Kas mums liek vēlreiz pārskatīt 20. jūlija nakts šausmas?

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Faluņgun praktizētāji tiek nogalināti, jo iestājas par Īstenību, Labestību un Pacietību

Jāatceras, ka šī liktenīgā nakts var būt traumējoša, tomēr mēs vēlamies atgādināt pasaulei, lai tas netiktu aizmirsts, līdzīgi kā Otrā pasaules kara holokausts, kurā tika nogalināti 6 miljoni ebreju. Un mēs negribam, lai cilvēki norakstītu 1999. gada 20. jūliju, tāpat kā holokaustu, par kuru viņi saka, ka tas ir kas tāds, kas nekad nav noticis, un ka tā ir daļa no sazvērestības teorijas! Aušvicā izdzīvojušais Filips Ritemans (Philip Riteman) saka, ka holokausts ir jāatceras, lai "tas nekad vairs neatkārtotos".

Jā, atceroties 1999. gada 20. jūlija nakts notikumus Ķīnā, to dienu aculiecinieki nevar aizmirst to, kas dziļi iespiedies viņu atmiņā, kad tumsas aizsegā miliči un drošības dienesta darbinieki izrāva no mājām, ar varu iegrūda cietumos un aizturēšanas centros simtiem nevainīgu cilvēku, kuri praktizēja Faluņgun — plūstošu vingrojumu un meditācijas praksi, ar kuru Meistars Li Hundži iepazīstināja pasauli.

Deviņpadsmit gadus vēlāk, vēl šodien, Faluņgun vajāšana nemitīgi turpinās un ir pat kļuvusi par vēl barbariskāku veidu, kā nogalināt Faluņgun praktizētājus viņu orgānu dēļ, lai apgādātu ar orgāniem plaukstošo, daudzmiljardu dolāru vērto orgānu tirdzniecības industriju Ķīnā.

Kas nogāja greizi? Lai gan sākotnēji Faluņgun saņēma ievērojamu Ķīnas ierēdniecības atbalstu, 90. gadu vidū un beigās komunistiskā partija un sabiedriskās drošības organizācijas sāka uzskatīt Faluņgun par potenciālu draudu, kam par iemeslu bija Faluņgun popularitāte, arvien pieaugošais praktizētāju skaits, tā neatkarība no valsts, kā arī dziļā un visaptverošā garīgā mācība.

Bija grūti noticēt, ka nevienam nekaitīga prakse, kas kļuva arvien populārāka — saskaņā ar pašas Ķīnas valdības veiktajiem pētījumiem, to praktizēja aptuveni 70 miljoni cilvēku, — un kas ieekonomēja valstij miljoniem juaņu veselības aizsardzības jomā, pēkšņi tika uzskatīta par ļaunu praksi. Interesants ir fakts, ka ar šo praksi bija sākušas nodarboties arī daudzas augsti stāvošas komunistiskās partijas, valdības un armijas amatpersonas.

Reliģiskās brīvības noliegšana un cenšanās kontrolēt cilvēku prātu un garu raksturo valsts būtību Ķīnā. Tāpēc, saskaroties ar taisnu praksi, kas balstās uz augstiem morāles un ētikas kritērijiem un kas veido cilvēkos stingru un spēcīgu morālo stāju, korupcija valdībā un nepiedienīgā ētika sāka bailēs trīcēt, ka tai vairs neviens neticēs un ka to atmaskos.

Spriedze sasniedza kulmināciju 1999. gada 25. aprīlī, kad vairāk nekā 10 000 Faluņgun praktizētāju miermīlīgi pulcējās pie centrālās valdības ēku kompleksa Pekinā, lai pieprasītu juridisku atzīšanu un atbrīvotos no valsts iejaukšanās. Daudzi uzskata, ka tieši šis miermīlīgais protests izraisīja tam sekojošās vajāšanas.

Tādējādi 22. jūlijā Faluņgun visā Ķīnā tika publiski pasludināts kā ārpus likuma esošs, ar to iezīmējot oficiālo sākumu valsts iniciētajai, nu jau 19 gadus ilgstošajai naida kampaņai.

Ķīnas bijušā prezidenta [un Ķīnas komunistiskās partijas bijušā līdera] Dzjan Dzemiņa virsvadībā vajāšanas kļuva par iepriekš vēl nepieredzētām savas nežēlīgās un viltīgās dabas un milzīgā apmēra dēļ.

Tās apzīmogoja miljoniem miermīlīgu pilsoņu par “valsts ienaidniekiem” un centās tos iznīcināt.

Visā pasaulē apkopotie pierādījumi norāda uz briesmīgiem stāstiem par cilvēku slepkavošanu un sakropļošanu Ķīnā.

Daudzos neatkarīgos pētījumos aplēsts, ka desmitiem tūkstošu Faluņgun praktizētāju tikuši nogalināti, lai nodrošinātu Ķīnas ienesīgās orgānu transplantācijas nozares vajadzības.

