Pieredzes, kuras guvu pie informācijas stenda un atmiņas par dzīvi

Pieredze, kas tika nolasīta 2017. gada Eiropas Fa konferencē Parīzē
 

Godātais Skolotāj un draugi praktizētāji,

Pirmkārt, es gribētu pastāstīt par mājienu, kuru es saņēmu. Ir pagājuši divi gadi, kopš es nopietni pilnveidojos.

Pirmajās nedēļās pēc tam, kad es nolēmu uzsākt pilnveidošanos Faluņ Dafa, es kādu nakti pamodos. Blakus dzīvoklī ilgi un spalgi kliedza saslimušais bērns un tas nekādi nebeidzās. Es aizvien vairāk saīgu. Mani nodarbināja jautājums, kāpēc bērna māte par viņu nerūpējas, un kā gan viņam ir tik daudz enerģijas, lai tā kliegtu, neraugoties uz slimību. Es grozījos savā gultā, biju nomodā un mans aizkaitinājums arvien vairāk pieauga.

Kādā brīdī man prātā atausa: “Ak, grāmatā “Džuaņ Faluņ” ir teikts, ka praktizētājam nevajadzētu kļūt dusmīgam, bet ir jāpraktizē pacietība.” Šī doma man palīdzēja pamazām atbrīvoties no dusmām. Tad es vēl nodomāju: “Praktizētājam vajadzētu pateikties tiem, kas rada tādu kaitinošu situāciju, jo tā dod iespēju paaugstināt savu Sjiņsjin. Tā nu es pie sevis pateicos bērnam par šo situāciju.

Šis domu virziens man bija pilnīgi jauns, un es kaut kā nebiju pārliecināts, vai tas ir pareizs. Tādēļ es sev jautāju: “Skolotāj, dodiet man mājienu, ja tā ir zīme man, lai es uzlabotu savu pilnveidošanos.” Tūlīt pēc šīs domas bija kaut kāda iekšēja atbalss jautājuma formā: “Kādu zīmi?” Es atbildēju: “Tam nav jābūt kaut kam neparastam, tikai kaut kam, kas atbilst manai vajadzībai.” Kā atbildi uz šo domu, es sajutu milzīgu enerģijas plūsmu izplūstam cauri manam ķermenim, un šķita, ka viss ķermenis pārklājas ar zosādu. Es nevaru atcerēties, ka kādreiz būtu piedzīvojis kaut ko tik intensīvu un spēcīgu. Tas bija tā, it kā katra mana ķermeņa šūna man teiktu: “Jā, tā tas ir.” Tas uzreiz ļāva man saprast, ka esmu saņēmis zīmi, kuru lūdzu. Es jutos labi viscaur savā ķermenī un devos atpakaļ gulēt, kaut arī bērns blakus esošajā dzīvoklī ar īsiem pārtraukumiem turpināja kliegt.

Mana izpratne par dzīvo būtņu žēlsirdīgu glābšanu

Pēc tam, kad 2016. gada sākumā pārcēlos uz Hamburgu, es vispirms sameklēju praktizētāju grupu un tad pievienojos viņu patiesības skaidrošanas aktivitātēm. Pēc tam pie Ķīnas konsulāta man tūlīt pat kļuva skaidrs, ka viņu informatīvie protesta pasākumi bija pilnīgi atšķirīgi no tiem protesta pasākumiem, ar kādiem biju saskāries iepriekš, kaut arī tie nešķita citādi. Pat, ja pasākumā bija tikai divi no mums, izpildot vingrojumus un raidot taisnās domas, es jutu ļoti spēcīgu enerģiju. Turklāt garāmbraucošo automašīnu signalizēšana bija skaidra norāde, ka šī ir aktivitāte, kurā dzīvajām būtnēm tiek dota iespēja un izredzes dzīvot nākotnē.

