Starptautiskās reliģijas brīvības samitā runā par Faluņgun vajāšanu
 

Starptautiskās reliģijas brīvības samitā runā par Faluņgun vajāšanu

ASV Valsts Departamenta pirmo reizi rīkotajā augsta līmeņa sanāksmē par reliģijas brīvības veicināšanu, kas notika no 24. līdz 26. jūlijam, trīs Faluņgun praktizētāji bija uzaicināti pastāstīt par vajāšanu, ko komunistiskais režīms izvērsis pret šo garīgo praksi Ķīnā.

Triju dienu konference sākās ar "Starptautiskās reliģijas brīvības" diskusiju pie apaļā galda.

Konferencē Vašingtonā piedalījās vairāk nekā 40 valstu ārlietu ministri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no vairāk nekā 80 valstīm.

ASV īpašais vēstnieks: "Mēs līdz sirds dziļumiem ticam ticības brīvībai"

Starptautiskās reliģiskās brīvības īpašais vēstnieks Sems Braunbeks.

Sems Braunbeks (Sam Brownback), ASV Starptautiskās reliģiskās brīvības īpašais vēstnieks teica atklāšanas ceremonijā 24. jūlijā, ka ticības brīvība ir Dieva dota privilēģija un jebkura vieta, kur nav ticības brīvības, var apdraudēt mieru, labklājību un stabilitāti visā pasaulē. Lai ierobežotu šādus pārkāpumus, viņš aicināja uz sadarbību starp valsts iestādēm un dažādām organizācijām.

Holokausta memoriālajā muzejā ASV, kuru viņš apmeklēja 23. jūlijā, Braunbeka kungs izteica to pašu domu: "Tas ir kas tāds, kas Amerikas Savienotajām Valstīm ir jau DNS līmenī. Mēs tam ticam līdz sirds dziļumiem. Mēs uzskatām, ka tās ir Dieva dotas tiesības," atzīmēja Braunbeks, "man prieks, ka šī administrācija ir padarījusi to par ārpolitikas galveno prioritāti. Un mēs gatavojamies virzīt to, un virzīt aktīvi."

Pēc tam, kad 19. jūlijā viņš bija redzējis Faluņgun praktizētāju mītiņu pie Vašingtona monumenta, viņš aicināja praktizētājus turpināt savus centienus. Viņš arī izteica cerību, ka praktizētāji Ķīnā varēs brīvi praktizēt savu ticību.

Izbeigt 19 gadus ilgo vajāšanu

Bijušais kongresa loceklis Frenks Volfs (Frank Wolf) pievērsa lielu uzmanību Faluņgun apspiešanai Ķīnā, tostarp orgānu izņemšanai no dzīviem praktizētājiem. Viņš aicināja vēl aktīvāk rīkoties pret šādiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Faluņgun pārstāvis un viens no trim praktizētājiem, kuri piedalījās konferencē, Erpins Džans runāja par pašreizējo situāciju, ar kuru praktizētāji saskaras Ķīnā. "Šī apspiešana ir ilgusi 19 gadus. Mēs ceram, ka starptautiskā sabiedrība un organizācijas, kas nodarbojas ar ticības brīvības jautājumiem, pievērsīs tam uzmanību. Strādājot kopā mēs varam pārtraukt šīs zvērības," sacīja Džans.

Kopš 1999. gada, kad Faluņgun Ķīnā tika aizliegts, Valsts Departamenta ziņojumos par reliģijas brīvību šis apstāklis vienmēr ir ticis uzskaitīts kā cilvēktiesību pārkāpums. Valsts Departamenta 2017. gada ziņojumā Ķīna atkal bija "īpašas bažas izraisošo valstu" saraksta augšgalā. Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta Faluņgun, kristiešu un citu reliģisko grupu vajāšanai Ķīnā.

Nesen notikušā intervijā valsts sekretārs Maiks Pompeo (Mike Pompeo) uzsvēra konferences nozīmīgumu. "Tas ir ļoti svarīgi, un šī ir pirmā reize, kad Valsts Departaments rīko šādu sanāksmi," sacīja Pompeo. "Mēs vēlamies, lai šī administrācija padarītu reliģijas brīvību par patiesu ASV Valsts Departamenta prioritāti ikvienā mijiedarbībā ar mūsu ārvalstu partneriem."

