Shen Yun mūzika atjauno divas lielas tradīcijas

Čia-Či Liņai bija tikai 2 gadi, kad viņa pirmo reizi dzirdēja vijoli, kuru mūzikas nodarbībās spēlēja viņas māsas. Atskatoties atpakaļ, droši vien tas izskatījās pārsteidzoši, ka bērns viņas vecumā tik mierīgi sēdēja un ar lielu uzmanību ilgstoši koncentrējās uz mūziku.

„Neko citu es negribēju mācīties, kā tikai vijoli,” sacīja Liņa. Meitene ievēroja, ka viņu neizskaidrojami piesaista instruments, kuru bija viegli apgūt, kad viņa bija jau pietiekami veca, lai sāktu nodarbības. Liņa saka – tagad viņa saprot, tas bija aicinājums.

Apmēram pirms 13 gadiem koncertturnejas uzsāka klasiskās ķīniešu dejas kolektīvs Shen Yun Performing Arts. Redzot, ko šie mākslinieki ir nolēmuši paveikt, Liņa saprata, ka viņai ir pienākums, mērķis.

„Es sapratu, ka tas ir tas, kas man jādara,” viņa teica.

Liņa no Taivānas ir izcila orķestra galvenā vijolniece, un uzskata, ka viņas ceļš klasiskajā mūzikā – tā ir dāvana.

Shen Yun ir apvienojis labāko no Austrumiem un Rietumiem, visbrīnišķīgākās klasiskās tradīcijas,” sacīja Liņa. Iedvesmojusies no tā, ka kolektīvs pēta klasiskās tradīcijas un atbalsta skaisto, viņa saprata, ka arī viņai ir jāpiedalās šajos centienos saglabāt tradīcijas.

Shen Yun mūzika: Austrumu un Rietumu vienotība

Kā zināms, Shen Yun orķestris ir ļoti unikāls. Jau no pirmajām iestudējuma notīm klausītāji var skaidri saklausīt ķīniešu mūzikas skanējumu. Taču ieskatoties orķestra bedrē, tur lielākoties redzams rietumu klasiskais simfoniskais orķestris un tikai pāris eksotiski instrumenti.

„Kad es pirmo reizi atnācu uz Shen Yun, kaut arī es esmu dzimusi Taivānā un esmu aziāte, šī patiešām bija mana pirmā tikšanās ar Āzijas mūziku,” sacīja Liņa. Strādājot Shen Yun, viņa ir bijusi gan koncertmeistare, gan diriģente.

2019. gada 21. septembris: Shen Yun simfoniskais orķestris uzstājas Nacionālajā Gaosjunas mākslas centrā Gaosjunas pilsētā Taivānas dienvidos. (foto: Luo Žuisjuņ / The Epoch Times)

„Sēžot skatītāju zālē, rietumu klasiskie aranžējumi būs ļoti pazīstami, taču mēs izmantojam arī senos ķīniešu instrumentus, tādus kā erhu un pipa, kā arī dažus sitamos instrumentus. Šie instrumenti galvenokārt tiek izmantoti, lai izteiktu ķīniešu kultūras raksturu, šo tradicionālo ķīniešu kultūras izpausmi,” sacīja Liņa.

Šo abu tradīciju tonalitāte ir pilnīgi atšķirīga, skaidro Liņa. Rietumu tonalitāte ir vispāratzīta sistēma, klasiskās mūzikas pamats. Salīdzinājumā ar to, ķīniešu mūzika ar savu pentatonisko skaņkārtu izklausās sveša, taču Shen Yun orķestrim šīs divas mūzikas tradīcijas ir izdevies harmonizēt.

Kāds tam ir efekts?

„Jums joprojām ir tā brīnišķīgā klasiskās mūzikas noskaņa... bet raksturs ir atšķirīgs – unikāls,” sacīja Liņa.

Shen Yun un divas tradīcijas

Liņa stāsta – klasiskā mūzika kā sistēma ir izveidojusies Baha un Bēthovena laikā, laika posmā, kad mūziķi un komponisti savu talantu uzskatīja par Dieva dāvanu un ticēja augstākam spēkam un dievišķiem ideāliem. Mūzika ir dzimusi tieši šādā pasaulē, iedibinot tradīciju, kurai kopš tā laika sekojuši mākslinieki.

„Tātad šeit [Shen Yun], pat ņemot vērā mūzikas aspektus, ko mēs pārņemam no rietumu tradīcijām, mēs saglabājam tradicionālas, klasiskās lietas. Mēs patiešām strādājam tradīciju ietvaros,” sacīja Liņa.

Kas attiecas uz ķīniešu melodijām, tad arī senajā Ķīnā cienīja dievišķo kultūru, un māksla tika izmatota, lai paustu augstākus ideālus.

Shen Yun mākslinieku atkārtots iznāciens uz skatuves Taipejā. (foto: Sun Biluns, Epoch Times)

„Ķīniešu civilizācijai ir 5000 gadu, un tā bija dievu iedvesmota,” sacīja Liņa. „Tas ir tas, ko mēs saglabājam: tradicionālā kultūra. Neatkarīgi no tā, vai tā ir deja vai mūzika, mēs strādājam, ievērojot tradīcijas.”

