Faluņgun vajāšana: ĶKP pārkāpj Starptautiskās konvencijas pret spīdzināšanu un vergu darbu

Pēdējos 19 gadus Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) vajā Faluņgun (zināms arī kā Faluņ Dafa). Tādēļ neskaitāmi Faluņgun praktizētāji, cilvēki, kuri seko principam "Īstenība Labestība Pacietība", tikuši ieslodzīti aizturēšanas centros, narkoloģiskās rehabilitācijas centros, piespiedu darba nometnēs, cietumos un citās iestādēs.

Papildus tam, ka šajās iestādēs praktizētājus mēģina "pārveidot", viņi tiek spiesti strādāt arī vergu darbu. Piespiedu darba nometnē praktizētājam ne tikai jāveic fizisks darbs, bet arī jācieš no garīgas un fiziskas spīdzināšanas.

"Pāraudzināšana" novedot līdz fizisko spēku izsīkumam

ĶKP likums par cietumu pārvaldību garantē "8 stundu darba sistēmu" un brīvdienas. Tas tiek plaši atspoguļots ĶKP propagandā. Tomēr cietumu administrācijas ievēro savus iekšējos noteikumus, kas tiek turēti slepenībā no sabiedrības.

Pret Faluņgun praktizētājiem izturas sliktāk nekā pret jebkuriem citiem ieslodzītajiem. Viņi bieži vien strādā no 10 līdz 19 stundām diennaktī. Katram tiek noteikta norma un uzlikts sods, ja norma netiek izpildīta.

Ir pierādīts – ja cilvēkam ilgstoši tiek liegts atpūta un miegs, bioloģiskais ritms var tikt izjaukts, un garīgā un fiziskā izturība sasniegs savu robežu. Tas var novest pie nopietnas saslimšanas vai izraisīt nāvi.

Pārslogojot Faluņgun praktizētājus ar darbu, cietuma administrācija cer novājināt viņu ticību un gribu. Kad viņu enerģija un fiziskie spēki ir izsīkuši, ar viņiem var manipulēt, cenšoties panākt, ka viņi atsakās no savas ticības. Tādējādi tiek īstenots arī nodoms par viņu "fizisko iznīcināšanu".

Henaņas provinces Trešā piespiedu darba nometne

Henaņas provinces Trešā piespiedu darba nometne nopirka Faluņgun praktizētājus no citām piespiedu darba nometnēm, samaksājot 800 juaņas par cilvēku. Šie praktizētāji ir spiesti strādāt cauru diennakti, un par jebkuru pārkāpumu viņiem draud spīdzināšana. Darba nometne bija noslēgusi līgumu ar uzņēmumu Henan Rebecca Hair Products un guva labu peļņu.

Par ieguldījumu Faluņgun apspiešanā šī darba nometne saņēma īpašu atzinību no ĶKP centrālās Politiski – juridisko lietu komitejas, "ofisa 610" un Pāraudzināšanas ar darbu pārvaldes. Nometne pat tika atzīta par "modernāko valsts nozīmes iestādi". Dienā, kad notika apbalvošanas ceremonija, nometnē trīs praktizētāji aiz noguruma zaudēja samaņu.

Nometnes direktoram Cjui Šuancajam viņa priekšnieks izteica atzinību par ieguldījumu Faluņgun praktizētāju vajāšanā. Vēlāk viņš tika norīkots uz Džendžou Šibalihe sieviešu piespiedu darba nometni un parakstīja līgumu ar Rebecca Hair Products, Inc. par "trakokreklu" izgatavošanu.

Drīz pēc tam viņš līdz nāvei spīdzināja trīs Faluņgun praktizētājas.

Liek strādāt ar toksiskām vielām

Peļņas nolūkos daudzu uzņēmumu vadītāji Ķīnā rīkojas neētiski, slepeni ražojot un pārdodot aizliegtus vai toksiskus produktus. Lai izvairītos no tiesībsargājošo iestāžu pārbaudēm, šie uzņēmumi iesaistās darījumos ar piespiedu darba nometnēm un cietumiem, jo šīs īpašās vietas kontrolē tikai ĶKP sistēma un tās nav pakļautas jebkādai pārraudzībai. Tā kā iestādes atsakās tās pārbaudīt, šīs vietas kļūst par pagrīdes ražotnēm.

Iesaistoties šāda veida ienesīgā biznesā, cietumi un piespiedu darba nometnes bez sirdsapziņas pārmetumiem ignorē faktu, ka daudzas sastāvdaļas ir kaitīgas un liek Faluņgun praktizētājiem izmantot tās produktu izgatavošanā.

