. Kalnos tos apsargā daoistu nemirstīgie un dievišķie kareivji no Debesu imperatora galma. Tie nepieļaus, ka cilvēki šos augus atrod.

Senos laikos visi augi, kas vecāki par 1000 gadiem, un kuriem bija saprātīga dvēsele, tādi kā žeņšeņs, Ķīnas daudzziedu sūrene un kokosveidīgā porija (wolfiporia extensa, poraino sēņu dzimta), tika ierakstīti Debesu grāmatās. Un pastāvēja dievišķie kareivji, kas tika speciāli norīkoti tos apsargāt. Tikai ar Debesu imperatora galma atļauju praktizētājs, kurš pilnveidojas laicīgajā pasaulē, lai sasniegtu Dao, drīkstēja izmantot šādus augus, un arī tikai tad, ja tas varēja palīdzēt praktizētājam kļūt nemirstīgam.

Tagad es pastāstīšu par Ķīnas daudzziedu sūreni. Savā pilnveidošanās līmenī es atklāju, ka kontinentālajā Ķīnā aug trīs daudzziedu sūrenes, kas ir vairāk nekā 1000 gadu vecas, un vēl piecas citas, kuru vecums tuvojas 1000 gadu slieksnim. Ķīnas daudzziedu sūrenes dvēsele, kas augusi jau 1000 gadus, ir uzņēmusi sevī debesu un zemes būtību. Tā ir melnā krāsā un pēc izskata līdzinās cilvēkam, kam uz galvas aug zāle, zari un stīgas. Dvēseles acu pāris apveltīts ar ļoti izteiksmīgu skatienu un izstaro spoži baltas gaismas starus. Daoistu nemirstīgie izmantoja savas pārdabiskās spējas, lai paslēptu cilvēku skatam trīs 1000 gadus vecos Ķīnas daudzziedu sūrenes augus. Pat ja kāds no laicīgajiem pēkšņi atrastos pavisam tuvu kādam no šiem augiem, cilvēka fiziskās acis nespētu to atpazīt un atšķirt starp citiem.

Es pilnveidojos Dzjandzjin periodā (1521. – 1567. g.) Minu dinastijas valdīšanas laikā. Pēc gandrīz 50 gadus ilgas prakses es jau biju sasniedzis pakāpeniskās apgaismības stāvokli. Reiz savos klejojumos es nonācu līdz nomaļajam Davei kalnam Hunaņas provincē. Tur es pamanīju desmit metrus augstu violetas cji stabu, kas izšāvās no zemes Davei kalna pakājē. Biju visai ieinteresēts, un pietuvojos, lai paskatītos. Tad es atklāju, ka tas ir 1000 gadus vecs Ķīnas daudzziedu sūrenes augs, kas uzkrāja debesu un zemes garīgo enerģiju. Ieraugot mani tuvojamies, tas pielietoja savu gun, lai pārvērstos par apmēram 30 cm lielu cilvēku. Tas sveicināja mani ar kopā saliktām plaukstām. Es tam jautāju: "Cik ilgu laiku jūs jau pilnveidojaties šeit kalnos?" Uz ko viņš man atbildēja: "Tā kā iepriekšējā dzīvē esmu iekrājis krietni daudz labu tikumu, tad spēju uzņemt debesu un zemes garīgo enerģiju. Šeit kalnos es pilnveidojos jau 1010 gadus ". Es painteresējos: "Vai ieguvis debesu un zemes enerģiju, esat darījis kaut ko līdzcietības vadīts vai realizējis sabiedrībā ortodoksālu Dao?" Augs atbildēja: "Ak, šīs mazās labās lietas... Es negribētu iegrimt garās diskusijās, bet pirms 300 gadiem es atbrīvoju ciema iedzīvotājus no 200 gadus veca saldūdens bruņurupuča gara, kas sēja haosu un nesa cilvēkiem postu. Es atņēmu viņam gun spēku, liekot tam atgriezties tā sākotnējā formā." Es pacēlu roku lidžan žestā un sacīju: "Lieliski! Novēlu jums pēc iespējas ātrāk sasniegt apskaidrību." Tad es pagriezos un devos prom...

Senā ķīniešu medicīna ir dievu dāvātās kultūras neatņemama sastāvdaļa, tā ir neskaitāmu paaudžu pūļu un pētījumu rezultāts. Sasniegumi šajā nozarē ir apbrīnojami un pārsteidzoši. Šodien es jums piedāvāju savas pieticīgās pārdomas par seno ķīniešu medicīnu un farmāciju. Tomēr tā ir tikai aisberga redzamā daļa plašajā precedentu jūrā, aiz tā visa slēpjas neskaitāmi dziļi noslēpumi un teorijas, par kurām, ja liktenis būs lēmis, mēs vēl parunāsim.


(Turpinājums sekos)


Avots: https://www.pureinsight.org/node/7537

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.