Ķīnas komunistiskās partijas iefiltrēšanās starptautiskajos ziņu medijos

Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku ir sākuši labāk saprast, kā starptautiskajā sabiedrībā izplatās Ķīnas komunistiskā partijas (ĶKP) propaganda. Patiesībā kopš 2009. gada ĶKP ir ieguldījusi 45 miljardus juaņu tajā, lai paplašinātu savu propagandu ārpus Ķīnas, ar mērķi kontrolēt sabiedrisko diskursu un paplašināt savu smadzeņu skalošanas taktiku visā pasaulē.

Aktīvā un delikātā taktika

Lai turpinātu ietekmēt Rietumu pasauli, ĶKP ir īstenojusi vairākas politikas. Pirmā ir palielināt ieguldījumus ĶKP ziņu avotos, tādos kā Ķīnas Centrālā televīzija (ĶCTV) un valsts ziņu aģentūra Sjiņhua. Ņujorkas ikoniskajā Taimskvērā uz gigantiska video monitora tiek demonstrēts Sjiņhua saturs un lielākajās ASV pilsētās parādījušās China Daily laikrakstu kastes.

Bez tam ĶCTV ir izveidojusi Ķīnas Globālo televīzijas tīklu (ĶGTT), kas pieejams kabeļtelevīzijas sistēmās visā ASV. Šobrīd Sjiņhua ziņu aģentūrai ārpus Ķīnas ir aptuveni 6000 reportieru, kas ievērojami pārsniedz tradicionālo ziņu aģentūru, tādu kā AP, AFP un Reuters reportieru skaitu.

Otra pieeja ir ietekmēt vai kontrolēt ķīniešu ziņu medijus ārzemēs. 2001. gadā Džeimstaunas fonds (Jamestown Foundation) publicēja ziņojumu "Kā Ķīnas valdība cenšas kontrolēt ķīniešu plašsaziņas līdzekļus Amerikā", kurā aprakstītas četras metodes: a) tieša kontrole pār laikrakstiem, televīziju un radio, izmantojot pilnas īpašumtiesības vai kļūstot par lielāko līdzīpašnieku; b) neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu ietekmēšana, izmantojot to biznesa intereses; c) nopērkot ētera laiku vai vietu reklāmai; un d) iekārtojot ĶKP aģentus darbā neatkarīgos ziņu medijos spiegošanas un sabotāžas nolūkā.

Trešā pieeja, ko ĶKP izmanto, ir izteikt savu viedokli, izmantojot šim nolūkam lielākos plašsaziņas līdzekļus. Gadu gaitā China Daily apmaksātie ieliktņi ir parādījušies New York Times, Washington Post un Wall Street Journal drukātajos un elektroniskajos izdevumos. Šī taktika ir netīra un maldinoša.

Ceturtā pieeja ir mainīt ārvalstu ziņu mediju gaumi atbilstoši ĶKP interesēm. Kāds Reuters pētījums atklāja, ka ĶKP Ķīnas Starptautiskais radio (China Radio International, CRI) ir iejaucies vismaz 33 radiostaciju darbībā 14 valstīs. Viens piemērs ir Phoenix Television – otrais lielākais ķīniešu valodā raidošais televīzijas kanāls Amerikas Savienotajās Valstīs. ĶCTV pieder 10% tā akciju, un tagad Phoenix Television gandrīz vienmēr runā kā ĶKP ziņu medijs.

Ķīna cenzē ārvalstu plašsaziņas līdzekļus vairākos veidos, tostarp tiešā veidā ar finansiāliem stimuliem vai spiedienu, un netieši ar reklāmām, kiberuzbrukumiem un pat personīgiem uzbrukumiem. Ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem, kas darbojas Ķīnā, ĶKP draud anulēt vīzas reportieriem un citiem darbiniekiem. Ārpus Ķīnas tā spiež vecākos redaktorus izņemt rakstus, kuros kritizēta ĶKP, draudot pārtraukt attiecības un biznesa darījumus.

Kāds bijušais Ķīnas diplomāts teica – galvenās piecas grupas, kuras ĶKP apspiež arī ārpus Ķīnas ir tibetieši, uiguri, Faluņgun praktizētāji, demokrātijas aizstāvji un Taivānas neatkarības atbalstītāji. Faluņgun praktizētāju izveidotie ziņu mediji ir piesaistījuši īpašu ĶKP uzmanību.

Atšķirīgu viedokļu apkarošana

ĶKP cenzē informācija divu iemeslu dēļ: viens ir apspiest negatīvus ziņojumus par ĶKP tumšo pusi pašā Ķīnā, un otrs ir apklusināt disidentus, vienlaikus veicinot savas propagandas izplatīšanos ārpus Ķīnas. Tie abi kalpo vienam mērķim – stiprināt ĶKP varu pasaulē.

