23. maijā senatori Augšpalātas (Senāta) Cilvēktiesību pastāvīgajā komitejā uzklausīja ekspertu viedokli par to, kāpēc Kanādai nepieciešami savi likumi orgānu tirdzniecības apkarošanai, it īpaši tad, kad runa iet par tādu valsti, kā Ķīna, kur orgānu piespiedu izņemšanu sankcionē valsts.
"Cilvēku orgānu tirdzniecība ir kļuvusi par globālu problēmu," sacīja senatore Salma Ataulahjana (Salma Ataullahjan) komitejas sēdē, kurā notika uzklausīšana jautājumā par viņas iniciēto likumprojektu S-240.
Likumprojekta mērķis ir panākt grozījumus Kriminālkodeksā, lai noteiktu kriminālatbildību par noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka orgānu un audu tirdzniecību. Tas paredz grozījumus arī Imigrācijas un bēgļu likumā, kas aizliegtu iebraukt Kanādā ikvienam tās pastāvīgajam iedzīvotājam vai ārvalstu pilsonim, kurš iesaistīts cilvēka orgānu vai audu tirdzniecībā.
Senatore Ataulahjana norādīja, ka šobrīd Kanādā nav likuma, kas aizliegtu transplantācijas tūrismu – ceļošanu uz ārzemēm, lai nopirktu orgānu transplantācijai – un pēc tam atgrieztos Kanādā.
"Orgānu tirdzniecība ir prakse, kas vērsta uz nabadzīgiem un citādi neaizsargātiem cilvēkiem, un ir krasā pretrunā ar taisnīguma, tiesiskuma un cilvēka cieņas principiem."
Bijušais parlamenta loceklis un valsts sekretārs Āzijas un Klusā okeāna reģiona jautājumos Deivids Kilgors, kurš arī uzstājās komitejas priekšā, uzsvēra, ka situācija Ķīnā ir ļoti nopietna.
"Viena lieta, ko es visu laiku nespēju aizmirst, ir mātes traģēdija, kas pārdod savu nieri, lai viņas bērns varētu mācīties koledžā. Bet pasaulē ir tikai viena valsts no, manuprāt 196 valstīm, kur šo tirdzniecību vada valdība, un Ķīnā nav neviena izdzīvojušā [pēc orgānu izņemšanas]", sacīja Kilgors.
"Ir svarīgi atšķirt to, kas notiek dažu pilsētu tumšajās šķērsieliņās, un to, kas notiek Ķīnas Tautas Republikā," viņš atzīmēja.
Kilgora un cilvēktiesību advokāta Deivida Matasa no Vinipegas veikto pētījumu rezultāti rāda, ka Ķīnā plašā mērogā notiek orgānu izņemšana pārliecības dēļ ieslodzītajiem, galvenokārt Faluņ Dafa piekritējiem – tie ir kā degviela daudzmiljardu dolāru biznesam, kurš nes labumu Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) amatpersonām. Faluņ Dafa jeb Faluņgun ir tradicionāla garīga meditācijas prakse, kas Ķīnā tiek smagi vajāta.
Matass, kurš arī runāja sēdē, pastāstīja, ka neilgi pēc tam, kad ĶKP 1999. gadā uzsāka Faluņ Dafa vajāšanas kampaņu, valstī pieauga transplantāciju skaits.
Kilgora, Matasa un amerikāņu žurnālista-pētnieka un grāmatu autora Ītana Gatmena atjauninātais izmeklēšanas ziņojums, kas tika publicēts 2016. gadā, liecina, ka Ķīnā katru gadu notiek vismaz 60000 transplantācijas – daudz vairāk par Ķīnas režīma uzrādīto oficiālo skaitli – 10000.
"Ja parēķināsiet, tas nozīmē, ka ik dienu Ķīnā orgānu dēļ tiek nogalināti apmēram 150 cilvēki. Un šajās operācijās nav neviena izdzīvojušā," sacīja Kilgors.
