Simtgadnieks: „Faluņ Dafa patiešām ir labs”

Mūsu ciematā ir 102 gadus vecs vīrietis. Mēs visi viņu saucam par Li kungu.

Kopā ar citiem ciema iedzīvotājiem Li kungs mēdza apmeklēt tempļus. Tomēr pēc kāda laika viņš ievēroja, ka cilvēki, kuri pielūdza Budu, rīkojās jauki tikai tad, kad atradās templī, bet ikdienas dzīvē lamājas nepieklājīgiem vārdiem un izmanto citus cilvēkus. Viņš domāja, ka tas nav labi, tāpēc pārstāja iet uz šīm svētnīcām.

Pēc tam, kad komunistiskais režīms 1999. gada 20. jūlijā uzsāka Faluņ Dafa vajāšanu, Li kungs bieži saņēma no praktizētājiem informatīvos materiālus un labprāt tos lasīja. Viņš uzzināja, ka Faluņ Dafa principi ir „Īstenība, Labestība, Pacietība”, un Faluņ Dafa praktizētāji ievēro šos principus, lai kļūtu par labiem cilvēkiem. Viņš izlasīja visus tam iedotos Dafa materiālus un saglabāja tos.

Ikreiz satiekot mani, Li kungs bija priecīgs un teica: „Faluņ Dafa patiešām ir labs. Skolotājs Li Hundži nāk no debesīm. Viņš ir šeit, lai glābtu cilvēkus ar „Īstenību, Labestību un Pacietību.”

2000. gada jūlijā Li kungs sasita termosa pudeli un applaucēja kājas. Ūdens bija tik karsts, ka uz viņa kājām uzreiz parādījās pūšļi. Vedekla novilka Li kungam kurpes un ieraudzīja, ka viņam nāk nost āda. Viņa uzsmērēja apdegumam zāles, bet tās radīja tik lielas sāpes, ka viņš tās notīrīja un turēja kājas kailas.

Dīvaini, bet sāpes ātri izzuda bez zālēm, un mēneša laikā viņš pilnībā atveseļojās.

Vēl cits atgadījums notika 2001. gada martā, kad Li kungs nejauši izmežģīja roku. Viņa dēls uzlika locītavai pretsāpju zāles, bet tās tikai palielināja sāpes. Li kungs atkal noņēma zāles, un dažus mēnešus vēlāk viņa roka atlaba bez ārstēšanas.

2013. gada 15. augusta rītā Li kungs gāja pa ielu, kad viņu no aizmugures notrieca furgons. Viņš nokrita bez samaņas, un vadītājs veda viņu uz slimnīcu.

Nācis pie samaņas, viņš šoferim teica, ka vēlas doties mājās. Šoferis bija nobraucis tikai pusceļu un lika viņam iet atpakaļ pašam.

Es redzēju viņu atpakaļceļā uz mājām un pamanīju zilumu uz kreisās acs. Viņš pastāstīja, ka bija iekļuvis autoavārijā. Taču viņš teica, ka viss ir kārtībā, jo viņš visu laiku valkā Faluņ Dafa amuletu.

Mans stāsts

Es pats esmu vairāk nekā 70 gadus vecs. Pirms sāku praktizēt Faluņ Dafa man bija daudz slimību. Es vispār nevarēju strādāt. Sliktās veselības dēļ arī mans raksturs bija slikts. Es nevarēju vien beigt strīdēties ar ģimeni.

Viss mainījās pēc tam, kad 1996. gadā sāku praktizēt Faluņ Dafa. Trīs mēnešu laikā visas manas slimības izzuda bez jebkādas ārstēšanas. Es atkal salabu ar ģimeni un atsāku strādāt.

2000. gadā mani piespiedu kārtā nosūtīja uz aizturēšanas centru, jo es devos uz Pekinu, lai aizstāvētu Faluņ Dafa. Mani turēja telpā ar daudzām jaunām sievietēm, kuras bija spiestas strādāt. Es gribēju viņām palīdzēt, tāpēc mēģināju uzvilkt brilles. Tomēr tās tika salauztas. Es nodomāju: „Skolotāj, vai tas nozīmē, ka brilles man vairs nav vajadzīgas?” Apbrīnojami ir tas, ka es uzreiz varēju visu skaidri redzēt. Kopš tā laika man brilles nav vajadzīgas.

2012. gada vasarā, būvējot vistu māju, man pēkšņi sāka sāpēt mugura. Es iegāju istabā, lai palūkotos, kas noticis un atklāju, ka ap vidukli un uz kājām ir daudz ārkārtīgi niezošu izsitumu, kas izskatās kā tulznas. Šur tur izkaisītie izsitumi augšpusē bija balti un apakšā sarkani. Šī slimība, kas pazīstama kā Herpes zoster (jostas roze), var būt ļoti smaga.

Tomēr es nebaidījos. Es to ignorēju un vienkārši darīju to, kas man bija jādara katru dienu. Dienā es pagatavoju trīs maltītes un sanesu vistu mājai nepieciešamos ķieģeļus un smiltis. Es lasīju Dafa grāmatas un katru vakaru izpildīju Dafa vingrojumus. Pēc pusmēneša, kad būvniecība bija gandrīz pabeigta, visi izsitumi bija pazuduši.

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2020/3/10/183582.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.