Mendzi: grūtībās cilvēks iegūst, bet komfortā pazaudē savu dzīvi

300. gadā pirms mūsu ēras filozofs Mendzi mācīja ļaudīm, ka nelaimēs un grūtībās cilvēks iegūst, bet dzīvojot komfortā, pazaudē dzīvi. Tomēr mūsdienu cilvēkiem ir nosliece uz slinkumu un komfortu. Ļaudis tiecas pēc baudām un cenšas izvairīties no ciešanām, tādējādi nodzīvojot tukšu dzīvi.

Mendzi sacīja, ka tad, kad Debesis gatavojas uzlikt cilvēkam lielu atbildību, tam vispirms būs jāiepazīst ciešanas un fiziskas grūtības, dzīvojot badā un nabadzībā, būs jāpiedzīvo lielas nelaimes. Šādos apstākļos tiks nostiprināts viņa gars, norūdīts raksturs un attīstītas spējas, kas nepieciešamas misijas izpildīšanai.

Sava traktāta „Mendzi” II nodaļā filozofs runā par daudzām augsta ranga amatpersonām, kurām zemās izcelsmes dēļ nācies pārciest daudz grūtību:

Imperators Šuņs – viens no pieciem senajiem imperatoriem. Pirms kļūšanas par imperatoru, viņš bija zemkopis. Šanu dinastijas laikā bija premjerministrs Fu Jue, kurš pirms iecelšanas augstajā amatā bija prasmīgs mūrnieks. Pirms Dzjao Ge kļuva par Šanu dinastijas valdnieka Džou galveno padomnieku, viņš nodarbojās ar zivju un sāls tirdzniecību. Guaņ Jivu, saukts arī par Guaņ Džunu, kļuva par slavenu premjerministru Cji valsts valdnieka Huaņa laikā. Par premjerministru viņš kļuva pēc tam, kad tika izlaists no cietuma. Viņš kļuva slavens ar savām reformām un diplomāta spējām. Pavasaru un Rudeņu periodā Suņšu Ao kļuva par slavenu premjerministru spēcīgajā Ču valstī. Pirms tam viņš bija vientuļnieks. Baili Sji bija vergs, kas vēlāk kļuva par ļoti svarīgu ministru Cjiņu valstī un kalpoja valdniekam Mu.

Mendzi uzskatīja, ka, lai gan ļaudis mēdz kļūdīties, viņi var izlabot savas kļūdas, balstoties uz uzkrāto pieredzi. Kad cilvēki ir satraukti un apjukuši, viņiem ir iespēja augt garīgi un gūt lielus sasniegumus.

Kad ļaudis piedzīvo grūtības, redz tās vai dzird par tām, viņiem tiek dota iespēja kaut ko saprast un sasniegt jaunas virsotnes. Grūtības un nelaimes palīdz cilvēkam attīstīt varenas prasmes un spējas, kamēr ērta dzīve bez grūtībām rada pretēju efektu.

Mūsdienu Ķīnā, augot materiālajai labklājībai, daudzi cilvēki neizjūt nekādas grūtības, jo īpaši tie, kas uzauguši viena bērna politikas laikā. Šādi bērni pakāpeniski kļuva egoistiski un valdonīgi.

Daudziem cilvēkiem pirmajā vietā ir tiekšanās pēc izklaides un laimes. Viņi vēlas visu iegūt bez pūlēm, kļūt slaveni vienas nakts laikā, baudīt greznību. Daudzi jaunieši nav gatavi smagi strādāt, viņi tikai sūdzas par savu likteni. Tiklīdz dzīvē rodas kaut mazākās grūtības, viņi jūt sašutumu, necenšas gūt panākumus darbā, un viņiem šķiet, ka citi viņus izmanto.

Grūtības nav nekas slikts, jo tā cilvēks var stiprināt savu gribasspēku, grūtības norūdīs viņa dvēseli un palīdzēs gūt panākumus. Patiesībā lielākā daļa no tā, kas cilvēkam nāk par labu, nav pārāk patīkamas lietas. Piemēram, rīta vingrošana un citas sporta nodarbības ir visai nogurdinošas, taču tās nāk par labu cilvēka veselībai.

Stingrs priekšnieks nav nekas patīkams, taču tas var palīdzēt gūt sekmes darbā. Labas zāles parasti ir rūgtas, jo tās spēj izārstēt, gluži tāpat, kā sāpīga kritika palīdzēs cilvēkam ieraudzīt pieļautās kļūdas un izlabot tās.

Cilvēkam ir karma, kas rada ciešanas. Pārciešot grūtības, karma tiek dzēsta. Ja cilvēks nekad neizjūt ne mazākās ciešanas, bet dzīvo vienos priekos, tad sekas, visdrīzāk, būs bēdīgas.

Vārdu sakot, ja ir slimība, tad labāk agrāk sākt ārstēties, ja ir ciešanas, tad labāk ātrāk tās izciest, ja ir nelaime, tad labāk to pārdzīvot agrāk.


Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2018/3/8/168984.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.