Upuru liecības

Dr. Liu Ninpins no Faluņ Dafa Informācijas centra sniedza pārskatu par vajāšanām Ķīnā pēdējo 19 gadu laikā.

Dr. Liu Ninpins, kurš pārstāv Faluņ Dafa informācijas centru, pastāstīja – Ķīnas valdības aplēses liecināja, ka 1999. gadā Faluņgun praktizēja vismaz 70 miljoni cilvēku. Tomēr 1999. gada jūlijā bijušais komunistiskās partijas līderis Dzjan Dzemiņs aizliedza šo grupu un uzsāka praktizētāju masveida apspiešanu par viņu ticību Īstenības, Labestības, Pacietības principiem.

Či Lihua un viņas meita Sjui Sjiņjana aprakstīja, kā viņu vīrs un tēvs Sjui Davejs nomira spīdzināšanu rezultātā.

Či Lihua no Liaoninas provinces ieradās kopā ar savu meitu Sjui Sjiņjanu. Či Lihua vīrs Sjui Davejs tika ieslodzīts cietumā uz 8 gadiem. Ieslodzījumā viņu spīdzināja un piespiedu kārtā injicēja nezināmus preparātus. Viņš nomira 13 dienas pēc atgriešanās mājās.

Nežēlība darba nometnēs

Filmas "Vēstule no Masaņdzja" demonstrācija.

Dokumentālā filma par vajāšanu "Vēstule no Masaņdzja" tika demonstrēta 24. jūlija vakarā netālu no Valsts Departamenta. Vairums filmas skatītāju nodarbojas ar starptautiskajām attiecībām un cilvēktiesībām. Pēc filmas noskatīšanās viņi piedalījās diskusijā ar filmas režisoru Leonu Lī.

Filma stāsta par Suņ Ji pieredzēto pēc tam, kad 2008. gadā viņš tika ieslodzīts Masaņdzja darba nometnē par to, ka praktizē Faluņgun. Katru dienu viņš tika spīdzināts un spiests 20 stundas darīt vergu darbu, izgatavojot izstrādājumus Halovīna atzīmēšanai. Lai atmaskotu šo nežēlību, viņš riskēja ar savu dzīvību un slepus ievietota izgatavotajās rotaļlietās apmēram 20 vēstules ar saucienu pēc palīdzības. Viena no šīm vēstulēm nonāca pie Oregonas iedzīvotājas Džūlijas Keitas, kura sazinājās ar plašsaziņas līdzekļiem, un tie pievērsa šai problēmai starptautiskās sabiedrības uzmanību.

Pībodija balvas laureāts Leons Lī sazinājās ar Suņu un uzņēma dokumentālo filmu. "Suņ kungs izmantoja savu dzīvi, lai uzņemtu šo filmu. Pateicoties šai vēstulei ar saucienu pēc palīdzības, mēs varam gūt nelielu ieskatu par vajāšanu smagumu Ķīnas darba nometnēs," sacīja Lī.

Bijušais ASV diplomāts Rumānijā Ernests Lethems (Ernest Latham) teica, ka redzējis filmā, kā komunistiskā partija kontrolē cilvēkus un tas ir līdzīgi Rumānijas pagātnes traģēdijai, ko izraisīja komunisms.

Tīmekļa vietnes redaktore Anna Misleha (Anna Misleh) teica, ka viņu satriekuši pārbaudījumi, kas bija jāizcieš Suņ kungam, tostarp ieslodzījums, spīdzināšana, bēgšana un brīnumainā vēstule ar saucienu pēc palīdzības. "Es domāju, ka tas ir pelnījis sabiedrības uzmanību. Ja vēl vairāk cilvēku Ķīnā un pasaulē par to zinās, tas palīdzēs apturēt vajāšanu."

Avots: Persecution of Falun Gong Raised at International Religious Freedom Summit

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.