Greidija stāsts: „Tā kā mani vecāki nodarbojās ar Faluņgun, arī es tiku pakļauts vajāšanai”
 

Greidija stāsts: „Tā kā mani vecāki nodarbojās ar Faluņgun, arī es tiku pakļauts vajāšanai”

Man bija kādi trīs vai četri gadi, kad manus vecākus arestēja.

Griedijs bērnībā (foto publicēts ar Minghui.org laipnu atļauju).

Kad sākās [Faluņgun] vajāšana, visi žurnālisti un laikraksti visā pasaulē publicēja tikai Ķīnas valdības safabricētos apmelojumus. Tādēļ mani vecāki sazinājās ar Rietumu žurnālistiem, kas atbrauca uz Ķīnu, lai intervētu vajātos Faluņgun praktizētājus. Ķīnas valdībai tas ļoti nepatika, un vecākus ieslodzīja cietumā.

Es sāku praktizēt Faluņ Dafa (zināms arī kā Faluņgun) kad man palika 14 gadi. Tas notika laikā, kad vecāki iznāca no cietuma. Viņi joprojām ticēja Faluņgun, neskatoties uz to, ka bija pavadījuši ieslodzījumā 10 gadus. Mamma mani iepazīstināja ar Faluņgun un ar savu piemēru parādīja, kā izkļūt no sarežģītām dzīves situācijām un kļūt labākam. Neskatoties uz to, ka mamma cietumā bija pavadījusi 10 gadus, viņa joprojām centās mācīties šīs lietas un atgriezties sabiedrībā, un galu galā viņa atrada darbu. Tad es nodomāju, ka arī es varu būt tāds. Arī tētis man ļoti palīdzēja. Viņš mācīja man loģiski domāt.

Es domāju, ka vissvarīgākais, ko man iemācījis Faluņgun, ir tas, kā apzināties pašam sevi, atrast savu „es”. Jo agrāk, dzīvojot Ķīnā, mani mācīja domāt šādi: „Tu esi svarīgs, ja tev ir labas sekmes mācībās, tu apmeklē tādu un tādu klubu, vai nodarbojies ar to un to.” Pamatā tas ir balstīts uz jūsu panākumiem. Tolaik manas sekmes bija visai zemas, un es jutos ļoti nomākts. Tagad es zinu, ka ir kaut kas daudz svarīgāks par labām sekmēm vai augstiem amatiem — piemēram labestība un pacietība. Man bija jākļūst par labāku cilvēku. Būt par labāku cilvēku nenozīmē, ka man būtu jāsaņem labākas atzīmes, tas nozīmē, ka man ir jābūt labam pret citiem. Man jākļūst garīgi stiprākam. Un kad es šīs lietas biju izpratis, tad vairs nevērtēju sevi pēc saņemtajām atzīmēm. Kad biju to sapratis, arī manas sekmes uzlabojās.

Vajāšana ietekmē arī tuviniekus

Pirms vecāki iznāca no cietuma, es pat nezināju, kas ir Faluņgun. Redzot, cik nežēlīgi tiek vajāti mani vecāki, vecvecāki baidījās, ka, pirmkārt, arī es varētu tikt pakļauts vajāšanai; un otrkārt, ka miliči mani aizvedīs, lai vajātu un tādējādi ietekmētu manus vecākus.

Kad biju vēl mazs, es daudz nedomāju par to [ka vecāki atrodas cietumā]. Jo tolaik, kad mācījos pirmajā vai otrajā klasē, man bija daži labi skolotāji; viņi neizturējās pret mani slikti tādēļ vien, ka mani vecāki bija cietumā. Viņi arī nestāstīja citiem bērniem par to. Tā kā neviens neizturējās pret mani slikti, es nejutu nekādu atšķirību, vai mani vecāki ir cietumā, vai nav. Tādēļ man pat likās, ka varbūt tas arī ir normāli, ka vecāki atrodas ieslodzījumā.

Taču kad sāku mācīties vidusskolā, situācija mainījās. Manas sekmes stipri pasliktinājās. Un tanī pat laikā man nebija vecāku, kā tas bija citiem skolniekiem. Man nebija vecāku ar ko aprunāties, man nebija vecāku, kas varētu man palīdzēt.