Praktizētāji netiek nodrošināti ar aizsardzības līdzekļiem, tādiem kā maskām un cimdiem. Tādējādi daudzi ir saindējušies un nomiruši.

Šie produkti tiek pārdoti gan Ķīnā gan ārzemēs, nenorādot marķējumā to toksiskās sastāvdaļas, tādēļ daudziem patērētājiem ir ticis nodarīts kaitējums.

Dzenoties pēc milzīgas peļņas, Dzjamusi pilsētas piespiedu darba nometne Heilundzjanas provincē parakstīja līgumu ar šādu uzņēmumu par mobilo tālruņu apvalku un automašīnu sēdekļu pārvalku ražošanu, izmantojot toksiskus materiālus, kas galu galā var kaitēt patērētājiem.

Darba nometnes cehs bija piepildīts ar indīgām gāzēm, kas oda tik šausmīgi, ka pat uzraugi nespēja to izturēt. Viņi lūdza Tehniskās uzraudzības birojam veikt pārbaudi. Rezultāti uzrādīja, ka kancerogēni un toksīni izejvielās ievērojami pārsniedz pieļaujamo normu. Pēc pārbaudes uzraugi pat stindzinošā ziemas aukstumā izvēlējās labāk uzturēties ārā, nekā cehā. Taču viņi turpināja piespiest ieslodzītos strādāt virsstundas, lai laikus izpildītu līgumus.

Daudzi cilvēki sāka ciest no deguna asiņošanas, paātrinātas sirdsdarbības, elpas trūkuma, daudziem pietūka un apsarka acis un parādījās dažādi citi simptomi.

Tos Faluņgun praktizētājus, kuri atteicās veikt piespiedu darbu, uzraugi piekāva. Daudziem tika pārplēstas bungādiņas, bet daži zaudēja redzi.

Praktizētāja Vaņ Guifu kunga nāve

Vajāšanu sākumā visi arestētie Faluņgun praktizētāji tika turēti vienā kamerā, jo cietuma vadība uzskatīja, ka tā ir vieglāk tikt ar viņiem galā. Vēlāk, vajāšanai saasinoties, praktizētājus sāka ieslodzīt kamerās kopā ar kriminālnoziedzniekiem. Tādā veidā praktizētājus bija vieglāk pazemot, un viņu uzraudzīšanai tagad varēja izmantot arī kriminālnoziedzniekus. Ja praktizētājs atteicās darīt smagu darbu, cietuma administrācija lika ieslodzītajiem viņu spīdzināt.

57 gadus veco Faluņgun praktizētāju Vaņ Guifu kungu 2001. gada aprīļa beigās nelikumīgi arestēja un turēja Pirmajā Aizturēšanas centrā Laņdžou pilsētā, Gaņsu provincē. Katru dienu viņš bija spiests ar zobiem un nagiem lobīt saulespuķu sēklas. Rezultātā viņam pietūka lūpas, nokrita divi nagi un asiņoja pirksti. Tā kā viņš nespēja izpildīt dienas normu, ceturtās brigādes uzraugs Ļui Dzjuņs lika 9. kamerā ieslodzītajiem kriminālnoziedzniekiem viņu nežēlīgi piekaut.

Tā rezultātā Vaņ kungam tika nopietni traumēts vēders. 2001. gada 22. decembrī viņu nogādāja Laņdžou pilsētas Dašapinas piespiedu darba nometnes slimnīcā, un trīs dienas vēlāk viņš nomira.

Ieslodzītais no Dašapinas ieslodzījuma centra teica, ka ik gadu ieslodzīto mirstības līmenis apcietinājuma centrā ir pārsteidzoši augsts. Tomēr precīzu skaitli nav iespējams iegūt, jo informācija tiek bloķēta.

Nežēlīga un skarba vide

ĶKP cietumi, darba nometnes un aizturēšanas centri ir īsta elle zemes virsū Tiem nav nekā kopīga ar tādiem melīgiem izdomājumiem, kā "svaiga pavasara brīze ar maigu lietutiņu" vai "cilvēciska pārvaldība", ar kuriem ĶKP šīs vietas reklamē ārpus cietumu sienām. Patiesībā tas ir kas vairāk nekā brīvības zaudēšana. Cietuma uzraugi ciešā sadarbībā ar ieslodzītajiem kriminālnoziedzniekiem terorizē praktizētājus, ar spīdzināšanu un smadzeņu skalošanu mēģinot viņus "pārveidot".

Smagie dzīves un darba apstākļi var viegli iznīcināt cilvēka garu un novest to neprātā. Šis vergu darbs uzraugiem nes milzīgu peļņu. Izmeklēšanā atklājās, ka darba nometnēs ieslodzīto dzīves un darba apstākļi ir šausminoši.

