Pateicības vēstule Somijas valdībai
 

Pateicības vēstule Somijas valdībai

Svētku brīvdienas ir laiks, kad ģimenes sanāk kopā un atkalapvienojas. Gadiem ilgi es sapņoju par iespēju būt kopā ar savu ģimeni. Pirms sešiem gadiem, tieši pirms Ziemassvētkiem, es saņēmu īpašu dāvanu no Somijas valdības: manai sievai tika piešķirta vīza, lai viņa varētu atbraukt pie manis uz Somiju.

Mani sauc Vu Džipins, manu dzīvesbiedri sauc Džu Luosjiņa. Viņa desmit gadus pavadījusi Ķīnas cietumā par to, ka praktizē Faluņgun. Pēc vienpadsmit atšķirtības gadiem, ar Somijas valdības palīdzību, sieva beidzot ir atgriezusies pie manis. Pēc daudziem ieslodzījuma, spīdzināšanas un cietsirdīgas attieksmes gadiem, 2009. gada oktobrī viņa tika atbrīvota. Un tomēr, īsti brīva viņa nebija.

Vu Džipins un Džu Luosjiņa.

Kad 2010. gada martā mana sieva saņēma vēstuli no Somijas imigrācijas dienesta ar uzaicinājumu iesniegt Somijas konsulātā Guandžou iesniegumu vīzas saņemšanai, mani pārņēma divējādas jūtas. Priecājoties par cerību būt atkal kopā, es tanī pat laikā ļoti raizējos par viņas drošību. Mēs nezinājām, vai viņai izdosies pamest Ķīnu.

Džu Luosjiņa atradās stingrā milicijas uzraudzībā. Darba grafika dēļ reizēm viņa atgriezās no darba ļoti vēlu, un parasti viņu pie dzīvokļa jau gaidīja uzraugs, kurš tikai pēc tam devās uz mājām. Reiz viņa tika izsaukta uz vietējo valdības institūciju, kur viņu pratināja līdz pusnaktij. Teroru no miliču puses viņa jau bija sākusi uztvert kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Neskatoties uz visiem pūliņiem, mana sieva nekādi nevarēja tikt uz Somijas konsulātu, lai pieteiktos uz vīzas interviju.

Pirms ķīniešu Jaunā 2010. gada sieva gaidīja iespēju izbraukt no Guandžou pilsētas. Šajā laikā citas ģimenes gatavojās kopā būšanas priekam un vakariņām draugu un tuvinieku pulkā.

Visbeidzot sievai izdevās izvairīties no miliču uzraudzības un, nobraukusi 1250 jūdzes, viņa ieradās Dzjinhunas pilsētā, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Kuņminas pilsētas Ķīnā, netālu no Birmas. No turienes viņa šķērsoja robežu un ieradās Taizemē. Trauslai sievietei tas nebija viegls pārbaudījums – pāriet kalnus un šķērsot robežu, lai aizbēgtu no Ķīnas.

Bēgšana uz Taizemi nebija viņas izvēle, bet citas iespējas nebija. Tika plānots, ka Džu Luosjiņa nokļūs Mjanmā pa ūdensceļu motorlaivā, kas vedīs viņu lejup pa Mekongas upi. Diemžēl, naktī laiva ietriecās smilšu sēklī upes vidū. Ceļojums bija grūtību pilns. Viņa nācās izvairīties no Birmas militārajiem kontrolpunktiem, atvairīt laivinieka mēģinājumu viņu izvarot, bet ierodoties Čiangmajā, Taizemē, viņa atklāja pa pazudusi nauda un Ķīnas iedzīvotājas identifikācijas karte.

Laikā, kad ķīnieši pulcējās vienkopus, lai iedzertu un atzīmētu ķīniešu Jaunā gada sākumu, arī es uz brīdi atslābinājos, kā jau svešinieks, kas dzīvo ārzemēs. Bet iekšēji jutos tā, it kā brauktu pa amerikāņu kalniņiem atrakciju parkā, kad ik pa brīdim tiec mests te augšā, te lejā. Mūsu atkalapvienošanās joprojām šķita visai neskaidra un riskanta. Mazākā kļūme mirklī varēja pārsvītrot visus iepriekšējo pūliņu rezultātus.
Arī mana pieredze Taizemē bija visai līdzīga. Desmit mēnešus es pavadīju imigrācijas ieslodzījuma centrā.

Pirms 2001. gada maijā man izdevās atstāt Ķīnu, es bez tiesas sprieduma, uz diviem gadiem tiku ieslodzīts darba nometnē, jo ticu Faluņgun. Man nācās pārciest dažāda veida spīdzināšanu un cietsirdīgu attieksmi.

Kopš 1999. gadā sākās Faluņgun vajāšana, visa mana ģimene ir cietusi no ārkārtīgi nežēlīgām represijām. Mana māte uz septiņiem gadiem tika ieslodzīta cietumā, bet viņas māsu trīs reizes nosūtīja uz smadzeņu skalošanas centru. 2006. gadā nomira mana 70 gadus vecā māte, bet 2004. gadā 65 gadus vecā tante aizgāja bojā nežēlīgas spīdzināšanas rezultātā. Arī mans brālis tika ieslodzīts uz astoņiem gadiem cietumā, bet viņa sieva nosūtīta uz piespiedu darba nometni.

Pirms 2011. gada Ziemassvētkiem, ar Somijas Policijas pārvaldes, Imigrācijas dienesta un Ārlietu ministrijas palīdzību, Somijas vēstniecība Bangkokā izsniedza manai sievai Džu Luosjiņai vīzu. Mēs esam ļoti pateicīgi arī Somijas Sarkanajam krustam par aktīvajiem, daudzpusīgajiem centieniem atbalstīt un palīdzēt. 2012. gada 27. janvārī mana dzīvesbiedre beidzot ieradās Somijā. Pārsteidzoši, bet šajā dienā Somijā tiek atzīmēta Cilvēktiesību diena.

Kad es beidzot saņēmu ziņas par mūsu atkalapvienošanos, sirdī biju tik priecīgi satraukts un laimīgs, ka tur vairs nebija vietas bailēm vai skumjām. Jutos kā no jauna piedzimis.

Visas komunistiskās valstis ir pastrādājušas zvērības pret savu tautu, un Ķīna nav izņēmums. Mūsdienu Ķīnā valdība ir iznīcinājusi Ķīnas brīnišķīgās tradīcijas. Tas ir bijis par iemeslu arī apkārtējās vides piesārņojumam.

Ķīna pārvēršas par valsti bez garīgām vērtībām, par valsti, kurā nepastāv sociāls taisnīgums, kurā netiek cienītas cilvēktiesības. 18 gadu ilgās vajāšanas laikā komunistiskais režīms ir noslepkavojis daudzus Faluņgun praktizētājus, lai iegūtu viņu dzīvībai svarīgos orgānus.

Mēs vēlamies izteikt visdziļāko pateicību Somijas valdībai par neatkāpšanos no saviem principiem, taisnīguma ievērošanu un par palīdzību manai ģimenei. Mēs būsim mūžam pateicīgi.


Avots: A Letter of Thanks to the Finnish Government

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.