Patiess stāsts no Ķīnas: mana meita no debesīm

Mana meita Džeņ Džeņa (pseidonīms) nodzīvoja šajā pasaulē tikai 24 gadus. Piedzimstot, viņa bija pilnīgi paralizēta. Kad Džeņ Džeņa sasniedza apmēram 10 gadu vecumu, viņa beidzot spēja lēnām pārvietoties, šļūcot uz dibena, un mēs varējām saprast daļu no viņas teiktā.

Foto: via pixabay / CC0 1.0

Divus mēnešus pirms viņa nomira, Džeņ Džeņa pastāstīja par sevi daudzas neticamas lietas.

"Es atnācu uz šo pasauli, jo debesīs nejauši ievainoju kādu, kurš pēc tam nomira. Man tur arī ir mājas. Tur ir mans tēvs, māte un trīs vecākās māsas. Es esmu ceturtais bērns. Mans vārds ir Cui Juilaņa. Man ir jaunāks brālis vārdā Veiveijs. Ģimene meklē mani kopš es tiku nomesta šajā pasaulē. Visbeidzot, viņi mani atrada, un uzzināja mana kritiena iemeslu, kā arī to, kas man par sodu jāpārcieš cilvēku pasaulē. Viņi tūlīt pat sāka meklēt veidus, kā mani glābt un palīdzēt man atgriezties. Kopš viņi mani atrada, es pa dienu uzturos šajās mājās uz zemes, bet naktī atgriežos savās mājās debesīs. Viņi visi ir ārkārtīgi sirsnīgi, mīl un žēlo mani par tik ilgām ciešanām šajā cilvēku pasaulē. Viņi rūpējas par mani, gatavojot gardus ēdienus, kurus nav iespējams atrast cilvēku pasaulē. Piemēram, debesīs vīnogas ir lielākas un saldākas nekā šeit uz zemes. Lai gan šeit esmu invalīde, tur mans ķermenis ir vesels un spēcīgs. Tur visi saka, ka esmu skaista," to sakot, Džeņ Džeņa iesmējās.

Kādu rītu es atklāju, ka viņai ir uzklāta kosmētika, uzlikts vaigu sārtums, iekrāsotas uzacis un pat uzkrāsota sarkana lūpukrāsa. Es viņai jautāju, kas noticis un kurš viņai uzlika kosmētiku. Viņa atbildēja: "Pagājušajā naktī to izdarīja kalpone." Tas noteikti nav iespējams. Mūsu mājās nav kalpones, un pati viņa to nevarētu izdarīt, jo ir tik nopietni paralizēta, ka pati nespēj pat karoti pacelt pie mutes. Viņa nekādā gadījumā nevarēja to izdarīt pati un vēl pie tam tik labi. Turklāt, mūsu mājās nav kosmētikas.

Ir vēl viena lieta, par kuru es gribētu pastāstīt. Tā kā mūsu rajonā bieži pārtrūkst elektroenerģijas padeve, apkārtējās ģimenes bieži izmanto sveces. Es Džeņ Džeņai netiku pircis svečturi, bet viņai nez no kurienes uzradās divi sveču paliktņi. Sveces paliktnim pamatā bija skārda vāciņš. Uz vāciņa bija kaut kāds ļoti ciets māls. Mūsu dārzā šāda māla nav, un viņa pati nevar aiziet uz dārzu. Es viņai jautāju, kur viņa to dabūja. Viņa pasmaidīja un neatbildēja. Tad es jautāju viņai, kas viņai izveidoja šos paliktņus. Viņa teica, ka tā bijusi kalpone. Viens no šiem sveču paliktņiem joprojām glabājas pie manis. Vēlāk es to aiznesu cilvēkam ar atvērtu Trešo aci. To ieraugot, viņš bija ļoti pārsteigts un jautāja, kur es to esmu dabūjis. Noklausījies manis stāstīto, viņš teica, ka šis māls nav no mūsu izplatījuma, bet no cita.

Tāds ir stāsts par manu nelaiķi meitu Džeņ Džeņu, un iemesls, kāpēc es to atklāju, ir parādīt, ka dievišķais patiešām pastāv un karmiskās attiecības pastāv. Visu šai pasaulē kontrolē dievišķais.

Raksts angļu valodā: https://visiontimes.com/2020/01/27/a-true-story-in-china-my-daughter-from-heaven2.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.