Kanādas Parlamenta deputāti: "Mēs cīnīsimies par jūsu tiesībām brīvi praktizēt Ķīnā"

Faluņgun (zināms arī kā Faluņ Dafa) vajāšana, kuru izvērsusi Ķīnas komunistiskajā partija (ĶKP), turpinās jau 21 gadu. Miljoniem praktizētāju ir tikuši arestēti un ieslodzīti cietumos, darba nometnēs un smadzeņu skalošanas centros. Vairāk nekā 4500 cilvēku miruši spīdzināšanas rezultātā, un tiek uzskatīts, ka vēl lielāks skaits ir nogalināti viņu orgānu dēļ. Nav zināms, cik daudz ģimeņu ir tikušas sagrautas. Neskatoties uz pandēmiju, režīms nav pārtraucis savus centienus izskaust šo praksi.

Kopš 2020. gada 14. jūlija gandrīz 80 Kanādas valdības amatpersonas, tostarp parlamenta deputāti, ir pieprasījušas piemērot sankcijas, lai saskaņā ar Magņitska likumu vērstos pret ĶKP amatpersonām, kas iesaistītas vajāšanā.

Saistībā ar šo pavērsienu, NTDTV nesen intervēja Kanādas alternatīvo ministru starptautisko tiesību un reliģiskās brīvības jautājumos Deividu Svītu (David Sweet) un Kanādas Parlamenta deputātu no Konservatīvo partijas Keniju Čiu (Kenny Chiu). Svīta kungs sacīja, ka cīnīsies par Faluņgun praktizētāju tiesībām, savukārt Čiu kungs vēlas nodot cerības vēstījumu tiem, kurus vajā komunistiskais režīms.

Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizstāvētu jūsu tiesības

Intervijā Deivids Svīts sacīja, ka vēlētos praktizētājiem Ķīnā pateikt – mēs gribam cīnīties par jūsu tiesībām praktizēt Faluņgun. "Faluņgun cilvēki ir miera cilvēki. Viņi vienkārši vēlas tiesības praktizēt Faluņ Dafa un iespēju piedalīties ķīniešu kultūras un sabiedriskajā dzīvē... Un tāpēc mēs darīsim visu iespējamo, lai aizstāvētu šīs tiesības."

Kanādas alternatīvais ministrs starptautisko tiesību un reliģiskās brīvības jautājumos Deivids Svīts.

Jautāts par orgānu piespiedu izņemšanu, Svīts atbildēja: "Kas gan var būt briesmīgāks, nicināmāks par orgānu nozagšanu kādam cilvēkam? Šajā jautājumā, nemaz nerunājot par visiem citiem [cilvēktiesību] jautājumiem, mums jārīkojas ... mums jādara viss iespējamais, lai to nosodītu un viss iespējamais, lai to novērstu un apturētu."

"Kanāda ir demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma valsts. Domāju, ir svarīgi ne tikai pārliecināties, ka mēs pastāvīgi progresējam paši savā valstī, bet arī sakām citām nācijām, ka tas ir normāls dzīvesveids. Tas ir princips un veids, kādā valstīm vajadzētu rīkoties, ja tās vēlas būt starptautiskās sabiedrības daļa. Un es domāju, ka tas Ķīnas komunistiskajai partijai ir skaidrs vēstījums – ja viņi vēlas būt starptautiskās sabiedrības daļa, tad viņiem jābūt... cieņai pret cilvēku dzīvību."

Svīts arī norādīja – viņaprāt dzīvību glābšana ir tas, ko vajadzētu darīt ikvienam. "Es domāju, ka tā ir motivācija daudziem no šiem parlamentāriešiem – viņi vēlas glābt cilvēkus, jo mēs visi kopā esam cilvēku rase."

Saskaņā ar Minghui.org tīmekļa vietnē publicētajiem datiem, kopš 1999. gada 20. jūlija, kad ĶKP uzsāka Faluņgun vajāšanas kampaņu, līdz šim brīdim apstiprināts, ka 4 544 praktizētāji Ķīnā ir tikuši nomocīti līdz nāvei. Ņemot vērā ĶKP īstenotos informācijas ierobežojumus, faktiskais [nāves gadījumu] skaits, iespējams, ir daudz lielāks.