Pētījums, ko 2005. gadā veica Hārvardas tieslietu profesors Džons Palfreijs (John Palfrey), parādīja, ka aptuveni 48% no visas informācijas saistībā ar 1989. gadā notikušo "4. jūnija incidentu" (slaktiņš Tiaņaņmeņas laukumā), Ķīnā tika bloķēti. Tāpat tikuši bloķēti 90% informācijas, kas saistīta ar izdevumu "Deviņi komentāri par komunistisko partiju", un lielākā daļa pozitīvās informācijas par Faluņgun. Pretstatā tam, no visām pornogrāfijas vietnēm tiek bloķēti tikai 10% . Šie skaitļi skaidri iezīmē cenzūras patiesos mērķus.

ASV Starptautiskās reliģijas brīvības komisijas (USCIRF) bijusī priekšsēdētāja Katrīna Lantosa Svīta (Katrina Lantos Swett) un priekšsēdētājas vietniece Mērija Anna Glendone (Mary Ann Glendon) 2013. gadā rakstīja: "Pekinas aktivitātes pret Faluņgun, kas izriet no bailēm par tās, kā neatkarīgi domājošas grupas, ievērojamo izaugsmi, kas veiksmīgi attīstās ārpus komunistiskas ideoloģijas un kontroles, ir bijušas ievērojamas." Viņas vēl piebilda: "Faluņgun materiāli un mājaslapas ir visvairāk bloķētais saturs Ķīnā."

49. gadus vecā Huan Cjaņas kundze agrāk strādāja grāmatveikalā Guandžou (Ķīnā). 2015. gada sākumā viņa ķīniešu mikroblogu vietnē Weibo publicēja piecus garus ierakstus ar virsrakstu "Gulaga memuāri". Tā kā šie ieraksti atmaskoja Faluņgun vajāšanu Ķīnā, Huanas kundzei tika piespriests piecu gadu cietumsods. Pēc tam, kad 2017. jūnijā viņa tika pārcelta uz Guandžou Sieviešu cietuma Ceturto zonu, ģimene apmeklējot Huanas kundzi, ieraudzīja, ka viņa ir kļuvusi pavisam vāja un nespēcīga. Viņa lūdzās: "Glābiet mani. Šajā vietā es sajukšu prātā."

Par ticību Faluņgun Huanas kundze tika atlaista no darba, trīs gadus pavadīja darba nometnē un četrus gadus cietumā. ĶKP aktīvi strādā, lai bloķētu šādas informācijas izplatīšanos.

Sadarbība ar Rietumu plašsaziņas līdzekļiem

Kopš 1992. gada, kad sabiedrība tika iepazīstināta ar Faluņgun, šī prakse kļuva pazīstama ar to, ka efektīvi uzlabo fizisko veselību un veicina cilvēku morāles paaugstināšanos. Lai uzsāktu un uzturētu šīs nepolitiskās grupas apspiešanu, toreizējais ĶKP vadītājs Dzjan Dzemiņs lielā mērā paļāvās uz nežēlību un naida propagandu, un plašsaziņas līdzekļiem bija izšķiroša loma sabiedrības maldināšanā.

Paredzot, ka tik plaša mēroga apspiešana izraisīs kritiku starptautiskajā sabiedrībā, Dzjans aicināja Rietumu plašsaziņas līdzekļus iesaistīties jau no paša sākuma, lai tādējādi iegūtu viņu atbalstu. Tas palīdzētu attaisnot apspiešanu un samazinātu spiedienu no starptautiskās sabiedrības puses. Piemēram, 1999. gada oktobrī, kad Dzjans sniedza interviju franču laikrakstam Le Figaro, viņš izmantoja šo iespēju, lai nomelnotu Faluņgun, nodēvējot to par "kultu".

Nacionālajā konferencē par ārējās propagandas jautājumiem 1999. gadā Dzjans uzsvēra ārējās propagandas nozīmīgumu un aicināja pastiprināt propagandas kampaņu starptautiskajā sabiedrībā, kas atbilstu Ķīnas "prestižam" un "reputācijai". ĶKP CK Politbiroja pastāvīgās komitejas loceklis Li Čančuņs sekoja šim norādījumam un ārējās propagandas pastiprināšanas nolūkā izveidoja koordinētu sistēmu ĶKP Centrālās komitejas 25 nodaļās. Ķīnas Starptautiskā Radio direktors Guo Dzjindže interpretēja Dzjana vārdus, sakot: "Mums jābūt aktīviem un jāuzņemas vadība... Aizjūras propaganda ir kā cīņa. Vienā rokā mums jātur vairogs, lai aizstāvētu sevi no ienaidniekiem, otrā šķēps, lai uzbruktu citiem."

Saskaņā ar šo politiku, naida propaganda tika eksportēta uz citām valstīm. 2000. gada 26. maijā ĶCTV raidījumā Fokuss tika pārraidīta 18 minūtes ilga Faluņgun apmelojoša programma. Apstiprinājis programmu, galvenā "ofisa 610" vadītājs lika ĶCTV izplatīt šīs programmas videoierakstus ārzemju vēstniecībās un konsulātos un pie viena pārtulkot angļu valodā, lai pārraidītu to ārpus Ķīnas. Ķīniešu plašsaziņas līdzekļi dažādās valstīs arī sekoja šim piemēram un turpināja nomelnot Faluņgun.

