Starp labo un ļauno nav vietas "neitralitātei"

Uz vienas no plāksnēm Holokausta memoriālā Bostonā iegravēti mācītāja Martina Nīmellera slavenie vārdi:

"Vispirms viņi atnāca pēc komunistiem,
un es klusēju, jo es nebiju komunists.
Tad viņi atnāca pēc ebrejiem,
un es klusēju, jo nebiju ebrejs.
Tad viņi atnāca pēc arodbiedrības biedriem,
un es klusēju, jo es nebiju arodbiedrības biedrs.
Tad viņi atnāca pēc katoļiem,
un es klusēju, jo es biju protestants.
Un tad viņi atnāca pēc manis,
bet nu jau vairs nebija neviena, kam par mani iestāties."

Tas ir atgādinājums tam, ka par taisnīgumu ir jāiestājas, un ka starp labo un ļauno nav vietas "neitralitātei".

Imperatora Kansji stāsts: "Neitralitātes" cena

Pirms 360 gadiem Ķīnā Cjinu dinastijas diženākais imperators Kansji pēc tēva nāves sēdās tronī, būdams vien sešus gadus vecs.

Tā kā viņš vēl bija jauns, valsti pārvaldīja četri iepriekšējā imperatora padomnieki: Sonins, Suksaha, Ebiluns un Obois. Pēc Sonina nāves, Obois lika sodīt ar nāvi Suksahu par varbūtēju noziegumu, atstājot imperatoram tikai divus padomniekus. Obois iecēla savus cilvēkus svarīgos amatos un apklusināja ikvienu, kurš mēģināja viņam iebilst. Tomēr Ebiluns izlikās neredzam Oboja rīcību.

Kad imperators Kansji 13 gadu vecumā pats sāka pievērsties valsts lietām, viņš Ebilunam piešķīra dažādus titulus, kas deva viņam augstāku statusu nekā Obojam, tādā veidā cenšoties mazināt Oboja ietekmi un varu. Bet Ebiluns vienmēr centās saglabāt neitralitāti, neiejaucoties imperatora un Oboja attiecībās. Viņš nekad neko neaizrādīja Obojam imperatora klātbūtnē, kā arī nemēģināja viņu apturēt. Reizēm viņš pat piekrita Obojam.

Visbeidzot, apvērsuma laikā 15 gadus vecais imperators apcietināja Oboju. Viņš apcietināja arī Ebilunu.

Kansji uzskatīja, ka Ebiluns ar savu klusēšanu bija pasliktinājis situāciju, zinot, ka Obojs ir nogalinājis daudzus ministrus un mēģinājis sagrābt varu. Gadu vēlāk Ebiluns nomira.

Šī stāsta morāle ir tāda, ka neitrāla vai vienaldzīga attieksme ne vienmēr pasargā cilvēku.

Otrā pasaules kara laikā tādas valstis kā Luksemburga, Beļģija un Nīderlande paziņoja par savu neitralitāti, bet Vācijas armija tik un tā iebruka tajās; tāpat arī ASV sākotnējā neitralitāte neatturēja Japānu no uzbrukuma Pērlhārborai.

2018. gada 28. oktobrī Ķīnā, Čuncjinas pilsētā, autobuss iekrita Jandzi upē. Negadījumā gāja bojā piecpadsmit cilvēki, tostarp vadītājs un pasažieri. Avārijas iemesls bija tas, ka kāda pasažiere palaida garām savu pieturu un pieprasīja vadītājam apturēt autobusu, lai viņu izlaistu. Vadītājs atteicās to darīt, jo tajā vietā nebija autobusu pieturas. Iekarsušie strīda dalībnieki nonāca līdz roku palaišanai; vadītājs zaudēja kontroli, un autobuss iekrita upē.

Izmeklēšanā atklājās, ka piecu minūšu ilgā konflikta laikā starp pasažieri un vadītāju, neviens cits autobusā nemēģināja tajā iejaukties. Viņi klusējot vēroja draudīgo situāciju un ļāva notikt traģēdijai.

"Ļaunuma banalitāte"

Lai aprakstītu, kā nacistu partijas galvenais birokrātiskais funkcionārs Ādolfs Eihmanis veica savus tehnokrātiskos pienākumus, neapšaubot to mērķi, ievērojamā politikas teorētiķe Hanna Ārente izdomāja frāzi "ļaunuma banalitāte". Eihmanis bija viens no galvenajiem holokausta organizatoriem. Otrā pasaules kara laikā viņš bija atbildīgs par loģistikas organizēšanu un pārvaldību, kas saistīta ar ebreju masveida deportāciju uz nāves nometnēm.

Tiesas procesa laikā Jeruzalemē 1961. gadā Eihmanis atkārtoti apgalvoja, ka viņam nebija citas izvēles, kā vien izpildīt pavēles, un ka lēmumus ir pieņēmis nevis viņš, bet gan viņa priekšniecība. Tomēr Eihmanis tika atzīts par vainīgu kara noziegumos, un sodīts ar nāvi pakarot.

Ārente, kura novēroja tiesas procesu, teica, ka viņu pārsteigusi Eihmaņa ikdienišķā āriene un attieksme. Tādējādi viņa lika saprast, ka ļaunums var būt neiedomājama rīcība, kuru izdarījuši citādi ne ar ko neievērojami cilvēki. Kad totalitārā režīma apstākļos cilvēki vienkārši, nedomājot, pakļaujas vai saglabā "neitralitāti", viņi kļūst par sistēmas daļu, pieņem sistēmas amorālo uzvedību un kļūst par banālu ieroci ļaunuma rokās, kā tas notika ar Eihmani. Pat tad, ja sistēma satrauc šo cilvēku sirdsapziņu, viņi, lai aizstāvētu sevi, uzskata sevi par nevainīgiem, jo tā lūk, ir sistēmas politika.

