Bao Sjuaņa brīnumainā tikšanās

Zīmējums, kurš atspoguļo mūsdienu ķīniešu teicienu “braukt kopā brieža vilktos ratos”, stāsta par jaunu precētu pāri, kas laimīgi dzīvo kopā pat nabadzībā. (foto no Interneta)

Bao Sjuaņs cēlies no nabadzīgas ģimenes un dzīvojis Rietumu Haņu dinastijas valdīšanas laikā pirms 2000 gadiem. Bao skolotājs prata novērtēt viņa augsto tikumību un ļāva savai meitai Šaodzjuņai kļūt par viņa par sievu, sagādājot viņai bagātu pūru.

Lieliska sieva

Bao sacīja savai līgavai: “Jūs esat dzimusi bagātā ģimenē un pieradusi pie krāšņām rotaslietām. Es esmu nabags, un nevaru pieņemt šādas dārgas dāvanas.”

Līgava viņam atbildēja: “Mans tēvs redzēja, ka jūs pievēršat uzmanību tam, lai pilnveidotu savu uzvedību un tikumu, dzīvojot vienkārši un taupīgi, tādēļ viņš ļāva man iziet pie jums par sievu, lai es varētu jums pakalpot. Tā kā tagad esmu jūsu sieva, es jums pakļaušos.”

Bao Sjuaņs priecīgi iesmējās: “Ja jūs tā domājat, esmu ļoti apmierināts.”

Šaodzjuņa atdeva visas dārgās drānas un rotaslietas, ietērpās vienkāršās drēbēs un aizbrauca ar Bao atpakaļ uz viņa ciemu brieža vilktos ratos.

Apsveicinājusies ar vīramāti, Šaodzjuņa tūlīt sāka nodarboties ar mājsaimniecības darbiem, pildot savus vedeklas pienākumus. Šaodzjuņas, kā lieliskas sievas, un viņas vīra vārdi tika ierakstīti Haņu dinastijas vēstures grāmatā.

Mūsdienās, lietojot teicienu “braukt kopā brieža vilktos ratos”, cilvēki domā jaunu precētu pāri, kas dzīvo laimīgi kopā pat nabadzībā.

Brīnumainā tikšanās

Vēlākos laikos Bao Sjuaņa kandidatūra tika ieteikta valdības amatpersonas amatam.

Reiz, ceļā uz galvaspilsētu, Bao satika kādu mācītu vīru, kurš ātrā solī gāja pa ceļu. Pēkšņi vīram sākās sirdslēkme. Bao steidzās viņam palīdzēt, taču glābt cilvēku no pēkšņas nāves viņam neizdevās.

Bao nezināja vīra vārdu, bet viņš ievēroja, ka viņam līdzi bija grāmata – balta zīda tīstokļi – un desmit sudraba monētas. Bao izlietoja vienu monētu, lai apbedītu mācīto vīru, pārējās monētas Bao palika zem viņa galvas, bet zīda tīstokļus uzlika uz vēdera.

Noskaitījis lūgšanu, Bao Sjuaņs uzrunāja mācīto vīru pie viņa kapa vietas: „Ja jūsu dvēsele vēl ir šeit, jūs varētu padot ziņu saviem tuviniekiem, ka esat še apbedīts. Šobrīd man ir citi pienākumi, ilgāk es vairs palikt nevaru.” Viņš atsveicinājās un turpināja savu ceļu.

Ieradies galvaspilsētā, Bao Sjuaņs ievēroja, ka viņam visur seko balts zirgs. Zirgs nelaida sev klāt nevienu citu, izņemot Bao. Viņš arī neļāva nevienam citam sevi barot. Tā Bao uzņēmās gādību par zirgu.

Paveicis savus uzdevumus galvaspilsētā, Bao baltā zirga mugurā jāja mājup, bet apmaldījās. Ceļā viņš ieraudzīja kāda augstmaņa rezidenci. Tā kā sāka jau krēslot, viņš devās turp, lai lūgtu naktsmājas. Viņš uzrādīja saimniekam zīmogu ar savu vārdu.

Kalpotājs, kurš pie durvīm bija redzējis Bao zirga mugurā, ziņoja saimniekam: “Viesis ir nozadzis mūsu zirgu.”

Saimnieks uz to atbildēja: “Bao Sjuaņs ir vīrs ar labu slavu. Tam noteikti ir savs izskaidrojums. Nerunā, pirms neesi noskaidrojis.”

Viņš vērsās pie Bao ar jautājumu: “Kā pie jums nonāca šis zirgs? Agrāk tas piederēja mums, un mēs nezinājām, kur tas pazudis.”

Bao pastāstīja par mācīto vīru un viņa sirdslēkmi. Augstmanis bija satriekts: “Šis mācītais vīrs bija mans dēls!”

Augstmanis atraka sava dēla kapu. Kad viņš atvēra zārku, tad ieraudzīja tur sudraba monētas un baltā zīda tīstokļus, viss bija tieši tā, kā to bija aprakstījis Bao.


Avots: https://www.theepochtimes.com/bao-xuans-magical-encounter_2253014.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.