Zviedrijā slēdz pēdējo Konfūcija klasi

2020. gada aprīlī Zviedrijas dienvidu pilsētā Falkenbergā tika slēgta pēdējā Konfūcija klase valstī. Kā ziņo laikraksts Times of London, Zviedrija ir pirmā Eiropas valsts, kas slēgusi visus Konfūcija institūtus un klases. Turklāt vairākas Zviedrijas pilsētas, tostarp otrā lielākā pilsēta Gēteborga, ir lauzušas sadraudzības līgumus ar Ķīnas pilsētām.

Ņemot vērā, ka pirmais Konfūcija institūts Eiropā tika izveidots 2005. gadā Stokholmas Universitātē, jaunākie notikumi liecina, ka Zviedrija ir spērusi nozīmīgu soli, lai distancētos no Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP).

Slēpta propagandas organizācija, nevis izglītības centrs

Lai arī lielākā daļa cilvēku Ķīnā nekad nav dzirdējuši par Konfūcija institūtiem, tomēr saskaņā ar bijušā ĶKP propagandas vadītāja Li Čančuņa teikto, tie ir "svarīga Ķīnas ārvalstu propagandas sistēmas sastāvdaļa."

Konfūcija institūtus vada Ķīnas Izglītības ministrijai pakļautais Ķīniešu valodas popularizēšanas vadības grupas birojs (Haņbaņ). Biroja oficiālajā tīmekļa vietnē norādīts, ka kopš 2004. gada Haņbaņ ir izveidojis kopumā 541 Konfūcija institūtus un 1170 Konfūcija klases 158 valstīs un reģionos. Tie kļuvuši par galveno platformu Ķīnas komunistiskā režīma "maigajai varai" un ietekmes palielināšanai visā pasaulē.

Šie institūti un klases darbojas noteiktās skolās vai universitātēs, un Haņbaņ nodrošina tiem skolotājus, mācību materiālus un, pats galvenais, finansē to darbību. Virspusēji raugoties, to mērķis ir popularizēt ķīniešu valodu un veicināt kultūras apmaiņu. Taču, patiesībā, to faktiskais nolūks ir radīt Pekinai iespēju eksportēt komunistisko ideoloģiju un "skalot smadzenes" vietējiem studentiem. Tika ziņots, ka dažās mācību grāmatās bija iekļauti priekšsēdētāja Mao citāti.

Radio Free Asia ziņoja, ka Ķīnas valdība kontrolē gandrīz katru Konfūcija institūtu darbības aspektu. Līgumā, ko paraksta Konfūcija institūtu vai klasi uzņemošā skola, ir noteikts, ka uz to attiecas gan Ķīnas, gan uzņēmējvalsts likumi, ka līguma publiskošana ir ierobežota un, ka līgums tiks izbeigts, ja uzņemošā skola izdarīs kaut ko Ķīnas valdībai netīkamu.

Visiem Haņbaņ nolīgtajiem skolotājiem ir jāparaksta vienošanās, saskaņā ar kuru tie apņemas nepiedalīties Faluņgun aktivitātēs. Haņbaņ arī pieprasa, lai uzņemošās skolas savās klasēs izvairītos no tēmām, kas saistītas ar Tibetu, Taivānu, slaktiņu Tiaņaņmeņas laukumā un Faluņgun.

Pēdējos gados Konfūcija institūti ir bijuši saistīti ar Ķīnas izlūkdienestiem, un to loma bija vervēt un izspiegot ķīniešu studentus ārzemēs.

Ziņu aģentūra Reuters ziņoja, ka 2019. gada oktobrī Beļģija atteikusies atjaunot vīzu Konfūcija institūta vadītājam Briselē, Sun Sjininam. Sunu apsūdzēja spiegošanā Ķīnas izlūkdienestu labā. Viņam aizliedza iebraukt Beļģijā un faktiski 25 citās Šengenas zonas valstīs.

Pieaugošā ietekme visā pasaulē

Šobrīd Haņbaņ pārvalda 187 Konfūcija institūtus Eiropā un 81 institūtu ASV. Eiropā visvairāk Konfūcija institūtu ir Lielbritānijā (30), tai seko Vācija (19), Francija (18), Itālija (12) un Spānija (8). Beļģijā, ar 10 miljoniem iedzīvotāju, darbojas seši Konfūcija institūti. Valstīs, kurām ir ciešākas saiknes ar Ķīnu, parasti ir vairāk Konfūcija institūtu un klašu, un tādējādi tās saņem lielāku finansējumu.

Saskaņā ar ASV Senāta apakškomitejas 2019. gada 22. februāra ziņojumu "Ķīnas ietekme uz ASV izglītības sistēmu", Ķīnas valdība kopš 2006. gada ir piešķīrusi vairāk nekā 158 miljonus ASV dolāru 100 Konfūcija institūtiem Amerikas Savienotajās Valstīs. "Tā kā Ķīna pēdējo 15 gadu laikā Amerikas Savienotajās Valstīs ir atvērusi vairāk nekā 100 papildu Konfūcija institūtus, Izglītības ministrija izvēlējās klusēt," teikts ziņojumā.