Pārtika, ko dod praktizētājiem un ieslodzītajiem ir ļoti nekvalitatīva, piemēram, viņiem tiek doti sapelējuši rīsi. Daudzi ieslodzītie cieš no nepietiekama uztura un infekcijas slimībām, tādām kā tuberkuloze, hepatīts un kašķis. Taču viņi joprojām ir spiesti strādāt.

Guidžou provinces Džunba piespiedu darba nometnes Otrās brigādes cimdu ražošanas cehā izgatavo cimdu iekšējo oderējumu, izmantojot no slimnīcām, atkritumu izgāztuvēm un apbedīšanas birojiem savāktos apģērbus. Tie ir netīri un bīstami, ar asins traipiem, netīrumiem un pelējumu.

Gaiss šajā cehā ir indīgs un visapkārt mudž mušas. Nometnē ieslodzītajiem šādos apstākļos jāstrādā bez jebkādas aizsardzības.

Otrajā brigādē bija desmitiem ieslodzīto, kam rokas un kājas bija strutainām čūlām klātas. Dažiem ieslodzītajiem uz kājām izveidojās lieli caurumi, caur kuriem bija redzami kauli. Tomēr viņi joprojām bija spiesti izgatavot cimdus.

Izspiest no ieslodzītajiem pēc iespējas vairāk

Produkcija, kas tiek izgatavota, izmantojot piespiedu darbu, rada lielāku vērtību un peļņu nekā tā, ko ražo darbaspēks ārpus cietumu sienām. Taču visa peļņa nonāk cietumu un darba nometņu uzraugu un amatpersonu kabatās.

Ticis ziņots, ka ieslodzītie, tai skaitā praktizētāji, var saņemt nelielu naudas summu, bet tikai niecīgu daļu no tā, kas būtu jāmaksā par paveikto darbu. Ieslodzīto izmantošana piespiedu darbam ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un ir cilvēktiesību pārkāpums.

Ieslodzītās, kas tiek turētas Šaņdunas provinces Pirmās sieviešu piespiedu darba nometnes Otrajā brigādē, ražo zvejas riteņus, kas izskatās un darbojas līdzīgi ūdensdzirnavām, bet ir aprīkoti ar groziem, kuros ķer un pārvieto zivis.

Tur ir divas ražošanas līnijas, pie kurām strādā vairāk nekā 50 ieslodzītās. Ieslodzītajām ir jāsaražo 5000 līdz 6000 zvejas riteņi, strādājot 15 līdz 18 stundas dienā. Marķējumā norādīts, ka šo produkciju izgatavojis Guangwei Fishing Equipment Company, Weihai City, Shandong Province (Guanvei zvejas aprīkojuma uzņēmums Veihajas pilsētā, Šaņdunas provincē), kas ir Guangwei Group of Weihai meitas uzņēmums. Viņu produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 70 valstīm. Izmantojot bezmaksas darbaspēku, darba nometne gūst lielu peļņu.

Preces ar marķējumu Shandong Eighty-three Silicon Carbide Heat Factory ražo Šaņdunas Otrajā piespiedu darba nometnē, piespiedu darbam izmantojot galvenokārt Faluņgun praktizētājus. Tās tiek pārdotas vietējā un starptautiskajā tirgū. Šī nometne pat reklamē savu produkciju internetā.

2006. gada janvārī fabrika saražoja 700 000 silīcija karbīda izstrādājumu un 700 tonnu karstumizturīga materiāla par sešiem miljoniem un sešiem simtiem tūkstošu juaņu, kas nesa peļņu viena miljona un simts piecdesmit tūkstošu juaņu apmērā.

Viss, ko Faluņgun praktizētāji runā un dara tiek cieši uzraudzīts, viņi ir spiesti strādāt bez pārtraukuma pat brīvdienās un drīkst nestrādāt tikai tad, kad guļ, vai apmeklē tualeti. Lai gan praktizētāju veselība pasliktinās, viņi joprojām ir spiesti strādāt.

"Smadzeņu skalošana" un "pāraudzināšana"

Praktizētājus izmanto ne tikai kā lētu vai bezmaksas darbaspēku, viņi tiek pakļauti arī "smadzeņu skalošanas" sesijām. Uzraugi izmanto dažādas metodes, tostarp spīdzināšanu, un mēģinājumos pārveidot praktizētājus, nekas tos nespēj apturēt. Ja uzraugi palielina "pāraudzināto" procentu, tos apbalvo ar uzslavas rakstiem un naudas balvām.

