Vakcīnas pret koronavīrusu iespējamā negatīvā ietekme

Farmācijas kompānijas Johnson & Johnson un Eli Lilly divu dienu laikā, attiecīgi 2020. gada 12. un 13. oktobrī, drošības apsvērumu dēļ apturēja pēdējā stadijā esošo klīnisko izpēti koronavīrusa vakcīnai, kura tika gaidīta kā līdzeklis pret nāvējošo vīrusu, kas inficējis gandrīz 40 miljonus un nogalinājis 1 miljonu cilvēku visā pasaulē.

Nav skaidrs, kad šie uzņēmumi varēs vai gribēs atsākt klīniskos izmēģinājumus, un kādas komplikācijas ir piedzīvojuši testēšanā iesaistītie brīvprātīgie, taču pēkšņā izmēģinājumu apturēšana divos lielos uzņēmumos ir atjaunojusi diskusijas par koronavīrusa vakcīnas drošību un tās iespējamām negatīvajām sekām.

Viena no galvenajām problēmām, kas saistīta ar koronavīrusa vakcīnu, ir antivielu atkarīgas infekcijas pastiprināšanās (antibody-dependent enhancement, ADE), kas var palielināt vīrusa infekcijas smaguma pakāpi. ADE gadījumā vakcīnas stimulētās antivielas, tā vietā, lai neitralizētu vīrusu, var atvieglot tā iekļūšanu ķermeņa šūnās un sekojošo vīrusa replikāciju. ADE var izraisīt smagu imūno reakciju, tostarp ātru nāvi.

Atšķirībā no baktērijām, kuras iznīcina ar antibiotikām, pret vīrusiem nav šāda plaša spektra preparātu. Lielākā daļa pretvīrusu zāļu neiznīcina mērķa patogēnu, tikai kavē vīrusa replikāciju, dodot cilvēka imūnsistēmai vairāk laika, lai reaģētu uz vīrusu. Kad imūnsistēma uzvarēs kaujā, tā atcerēsies specifisko antivielu, ko tā radīja, lai neitralizētu vīrusu, un, kad ķermenis atkal inficēsies ar to pašu vīrusu, šāda atmiņa aktivizēs ķermeņa imūnsistēmu un tā ātri vien saražos lielu daudzumu antivielu, lai cīnītos pret patogēnu.

Uz šo principu balstās vakcīnu izstrāde, kas imitē vīrusu, bet neizraisa infekciju, un tās uzdevums ir sagatavot organismu ar iegūto imunitāti cīņai pret noteiktu patogēnu.

ADE efekts, kurš joprojām nav pilnībā izpētīts, vispirms tika atklāts inficētajiem ar denges (tropu drudža) vīrusu. Pirmo reizi inficējoties ar vīrusu, cilvēkam var būt drudzis, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, kā arī izsitumi uz ādas. Apmēram vienam no 1000 inficētajiem bija vērojami smagi simptomi, piemēram, asiņošana, šoks, hemorāģisks drudzis. Tomēr, ja cilvēks atkārtoti inficējas ar vīrusu, šī attiecība varētu būt desmit reizes lielāka.

Farmācijas uzņēmuma Sanofi izstrādātās vakcīnas Dengvaxia, kuras mērķis bija visi četri denga vīrusa serotipi, klīnisko pētījumu laikā 295 no 20,439 bērniem (1,44%) tika hospitalizēti piektajā gadā pēc trešās vakcīnas devas saņemšanas, kas, visticamāk, bija ADE efekta rezultāts.

ADE efekts ir novērots ne tikai denges vīrusa gadījumā, bet arī cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV), kaķu infekciozā peritonīta vīrusa, smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusa (SARS-CoV) un Tuvo Austrumu respiratorā sindroma koronavīrusa (MERS-CoV) gadījumos.

Līdz šim no miljoniem vīrusu, kas pastāv dabā, ar vakcinācijas palīdzību ir ticis likvidēts tikai baku vīruss. Sarežģītāku vīrusu gadījumā vakcīnu izstrādē zinātnieki ir saskārušies ar lielām grūtībām un pretrunīgiem rezultātiem ADE efekta un vīrusu ģenētiskās sekvences turpmāko mutāciju dēļ.

Ņemot vērā to, ka jaunais koronavīruss (COVID-19) par 80% atbilst SARS-CoV vīrusam un par 54% atbilst MERS-CoV, ļoti iespējama ADE efekta parādīšanās, kā rezultātā pacienti, kuri saņēmuši vakcīnu, kļūs neaizsargātāki pret mutējušajiem vīrusa celmiem.

Lai samazinātu iespējamo ADE efektu, daži zinātnieki ir ierosinājuši optimizēt vakcīnas struktūru, piemēram, samazinot ne-neitralizējošās antivielas vai pielāgojot vakcīnas devas. Tomēr, ņemot vērā koronavīrusa nestabilo dabu un lielo mutācijas ātrumu, ko nosaka tā RNS uzbūve (RNS ir sava veida ģenētiskā molekula, kas ir jutīga pret ķīmisko noārdīšanos vidē), tas varētu būt nozīmīgs izaicinājums zinātniekiem, kuri vakcīnas izstrādē sacenšas ar laiku.

Vēsturiski zināms, ka dažām pandēmijām ir bijuši vairāki nāvējoši nākamie viļņi, piemēram 1918. gada Spānijas gripas un 2009. gada H1N1 (cūku gripas) pandēmijai. Lai arī vīrusa izplatīšanās ceļi un mazāk aizsargātās grupas, kurām pirmajām draud inficēšanās, ļoti atšķiras, ir pamatoti jautāt, vai ADE varētu būt viens no faktoriem, kas veicinās nāvējošo otro vilni.

No otras puses, raugoties no tradicionālās ķīniešu kultūras viedokļa, pastāv dziļa saikne starp cilvēka prātu un ķermeni, un, ja neņem vērā virspusējās izpausmes, sērgas un epidēmijas bieži tiek uzskatītas par cilvēka sirds un morāles deģenerācijas indikatoru.

Kad zinātnieki steidzas radīt dzīvību glābjošas vakcīnas un zāles, ar kurām izārstēt no nāvējošā COVID-19 vīrusa, ir vērts apstāties un padomāt: vai šim koronavīrusa uzliesmojumam var būt dziļāks iemesls? Vai mēs nevaram atrast zāles paši sevī?


Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2020/10/17/187853.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.