"Ļoti satricinoši"
Senāta likumprojekts ir līdzīgs deputāta individuālajam likumprojektam C-350, kuru izstrādājis parlamenta loceklis, konservatīvo partijas pārstāvis Gārnets Dženiss, un kurš šobrīd sāk savu ceļu parlamentā. Deputātu individuālie likumprojekti reti kļūst par tiesību aktiem, bet Dženiss un Ataulahjana cer, ka Senāta likumprojekta pastāvēšana palīdzēs nodrošināt tā virzīšanu uz priekšu.
Ar līdzīgiem likumprojektiem jau agrāk ir iepazīstinājuši parlamenta deputāti gan no Liberāļu, gan Konservatīvo partijas. Divas reizes to ir darījis liberālis Boriss Vržesnevskis un vienreiz bijušais tieslietu ministrs, liberāļu partijas pārstāvis Irvins Kotlers.
"Kad redzu cik reizes liberāļi un konservatīvie iesnieguši to Apakšpalātā, un tomēr tas vienmēr ir beidzies nekādi, ir jāpajautā sev: "Kad mēs patiesībā grasāmies paust savu nostāju un kaut ko darīt?" sacīja senatore Džeina Kordija (Jane Cordy).
"Tā ir globāla problēma un globāls jautājums, un dažreiz es domāju, ka mēs te Kanādā ērti sēžam un domājam, ka tas mūs neskar, bet kad es redzu, ka viena ārsta no Toronto 50 pacienti ir devušies uz Ķīnu veikt transplantāciju, tas mani satricina," viņa piebilda.
Kordijas kundze atsaucās uz Matasa minēto piemēru par ārstu no Toronto Sv. Miķeļa baznīcas, kurš ziņojis, ka 50 viņa pacienti bija devušies uz Ķīnu saņemt orgānus transplantācijai.
Vairākas valstis, tostarp Taivāna, Izraēla, Spānija, Itālija un Norvēģija ir pieņēmušas tiesību aktus, kas ierobežo to pilsoņu iespējas saņemt orgānu transplantātus ārzemēs.
Preventīvie pasākumi
Senatore Ataulahjana domā – ja likumprojekts tiks pieņemts, tad potenciālie orgānu tūristi uz Ķīnu daudz vairāk domās par orgānu avotiem.
"Viņi skatīsies uz to, ko viņi saņem... pašlaik ir daudz neskaidrību, un nav skaidru, definētu likumu."
Matass norādīja, ka likumdošana varētu darboties arī kā preventīvs līdzeklis attiecībā uz Ķīnas medicīnas speciālistiem, kuri piedalās orgānu piespiedu izņemšanā.
"Komunistiskajai partijai būtībā ir vienalga. Viņu galvenā rūpe ir kontrole, nevis cilvēktiesību ievērošana. Bet transplantologi nav tik ļoti koncentrēti uz komunistiskās partijas kontroli, kā valdība," viņš teica.
"Tādā veidā, ja viņiem teiks – jūs nedrīkstat iebraukt [Kanādā], vai vēl ļaunāk, ja jums atļaus iebraukt, jūs tiksiet pakļauti kriminālvajāšanai – tas viņiem kaut ko nozīmēs. Tātad... pat ja to cilvēku skaits, kas tiks saukti pie atbildības, būs mazs, vēstījums būs nodots."
Senators Thanh Hai Ngo uzdeva jautājumu vai personas, kas atbildīgas par orgānu piespiedu izņemšanu, varētu tikt sodītas saskaņā ar Kanādā nesen pieņemto Magņitska likumu, kas vērsts uz ārvalstu personām, kuras atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.
"Juridiski, šis likums var būt attiecināms arī uz viņiem, viņus var iekļaut sarakstā," atbildēja Matass.
Pirms trešā lasījuma Senātā likumprojekts S-240, kas paredz grozījumus kriminālkodeksā un Imigrācijas un bēgļu aizsardzības likumā, šobrīd tiek izskatīts Senāta Cilvēktiesību pastāvīgajā komitejā.
Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2018/5/28/170573.htm
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...