Citi ieslodzītie tiek izmantoti "pāraudzināto" praktizētāju uzraudzībai, tie liek viņiem klausīties viltus ziņas un lasīt rakstus un grāmatas, kas apmelo Faluņgun. Šiem praktizētājiem, kamēr viņi atrodas darba nometnē, katru nedēļu ir jāraksta paziņojums par atteikšanos no prakses. Nemitīgais fiziskais un garīgais spiediens nodara praktizētājiem lielu kaitējumu.

Pekinas Sieviešu piespiedu darba nometnes uzraugi meklē pasūtījumus no uzņēmumiem visā valstī un saņem par to lielu komisijas maksu. Lai tiktu pie šiem pasūtījumiem, uzraugi no dažādām brigādēm cīnās savā starpā, izmantojot jebkādus veidus.

Vakaros visiem nometnē ieslodzītajiem jāklausās valsts ziņu aģentūru pārraides. Viņiem jāsēž ar taisnu muguru uz maziem ķeblīšiem. Pēc tam, kad daudzi vecāka gadagājuma praktizētāji, kas bija pārāk noguruši, ziņu pārraides laikā aizmiga, viņiem lika nekustīgi stāvēt.

Ķīna pārkāpj starptautiskos tiesību aktus

Baidoties starptautiskās sabiedrības nosodījuma, ĶKP dara visu iespējamo, lai noslēptu visus šos nežēlīgos noziegumus. Tādējādi cilvēki pašā Ķīnā nav informēti par ĶKP noziegumiem. Kad praktizētāji ieslodzījumā nomirst, varas pārstāvji apgalvo, ka viņi izdarījuši pašnāvību vai miruši no dažādām slimībām.

1988. gada 4. oktobrī Ķīna parakstīja "Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem", kuras Pirmās daļas 1. pantā teikts: "Šajā Konvencijā termins "spīdzināšana" nozīmē jebkādu aktu, ar kuru kādai personai tīši tiek nodarītas stipras fiziskas vai garīgas sāpes vai ciešanas, lai no tās vai no kādas trešās personas iegūtu ziņas vai atzīšanos, lai sodītu par kādu darbību, kuru šī persona vai kāda trešā persona veikusi vai par kuras veikšanu šo personu vai kādu trešo personu tur aizdomās, lai šo personu vai kādu trešo personu iebaidītu vai uz šo personu vai kādu trešo personu izdarītu spiedienu vai jebkāda cita iemesla dēļ, kura pamatā ir jebkāda veida diskriminācija, ja šādas sāpes vai ciešanas nodara valsts amatpersona vai kāda cita persona, kas rīkojas kā valsts amatpersona, vai ja tās tiek nodarītas šādu personu veiktas kūdīšanas dēļ vai ar to tiešu vai netiešu piekrišanu."

Starptautiskā līmenī spīdzināšana ir atzīta par noziegumu un civilizētā pasaulē tā nav pieļaujama – to nosaka starptautiskie tiesību akti.

Kopš bijušais komunistu līderis Dzjan Dzemiņs sāka vajāt Faluņgun, "ofiss 610", drošības / juridiskā / tiesu sistēmas ir aktīvi iesaistījušās Faluņgun praktizētāju vajāšanās un slepkavībās.

Praktizētāji tiek pakļauti tādām spīdzināšanas metodēm, kā nežēlīga piekaušana, pakļaušana elektriskās strāvas triecieniem, piespiedu barošana, saindēšana, pakļaušana ekstremālām temperatūrām, medicīniskiem eksperimentiem, ievietošana "ūdens cietumā", piesaitēšana "nāves gultai", piekāršana aiz rokām, kas sasietas aiz muguras, un pat orgānu izņemšanai dzīviem cilvēkiem.

Vergu darbs ir aizliegts saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas 1930. gadā apstiprināto "Piespiedu darba konvenciju". Ķīna ir bijusi šīs organizācijas biedrs kopš 1919. gada 28. jūnija.

Tomēr, kopš ĶKP uzsākusi Faluņgun vajāšanas, neskaitāmi Faluņgun praktizētāji tikuši ieslodzīti piespiedu darba nometnēs un cietumos, kur viņus piespiež veikt vergu darbu un spīdzina. Oficiāli atzīts, ka Ķīna pārkāpj starptautiskos tiesību aktus, taču starptautiskā sabiedrība nav uzstājusi, lai Ķīna tos ievērotu, tāpēc pārkāpumi turpinās.

Piezīme: gadījumi, kas pieminēti šajā rakstā, aprakstīti Minghui.org ziņojumos.


Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2018/5/30/170585.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.