Konfūcija institūti ir bijis galvenais kanāls, caur kuru Ķīna pēdējo 20 gadu laikā ir iefiltrējusies un izplatījusi savu komunistisko ideoloģiju pārējā pasaulē. Pasaules otrās lielākās ekonomikas un 1,4 miljardu potenciālo patērētāju kārdinātas, daudzas rietumvalstis labprāt izliekas neredzam šo ietekmi. Starptautiskie uzņēmumi turpina atvērt birojus un investēt Ķīnā. Dzenoties pēc peļņas, finanšu grupas Volstrītā ir mudinājušas amerikāņu uzņēmumus investēt Ķīnā. Viņi arī lobēja politiķus, lai tie pieņemtu Ķīnai labvēlīgus lēmumus.

Pēdējos gados Ķīnas "Vienas jostas, viena ceļa" iniciatīva (Belt and Road Initiative, BRI) ir piesaistījusi lielu uzmanību apsolīto ārvalstu tiešo investīciju un triljoniem dolāru lielo tirdzniecības apjomu dēļ. Itālija bija pirmā Eiropas valsts, kas parakstīja BRI līgumu ar Ķīnu. Beļģija, kuras iedzīvotāju skaits ir puse no Pekinas iedzīvotāju skaita, kļuva par tuvu Ķīnas partneri BRI projektā. Saskaņā ar Beļģijas Ārējās tirdzniecības aģentūras datiem, tikai 2019. gadā vien Beļģijas tirdzniecības apjoms ar Ķīnu sasniedza 26,6 miljardus ASV dolāru.

Preses konferencē pēc tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu Parīzē 2019. gada 26. martā Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja: "Mēs, eiropieši, vēlamies aktīvi piedalīties [BRI]." Reiz kādā intervijā Francijas plašsaziņas līdzekļiem Francijas prezidents Emanuels Makrons raksturoja sevi kā "maoistu". Gan Vācija, gan Francija ir atļāvušas savās 5G infrastruktūrās izmantot Huawei aprīkojumu, neskatoties uz bažām par drošību un Huawei saistību ar Ķīnas militāristiem.

Līdzīgā veidā, lielākā daļa Rietumu valstu izvēlas ignorēt jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesībām Ķīnā. Pēc slaktiņa Tiaņaņmeņas laukumā 1989. gadā, Spānija bija pirmā ES valsts, kuras ārlietu ministrs apmeklēja Pekinu. 2009. gadā Spānijas Nacionālās tiesas tiesnesis izdeva tiesiskās palīdzības lūgumu, lūdzot Ķīnas varas iestādes apsūdzēt bijušo Ķīnas komunistiskās partijas vadītāju Dzjan Dzemiņu par Faluņgun vajāšanu. Taču vēlāk, Ķīnas valdības izdarītā spiediena rezultātā, prasība tika atsaukta.

Pareizi reaģēt uz komunistiskās Ķīnas radītajiem draudiem

Tā kā Ķīnas attiecības ar pārējo pasauli pasliktinās pašreizējās COVID-19 pandēmijas dēļ, daudzas Rietumu valdības saprot, kādas briesmas komunistiskā Ķīna rada pasaulei. Konfūcija institūtus un klases slēdz visā pasaulē. Jaundienvidvelsas štatā, Austrālijā, 2019. gadā tika slēgtas visas Konfūcija klases. ASV līdz šim ir slēgti 26 Konfūcija institūti. Iepriekš pieminētais ASV Senāta ziņojums satur aicinājumu ieviest stingru kontroli Konfūcija institūtus uzņemošajām skolām.

Laikraksta The Epoch Times grāmatas "Kā komunisma rēgs valda mūsu pasaulē" autori norāda:

"Upurējot savus morāles principus, daudzas valdības, lielās kompānijas un uzņēmēji, kādu laiku šķietami var gūt labumu no ĶKP. Tomēr galu galā viņi zaudēs vairāk, nekā iegūs. Šādi, negodīgā ceļā gūti, virspusēji labumi ir postoši. Tikai tiem, kuri netīko pēc īslaicīgiem ieguvumiem, būs gaiša nākotne."

"ĶKP nav politiska partija vai režīms šī vārda parastajā nozīmē. Tā nepārstāv ķīniešu tautu. Tā pārstāv komunisma rēgu. Saistīties ar ĶKP, nozīmē saistīties ar sātanu. Draudzēties ar ĶKP, nozīmē – izpatikt sātanam, palīdzēt tam un spēlēt lomu cilvēces virzīšanā uz iznīcību. Un otrādi – dot pretsparu ĶKP, nozīmē iesaistīties cīņā starp labo un ļauno. Tas nav vienkāršs jautājums par valstīm, kas cīnās par nacionālajām interesēm. Tā ir cīņa par visas cilvēces nākotni."

Kā pasaule pretosies komunisma rēgam?


Avots: Sweden Shutters the Last Confucius Classroom

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.