Mēs darīsim visu, lai sauktu vainīgos pie atbildības

Atbildot uz jautājumu, kā valdība plāno piemērot Magņitska likumu, lai sodītu cilvēktiesību pārkāpējus, Svīts sacīja, ka dažas valstis jau ir veikušas konkrētus pasākumus, bet ne Kanāda. "Un tāpēc mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka valdība šajā ziņā rīkojas atbildīgi un cik vien ātri iespējams," viņš sacīja.

Šī 21 gada laikā ĶKP nepārtraukti ir izmantojusi savus resursus, lai īstenotu vajāšanu. Kad Svītam pajautāja, ko viņš gribētu teikt ĶKP amatpersonām, kas iesaistītas vajāšanā, viņš sacīja: "Mēs viņiem sakām, ka darīsim visu iespējamo, lai sauktu jūs pie atbildības. Mēs darīsim visu iespējamo, lai neļautu jums vajāt cilvēkus, neatkarīgi no tā, kas viņi ir."

"Es jums saku, ka ikvienam, kas šajā ziņā ir vainīgs, vajadzētu būt tajā sarakstā, un [mums] jādara viss iespējamais, lai novērstu viņu ieceļošanu, atsavinātu viņu aktīvus. Magņitska likuma jēga ir likt skaidri saprast, ka [ĶKP] rīcība, šī noziedzīgā rīcība, starptautiskajai sabiedrībai ir nepieņemama ... un tāpēc mums tas jāizdara cik ātri vien iespējams."

Jūs neesat vieni

Kanādas Parlamenta deputāts no Konservatīvo partijas Kenijs Čiu.

Tāpat kā Deivids Svīts, arī Parlamenta deputāts no opozīcijas Konservatīvo partijas Kenijs Čiu domā, ka Magņitska likuma izmantošana, lai sauktu pie atbildības vainīgos par noziegumiem pret cilvēci, sūta cerības vēsti upuriem. "Es domāju, ka tas nodod šiem cilvēkiem ziņu, ka viņi necīnās vieni," viņš sacīja.

Atsaucoties uz Kanādas valdības stingro nostāju 1980. gados, lai palīdzētu Dienvidāfrikai attālināties no tās aparteīda vēstures, viņš cer, ka Kanāda rīkosies tāpat, reaģējot uz ĶKP zvērībām. Viņš sacīja: "Domāju, ka Kanāda spēs ieņemt stingru pozīciju. Un mēs spēsim nosūtīt tiem cilvēkiem [ĶKP] ziņu. Mēs neatbalstām vardarbību."

Čiu kungs atzīmēja, ka cilvēkiem Kanādā ir izvēle, jo tā ir demokrātiska valsts. "Lūk, kāpēc mēs, kanādieši, augstu vērtējam mūsu tiesības un brīvību. Es noteikti ļoti centīšos, lai tās aizsargātu. Tajā pašā laikā mana sirds ir arī ar cilvēkiem Ķīnā – uiguriem, Faluņgun praktizētājiem, cilvēkiem Honkongā, kuri mēģina cīnīties par to, ko viņi ir pelnījuši, un kas ir garantēts viņu konstitūcijā."

Noslēgumā viņš deva padomu Faluņgun praktizētājiem: "Sazinieties ar saviem parlamenta deputātiem un pārliecinieties, ka viņi saprot, kāpēc ir tik svarīgi, lai Kanāda ieņemtu stingru nostāju. Viņiem būs jāreaģē, it īpaši, ja viņi ir no valdošās partijas, liberāļi, – tad viņiem būs reāli jāatspoguļo jūsu viedoklis un jāpārliecinās, ka valdība atspoguļo cilvēku vēlmes un izvēli."


Avots: Canadian Members of Parliament: We Will Fight for Your Right to Practice Freely in China


Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.