Šo ziņojumu satriekti, bijušais Kanādas valdības Āzijas un Klusā okeāna reģiona valsts sekretārs Deivids Kilgors un pazīstamais Kanādas cilvēktiesību advokāts Deivids Matass uzsāka savu, neatkarīgu izmeklēšanu.

Kas ir patiesais tautas ienaidnieks?

Faluņgun apspiešana jau no paša sākuma ir tiešs starptautisko tiesību aktu, kurus parakstījusi arī Ķīna, pārkāpums.

Dzjan Dzemiņs izveidoja "ofisu 610" (nosaukumā iekļauts datums, kad tas tika izveidots — 10. jūnijs 1999. g.), ar vienīgo mērķi: “izskaust” Faluņgun. Tas ir līdzīgs Hitlera Gestapo — antikonstitucionāls veidojums ar neierobežotu varu, kura vienīgais uzdevums ir izplatīt teroru, kas iespiežas ikvienā ķīniešu sabiedrības aspektā.

Saskaņā ar pavēli no augšas, “neviens līdzeklis nav uzskatāms par pārmērīgu” neprātīgajā vēlmē iznīcināt Faluņgun praktizētājus. Milicijai un darba nometnēm ir jāizpilda kvotas, kas saistītas ar to praktizētāju skaitu, kurus viņi var “pārveidot”, un viņiem ir tiesības izmantot jebkuru metodi, tostarp ieslodzījumu, spīdzināšanu un pat nonāvēšanu. Miliči, kas izpilda kvotas, saņemt prēmijas vai paaugstinājumus; tie, kas tās neizpilda, var tikt atlaisti no darba.

Lai slēptu pierādījumus par "ofisa 610" sankcionētajiem noziegumiem, milicijai un valsts amatpersonām ir pavēlēts slēpt visas slepkavības. Viņi “ziņo par visiem nāves gadījumiem, kā par pašnāvībām” un “nekavējoties kremē ķermeņus”.

Ģimenes tiek izšķirtas, mājas izlaupītas un nopostītas. Tas ir skāris vairāk nekā simts miljonus praktizētāju ģimeņu, viņu draugus un kolēģus.

Vajāšanu finansējums nāk no nodokļu maksātāju naudas. Viena ceturtā daļa no nācijas finanšu resursiem tiek izmantota, lai nodrošinātu vajāšanas.

Kas devis Faluņgun praktizētājiem spēku izturēt šādu spīdzināšanu un nežēlību?

Faluņ Dafa praktizētājiem ir raksturīga miermīlīga pretošanās. Viņu nevardarbīgā atbildes reakcija bieži vien tiek salīdzināta ar Mahatmu Gandiju un Mārtinu Luteru Kingu. Viņu dzīves kredo "Īstenība Labestība Pacietība" bieži vien palīdzēja apturēt nežēlīgos vajātājus un padarīja tos bezspēcīgus. Lūk, tāpēc Faluņ Dafa sekotāji ir izturējuši Ķīnas milzīgā drošības aparāta nu jau 19 gadus ilgstošo galveno triecienu un neapšaubāmi kļuvuši par ilgstošāko izaicinājumu komunistiskās varas autoritātei tās 70 gadu valdīšanas laikā.

Pēdējo 19 gadu laikā Faluņgun praktizētāji visā pasaulē ir turpinājuši vēl nepieredzētu kampaņu, kas strikti turpina palikt nevardarbīga un nepolitiska. Izmantojot internetu un tīmekļa vietnes, viņi ir izveidojuši pasaules mēroga tīklu; cilvēktiesību organizācijas, ievērojamas nevalstiskās organizācijas un politiķi, dažādu valstu valdību vadītāji ir pievienojušies balsu korim, nosodot Ķīnas komunistiskās partijas izvērstās 19 gadus ilgās vajāšanas. Viņu vienīgais mērķis ir atjaunot Faluņgun praktizētāju pamattiesības brīvi praktizēt savu ticību. Pēdējos gados pasaules sapratne par šo jautājumu ir radījusi lielu atbalsta vilni vajāšanas upuriem.

Noslēgumā pozitīva nots: “Šī gadadiena ir laiks, kad pieminam miljoniem cilvēku, kuru dzīves neglābjami mainījusi šī vardarbīgā kampaņa,” saka Faluņ Dafa Informācijas centra izpilddirektors Levijs Brouds. “Tas ir arī cerību laiks. Deviņpadsmit gadus pēc tam, kad ĶKP mēģināja sagraut Faluņgun “trīs mēnešu laikā” , neskaitāmi Ķīnas pilsoņi visā pasaulē turpina šajā praksē rast mieru un garīgu piepildījumu, un arvien vairāk cilvēku miermīlīgi iestājas par savām tiesībām nodarboties ar to.”

Avots: https://medium.com/@surenrao9/what-drives-us-to-revisit-the-horrors-of-the-night-of-20-july-fbec792b9e59

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.