Es redzēju, ka atmosfēra skolā nav labvēlīga visām tām ģimenēm, ko vajā Ķīnas valdība. Kādēļ? Jo kad tu mācies skolā, tevi vērtē pēc tavām sekmēm, tādēļ tavām atzīmēm jābūt augstām. Un kā tu vari gūt labas sekmes? Tev ne tikai jāapmeklē nodarbības skolā, tev jāapmeklē arī ārpusklases nodarbības pēc stundām. Visām šīm papildstundām vajadzīga nauda. Daudz naudas. Tā kā mani vecāki atradās cietumā, viņiem nebija nekādu ienākumu. Es biju ļoti neizdevīgā situācijā. Un vēl, kad man radās grūtības, nebija neviena, ar ko es varētu aprunāties. Man nebija neviena, kas varētu palīdzēt.

Kad par mani ņirgājās, es neuzdrīkstējos par to stāstīt vectēvam, kamēr pazemojumi nebija kļuvuši patiešām briesmīgi. Klasesbiedri iegrūda mani meiteņu tualetē, bet skolotāji likās neievērojam visas šīs situācijas. Tas nebija tāpēc, ka viņi mani ienīstu, vai tāpēc, ka es viņiem nepatiktu, es domāju, ka tas bija Ķīnas valdības propagandas dēļ. Propaganda apgalvoja, ka Faluņgun ir slikts, un lai gan tolaik es vēl nebiju Faluņgun praktizētājs, bet tikai praktizētāju radinieks, tā kā mani vecāki bija Faluņgun praktizētāji, arī es tiku pakļauts vajāšanai.

Jauns sākums Savienotajās Valstīs

Pēc tam, kad vecāki 2012. gadā atbrīvojās no ieslodzījuma, viņiem tika izsniegtas pases. 2013. gada maijā mēs ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi Savienotajās Valstīs. Tagad es apmeklēju universitāti Savienotajās Valstīs.

Šobrīd Greidijs mācās universitātē ASV.

Kad dzīvoju Ķīnā, es nevarēju baudīt tādu brīvību, kāda man ir Amerikā. Iespējams, ka es pat nevarētu iestāties universitātē, kā varēju to izdarīt šeit. Ķīnā man būtu slikti atalgots darbs un nāktos smagi strādāt, lai nopelnītu nedaudz naudas un spētu izdzīvot. Šī vajāšana ir patiešām nežēlīga. Cilvēki tiek vajāti ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Un tiek vajāti ne tikai Faluņgun praktizētāji, bet arī viņu tuvinieki. Tas ir īsts ļaunums, patiešām nežēlīgi.

Runā Faluņgun praktizētāju bērnu vārdā

Greidija fotogrāfija uz plakāta pa labi (foto publicēts ar Minghui.org laipnu atļauju).

Mūsu ģimenei Savienotajās Valstīs tika piešķirts patvērums, un tagad mēs dzīvojam Minesotā.

Es vēlos pievērst vairāk uzmanības Faluņgun praktizētāju bērniem un arī mazajiem Faluņgun praktizētājiem Ķīnā. Uzskatu sevi par laimīgu cilvēku, jo, lai gan man nācās piedzīvot vajāšanu, galu galā man izdevās izbraukt no Ķīnas un ierasties šeit, Amerikā, brīvā zemē. Un ieradies šeit, es ieraudzīju, ka Faluņgun parādē kāds nes plakātu ar manu attēlu. Un, lai gan atrazdamies Ķīnā, es par to neko nezināju, tomēr kāds šajā pasaulē bija devis man iespēju runāt. Šobrīd esmu laimīgs atrasties Amerikā un uzrunāt jūs. Bet ir arī tie, kam nav tā paveicies, — tie ir citi mazie Faluņgun praktizētāji un Faluņgun praktizētāju bērni, — viņi joprojām atrodas Ķīnā un, iespējams, saskaras ar vēl ļaunāku vajāšanu. Es uzskatu, ka tam nepieciešams pievērst vairāk uzmanības.


Avots: https://fofg.org/personal-stories/gradys-story-because-my-parents-practice-falun-gong-i-was-persecuted-too/

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.