Diemžēl 70 gadus ilgā komunistiskā vara Ķīnā ir aizstājusi tradicionālo ķīniešu kultūru un ētiskos uzskatus ar ateismu un komunistiskās partijas doktrīnām par šķiru cīņu, vardarbību un maldināšanu. Kad runa ir par citu cilvēku ciešanām, pašaizsardzības nolūkā daudzi cilvēki mūsdienu Ķīnā izvēlas klusēt. Daži pat ir kļuvuši par "ļaunuma banalitāti", kā tas notika ar Eihmani.

Orgānu piespiedu izņemšana un ĶKP vīruss

2006. gada jūlijā bijušais Kanādas valsts sekretārs Āzijas un Klusā okeāna reģiona jautājumos Deivids Kilgors un Kanādas cilvēktiesību advokāts Deivids Matass publicēja izmeklēšanas ziņojumu, kurā secināts: "... Ķīnas valdība un tās institūcijas visā valstī, jo īpaši slimnīcas, kā arī ieslodzījumu centri un "tautas tiesas", kopš 1999. gada ir nogalinājuši lielu, bet nezināmu skaitu ieslodzīto Faluņgun sirdsapziņas gūstekņu, kuriem pret viņu gribu tikuši izņemti dzīvībai svarīgie orgāni, ieskaitot nieres, aknas, acu radzenes un sirdis, lai pārdotu tās par augstām cenām, dažreiz ārvalstniekiem, kuriem savās valstīs parasti ir ilgi jāgaida šādu orgānu brīvprātīgi ziedojumi."

Ziņojumā minēts, ka Ķīnas režīma pastrādātie noziegumi ir "vēl nepieredzēta ļaunuma forma uz zemes".

Tajā arī norādīts, ka pacienti no gandrīz 20 valstīm un reģioniem devās uz Ķīnu orgānu transplantācijas nolūkā tieši īsā gaidīšanas laika dēļ (no vienas nedēļas līdz trim mēnešiem). Tomēr daudzi pasaules līderi un plašsaziņas līdzekļu organizācijas, Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) politiskās un ekonomiskās ietekmes dēļ, ir klusējuši. "Pārāk daudziem cilvēkiem visā pasaulē ir bijis vienkārši politiski un ekonomiski izdevīgi, klusējot piekrist," sacīja Deivids Matass Minghui.org sniegtajā intervijā.

Tomēr, kad neitrālu pozīciju ieņēmušie kļūst vienaldzīgi pret amorālu vai destruktīvu rīcību, rezultāts ir tāds, ka neviens vairs nav drošībā. Matass uzskata – pašreizējā pandēmija ir sekas tam, ka cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnā ir tikuši ignorēti.

Viņš norādīja: "Ja pārējā pasaule būtu bijusi agresīvāka cīņā pret visu šo maldināšanu, informācijas slēpšanu un noliegšanu, pretrunīgo atspoguļojumu attiecībā uz orgānu transplantācijas pārkāpumiem; ja globālā sistēma būtu uzstājusi uz pārredzamību un atbildību cīņā ar orgānu transplantācijas pārkāpumiem; un, ja cīņā ar orgānu transplantācijas pārkāpumiem Ķīna būtu saskārusies ar globālu spiedienu saistībā ar pārredzamību un atbildību tās veselības sistēmā, mums tagad nebūtu šī koronavīrusa. Un tagad mēs saskaramies ar sekām, ko radīja acu pievēršana uz orgānu transplantācijas pārkāpumiem."

Brīdinājuma zvans

Ko darīt, lai izvairītos no šādas traģēdijas? Mums ir jārunā par taisnīgumu un jāizvēlas nepalikt neitrāliem starp labo un ļauno.

Vuhaņas iedzīvotājs Tu Longs intervijā radiostacijai Voice Of America teica, ka koronavīrusa pandēmija ir mainījusi viņa vēlmi būt paklausīgam pilsonim. "Ja daži ārzemju draugi man nebūtu pateikuši patiesību [par pandēmiju], es šobrīd, iespējams, būtu jau miris," viņš sacīja.

Aizdomājoties par savu dzīvi Vuhaņas slēgšanas laikā, viņš sacīja:

"Kad viņi no Pekinas izraidīja viesstrādniekus, es sev teicu: "Esmu ļoti smagi strādājis, es neesmu migrants, mani neizraidīs."

"Kad viņi uzcēla koncentrācijas nometnes Siņdzjanā [musulmaņu uiguriem], es nodomāju: "Es nepiederu etniskajai minoritātei, man nav nekādas reliģiskās pārliecības, man nebūs nepatikšanu."

"Es jutu līdzi cilvēkiem, kuri cieta Honkongā, bet domāju: "Es neiešu ārā un nepiedalīšos protestos [par demokrātiju] – tam ar mani nav nekāda sakara."

"Šoreiz tas skāra manu dzimto pilsētu. Daudzi cilvēki, kurus es zinu, ir saslimuši, un daži ir miruši – es to vairs nevaru paciest."

Bieži vien cilvēki atmostas tikai tad, kad viņu pašu dzīvei draud nenovēršamas briesmas, un šķiet, ka pašreizējā pandēmija patiešām ir atmodinājusi daudzus, lai tie sāktu redzēt ĶKP tādu, kāda tā patiesībā ir. Starp labo un ļauno nav vietas "neitralitātei".


Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2020/9/5/186632.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.