Rietumu sabiedrība pretojas Ķīnas propagandai

Reizēm šāda ĶKP propaganda sastopas ar pretestību. Pēc tam, kad ķīniešu valodā raidošais TV kanāls Talentvision Kanādā 2001. gada 16. decembrī translēja ĶCTV ziņu raidījumu "Fu Jibiņa slepkavības lieta", kurā šī slepkavība tika nepatiesi saistīta ar Faluņgun, Kanādas Apraides standartu padome (Canadian Broadcast Standards Council, CBSC) 2002. gada 16. augustā nosprieda, ka Talentvision ir pārkāpis četrus Kanādas Raidorganizāciju asociācijas Ētikas kodeksa un Vardarbības kodeksa pantus, kā arī Kanādas Radio un TV ziņu režisoru asociācijas Ētikas kodeksu.

"Ekspertu grupa secināja – atsauces uz Faluņgun ziņu raidījumā, no vienas puses, bija negodīgi komentāri, no otras puses, videoklipu, kuros redzamas vardarbīgas ainas, atkārtošanās bija pārmērīga." (Kanādas Apraides standartu padomes lēmums 01/02-0416+). Nedēļas laikā Talentvision bija spiests ziņot par šo lēmumu divas reizes.

Ārējās propagandas jautājumiem veltīto konferenču dalībnieki ir ne tikai augsti stāvošas amatpersonas no dažādām valsts institūcijām un provincēm, bet arī Ķīnas vēstniecību un konsulātu amatpersonas. Tas nozīmē, ka šīs amatpersonas bieži vien uzņemas vadīt propagandas darbu ārzemju ķīniešu plašsaziņas līdzekļos.

Raidstacija "Amerikas balss" 2001. gada 13. martā ziņoja, ka Ķīnas ģenerālkonsuls Sanfrancisko Van Juņsjans uzrakstījis ķīniešu laikrakstam World Journal vēstuli, prasot pārstāt publicēt ar Faluņgun saistītus sludinājumus. Gu Sjisjaņs, laikraksta ģenerāldirektora vietnieks Sanfrancisko, noraidīja ģenerālkonsula prasību un teica: "Viņam [Vanam] var būt savs viedoklis, un arī Faluņgun praktizētājiem var būt savs viedoklis."

Ķīnas ģenerālkonsuls Melburnā (Austrālijā) Vu Žunhua reiz uzaicināja vietējo ķīniešu plašsaziņas līdzekļu vadītājus uz konsulātu, lūdzot tos nepublicēt rakstus, kas saistīti ar Faluņgun. Viņš teica, ka jebkādi šāda veida raksti iepriekš ir jānosūta Ķīnas ģenerālkonsulātam apstiprināšanai. Galu galā neviens no šiem plašsaziņas līdzekļiem vairs nepublicēja rakstus par Faluņgun, par ieganstu minot spiedienu no Ķīnas konsulāta puses un bažas par iespējamo atriebību.

ĶKP centieni stiprināt savu "maigo varu"

Čan Čin-hua no Taivānas Nacionālās Universitātes brīdināja par ĶKP "maigās varas" paplašināšanos starptautiskajā sabiedrībā, ar kultūras metodēm cenšoties ietekmēt citas tautas. Par piemēru viņa minēja Dienvidkorejas filmu un televīzijas popularitāti pasaulē. No otras puses, "stingrā vara" balstās uz piespiešanu vai ekonomisku stimulēšanu. Apspiežot un izvairoties no negatīviem viedokļiem, valsts var veicināt savas intereses un uzspiest citiem savu noteicošo viedokli.

Ķīnas "stingrā vara" izriet no tās ietekmes ekonomikā un tirdzniecībā. Izmantojot tiešu vai netiešu ietekmi, tā var piespiest konkrētus objektus cenzēt sevi, lai kontrolētu sabiedrisko domu. Tas ne tikai kaitē vārda brīvībai, bet arī apdraud Rietumvalstu demokrātiskās sistēmas un to nacionālo drošību. Citiem vārdiem sakot, tā ir ĶKP asimetriskās karadarbības stratēģija.

Neraugoties uz ĶKP nepārtrauktajiem centieniem iefiltrēties citās valstīs, dažas Rietumvalstis ir sākušas izrādīt tai spēcīgāku pretestību. 2018. gada 4. oktobrī, kad ASV viceprezidents Maikss Penss Hadsona institūtā runāja par Trampa administrācijas politiku attiecībā uz Ķīnu, viņš kritizēja ĶKP militāro agresiju, komercnoslēpumu zādzības, spiegošanu un cilvēktiesību pārkāpumus. Šāda attieksme liek domāt, ka ĶKP centieni ietekmēt ziņu medijus ārpus Ķīnas tiks kontrolēti un iespējams ierobežoti.


Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2019/11/10/180673.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.