27 ES valstis pieņem "Magņitska likumam" līdzīgu regulējumu, kas ļaus sodīt cilvēktiesību pārkāpējus

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas 2020. gada 7. decembrī vienojās pieņemt "Magņitska likumam" līdzīgu regulējumu, "lai vērstos pret personām, organizācijām un iestādēm..., kuras ir atbildīgas, iesaistītas vai piedalās nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos un ļaunprātībās visā pasaulē."

Šī ir pirmā reize, kad ES ir izveidojusi šādu sankciju sistēmu, padarot cilvēktiesību aizsardzību par prioritāti savā ārpolitikā.

"Šodienas lēmums uzsver, ka cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība joprojām ir ES ārējās darbības stūrakmens un prioritāte, un atspoguļo ES apņēmību vērsties pret nopietniem pārkāpumiem un ļaunprātībām cilvēktiesību jomā," teikts ES Padomes paziņojumā.

Jaunais globālais cilvēktiesību aizsardzības regulējums ES tika izstrādāts pēc tam, kad ASV Kongress 2016. gadā pirmo reizi pieņēma "Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības aktu". ASV "Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības akts" pilnvaro ASV valdību noteikt sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem no visas pasaules, tostarp iesaldējot viņu aktīvus ASV un aizliedzot ieceļot valstī.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo atzinīgi novērtēja ES 7. decembra vienošanos. Viņš paziņoja: "Amerikas Savienotās Valstis atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusi savu globālo cilvēktiesību sankciju sistēmu. Šodien, Starptautiskajā Cilvēktiesību dienā, mēs atzīmējam, ka šis progresīvais sasniegums veicinās turpmāku cilvēktiesību aizsardzību visā pasaulē. ES jaunie pasākumi dod dalībvalstīm spēcīgu instrumentu, lai veicinātu atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaules mērogā."

Viņš arī mudināja "ES pēc iespējas ātrāk pieņemt savus pirmos noteikumus."

ES paziņojumā teikts: "Mērķtiecīgu ierobežojošu pasākumu regulējums attiecas uz tādām darbībām kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai ļaunprātībām (piemēram, spīdzināšana, verdzība, ārpustiesas slepkavības, patvaļīgi aresti vai aizturēšana). Sankciju režīms var attiekties arī uz citiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai ļaunprātībām, ja šie pārkāpumi vai ļaunprātības ir plaši izplatītas, sistemātiskas vai kā citādi rada nopietnas bažas attiecībā uz "Līgumā par Eiropas Savienības darbību" noteiktajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem (LESD 21. pants).

"Šādi ierobežojoši pasākumi paredzēs ieceļošanas aizliegumu personām un līdzekļu iesaldēšanu gan personām, gan organizācijām. Turklāt personām un organizācijām ES būs aizliegts tieši vai netieši nodrošināt līdzekļu pieejamību sarakstā iekļautajām personām."

"Padome pēc dalībvalsts vai ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma izveido, pārskata un groza sankciju sarakstu."

Paredzams, ka jaunais regulējums stāsies spēkā Cilvēktiesību dienā, 10. decembrī. Pirmais pārkāpēju saraksts tiks pievienots ES sankciju sarakstam 2021. gada pirmajā ceturksnī.

Pēdējo dienu laikā Faluņgun praktizētāji 29 valstīs iesnieguši savu valstu valdībām jaunu sarakstu ar to personu vārdiem, kuras bijušas iesaistītas Faluņgun vajāšanā. Šie praktizētāji ir pieprasījuši, lai viņu valdības aizliedz vainīgajiem un viņu tuvākajiem ģimenes locekļiem ieceļot un iesaldē viņu aktīvus.

Šīs 29 valstis ir: "Piecu acu" alianses dalībvalstis – Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis; 18 ES valstis – Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Nīderlande, Polija, Beļģija, Zviedrija, Austrija, Īrija, Dānija, Somija, Čehija, Rumānija, Portugāle, Ungārija, Slovākija un Slovēnija; kā arī sešas citas valstis – Japāna, Dienvidkoreja, Šveice, Norvēģija, Lihtenšteina un Meksika.

Līdzīgi kā iepriekš iesniegtajos pārkāpēju sarakstos, arī jaunajā sarakstā iekļautas ĶKP Centrālās valdības amatpersonas, kā arī visu līmeņu amatpersonas, tostarp Politiski-juridisko lietu komiteju sekretāri, "ofisu 610" vadītāji, vietējie varas pārstāvji, sabiedrisko drošības pārvalžu un milicijas pārvalžu direktori, valsts drošības pārvalžu darbinieki, tiesu priekšsēdētāji un tiesneši, kā arī cietumu un piespiedu darba nometņu direktori.

Faluņgun praktizētāji saka, ka turpinās vākt un apkopot vajātāju vārdu un viņu noziegumu sarakstus. Šī informācija tiks iesniegta Minghui.org tīmekļa vietnē un pārkāpēju saraksts tiks regulāri atjaunināts. Līdz šim datu bāzē kopumā ir uzskaitīti 105 580 pārkāpēji. Viņu vārdi galu galā parādīsies demokrātisko valstu sankciju sarakstos.

Par Magņitska likumu

Magņitska likums tika nosaukts Krievijas revidenta Sergeja Magņitska vārdā, kuru arestēts un ieslodzīja par to, ka viņš atklāja valsts budžeta līdzekļu piesavināšanos 230 miljonu ASV dolāru apmērā, izmantojot krāpnieciskas nodokļu atmaksas. Viņš nomira 2009. gada 16. novembrī Maskavas cietumā necilvēcīgas izturēšanās dēļ. Par viņa nāvi plaši ziņoja visā Krievijā. Lai gan amatpersonas, kas bija iesaistītas viņa lietā, netika sauktas pie atbildības, viņa nāve galu galā veicināja globālas cilvēktiesību aizsardzības sistēmas izveidi.

Vismaz sešas valstis ir pieņēmušas Sergeja Magņitska likumam līdzīgus tiesību aktus, lai sauktu pie atbildības cilvēktiesību pārkāpējus. Paredzams, ka Austrālijas parlaments tuvākajā laikā pieņems līdzīgu likumu.


Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2020/12/9/188677.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.