Pirmoreiz atskaņojot šo mūziku, Liņa uzreiz juta lielu aizkustinājumu un šī sajūta nekad nav izzudusi.

„Ja jūs nekad neesat spēlējis ķīniešu mūziku, tad, iespējams, notis ir grūti nolasīt,” sacīja Liņa. Bet tehniskās grūtības ir viegli pārvarēt; patiesais izaicinājums ir izprast kultūru pietiekami dziļi, lai to skaisti izteiktu.

„Kaut arī šķiet, ka mūzika tiek atskaņota bez piepūles, lai izpildītu to skaisti, ļoti aizkustinoši, jums pašam ir jābūt tās skaistuma aizkustinātam. Jūs esat emocionāli aizkustināts,” sacīja Liņa. „Godīgi sakot, šo 13 gadu laikā es jūtu, ka katrs izpildījums ir atšķirīgs, un katru reizi, izpildot skaņdarbu, esmu aizkustināta.”

„Ja ir kāds izaicinājums, tad tas ir izpaust raksturu, patiešām izprast iekšējo nozīmi vai saturu, un izdomāt, kā to vislabāk izteikt,” sacīja Liņa. „Tev jāiekļūst mūzikā iekšā un jāizprot tā, lai to pareizi un skaisti izpildītu, lai panāktu to, kam mūzika paredzēta.”

Tas, kam mūzika ir domāta un ko vislabāk dara Shen Yun mūziķi – ir stāstu stāstīšana.

Harmonija mūziķu starpā

Liņa sacīja, ka katram skaņdarbam ir sava sižeta līnija, pat ja stāstījums nav attēlots uz skatuves; un šiem skaņdarbiem ir unikāls raksturs. Komponisti cieši sadarbojas ar horeogrāfiem, lai katra nots un frāze atbilstu žestam vai kustībai uz skatuves.

„Es cenšos skatīties uz skatuvi, lai redzētu, kā dejotāji kustas un par ko ir runa, un kādu domu viņi cenšas izteikt,” sacīja Liņa. „Atskaņojot kādu skaņdarba daļu vai melodiju, es izmantoju savu instrumentu, lai mēģinātu izteikt skaņdarba raksturu, izteikt to, ko dejotāji cenšas izpaust uz skatuves.”

Sākot ar komponistu sarakstītajām un mūziķu atskaņotajām notīm, kostīmu krāsām, skatuves fona grafisko dizainu, līdz pat dejotājiem, kas vienoti strādā, lai uz skatuves izstāstītu stāstu, starp visiem pastāv sava veida koordinācija, kas notiek ne tikai fiziskajā, bet arī prāta, emocionālajā un garīgajā līmenī.

„Viss tiek veidots kopā, lai panāktu vislabāko efektu," saka Liņa. „Katram skaņdarbam ir sava loma, veidojot kaut ko veselu un skaistu. Es domāju, ka tieši tāpēc cilvēki jūt, ka Shen Yun ir tik lielisks.”

Liņa saka – vienalga, vai tā būtu diriģēšana vai vijoles spēlēšana, izrādes laikā viņa koncentrējas uz to, lai pilnībā iejustos visā atskaņotajā mākslas darbā.

„Tu it kā saplūsti ar to,” viņa sacīja. „Tas ir kolektīva darbs, nevis individuāla lieta.”

„Un es domāju, kad mēs spēlējam, mēs katru dienu radām atšķirīgas lietas,” sacīja Liņa. „Varbūt tas ir ļoti smalki, bet katru dienu tas ir atšķirīgi, jo katru dienu mēs jūtamies atšķirīgi. … Varbūt rīt, vai nākamnedēļ ..., tāpēc, ka es pilnveidojos, es ceru sasniegt vai iemācīties dažādas lietas.”

„Mēs visu laiku cenšamies sevi pilnveidot. Ko mēs varam darīt, lai visi kopā sasniegtu to uz skatuves? Un nākamajā dienā tas var būt pavisam kas cits. Vienmēr ir iespējas kaut ko uzlabot, un tas nekad nebeidzas,” sacīja Liņa. „Māksla vienmēr ir bijusi tāda – nebeidzama tiekšanās pēc pilnības.”

„Un, kad visi kolektīva dalībnieki tiecas pēc tās, to var sajust.”

„Patiesībā ļoti svarīga ir jūsu sirds … Kad tās vēl nav, mēs varam sajust katru vismazāko sasprindzinājumu, vēl nav pietiekami skaisti, pietiekami gludi,” pauž māksiniece. „Tikai tad, kad sadarbojaties, jūs varat sasniegt tādu ideālu harmoniju. Mūzika var nodot cilvēkiem sajūtu, kas mūsu sirdīs ienāk caur mūziku.”


Avots: https://www.theepochtimes.com/how-shen-yuns-music-is-renewing-two-great-traditions_3152114.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.