Vēl nesen biju galvenokārt iesaistīts informācijas stenda aktivitātēs un jebkurus citus pienākumus atliku otrajā plānā. Šī aktivitāte sniedza man vēl stiprāku apziņu par mūsu darba svarīgumu. Es tur biju no stenda uzstādīšanas līdz tā noņemšanai un nekad neuztraucos par to, lai paņemtu pārtraukumu. Katru reizi, iedzēris ūdens malku vai nokodis sviestmaizes gabaliņu, es sajutu steidzamu vajadzību atkal izplatīt informatīvos materiālus un stāstīt cilvēkiem par Dafa un tā vajāšanu. Man nebija patiesas vēlēšanās izpildīt vingrojumus, jo jutu, ka dzīvā būtne varētu palaist garām tās iepriekš nolemto iespēju dzīvot nākotnē. Tajā laikā es vienmēr biju brīnišķīgas prieka sajūtas pilns. Un tā nu es lielāko daļu laika varēju smaidīt garāmgājējiem. Dažreiz mana vēlme un prieks skaidrot cilvēkam patiesību bija tik spēcīga, ka gandrīz visi garāmgājēji pieņēma informatīvos materiālus, un es ar daudziem cilvēkiem varēju runāt par Dafa.

Lai vai kā, reizēm es piedzīvoju negatīvus brīžus un domas, kas centās mani vilkt uz leju. Tomēr šajos periodos taisno domu raidīšana palīdzēja diezgan ātri likvidēt šos faktorus. Bez tam es sapratu no Fa, ko mācīja Skolotājs, saviem vārdiem sakot , – ortodoksāla prakse var vājināt simts ķecerīgas prakses.

Mana visspēcīgākā motivācija un apņemšanās atbalstīt informatīvo stendu lielākoties bija pēc tam, kad es cilvēkiem izskaidroju patiesību. Cilvēki bieži teica, ka viņus pārsteidz mūsu pašaizliedzība šo pasākumu rīkošanā. Man bieži vien šķita, ka viņu zinošā puse saprot, cik svarīgs šis pasākums bija šajā konkrētajā brīdī, un dziļi sirdī pateicās man.

Laiku pa laikam mans ķermenis sajuta zīmi, ka dzīvās būtnes bija glābtas. Es saskāros ar šo situāciju mūsu sarunas laikā, kad atvadījāmies, vai kad paspiedām viens otram roku – tad spēcīga enerģijas plūsma izgāja caur manu ķermeni un visas manas šūnas vibrēja. Tādas pieredzes motivēja mani toreiz, un vēl joprojām motivē mani skaidrot patiesību par Dafa un faktus par vajāšanām.

Pa to laiku mana izpratne par informācijas stenda aktivitātēm mainījās. Piemēram, tagad es saprotu, ka varu skaidrot patiesību arī izpildot vingrojumus. Tas parāda ķīniešu tūristiem, ka Rietumos ar Faluņ Dafa nodarbojas dažāda vecuma cilvēki. Un ne tikai tas – vingrojumu vērošana var dot labumu arī garāmejošajiem rietumniekiem, ja, izpildot vingrojumus, es domāju, ka daru to garāmgājēju labā, un ka viņi gūs labumu no pozitīvā lauka. Turklāt tas palīdz man nomierināties. Bez tam cilvēkiem mazināsies stress, un vienlaikus viņi atradīsies Dafa principu ietekmē. Ar to es domāju, ka viņi varētu sajust labumu, ko tie iegūst no Dafa.

Reiz, kad mēs izpildījām otro vingrojumu, garāmgājēji apstājās iepretim mums, un viens no viņiem sacīja: “Viņi tiešām atrodas dziļā mierā.” Viņi patiešām bija pārsteigti, ka nemierīgā un trokšņainā apkārtne un daudzie cilvēki netraucē mums sasniegt mieru.

Pavisam nesen, runājot par iepriekšminēto, manas izjūtas un izpratne par informācijas stenda aktivitātēm nedaudz mainījās. Es vairs neizjūtu prieku visu laiku. Kad es uzsāku šīs aktivitātes, man vienmēr likās, ka jāsāk darīt kaut kas cits, kam bija lielāka nozīme.

Tas man atgādina par nesen uzsākto projektu. Tas ir You Tube Channel projekts, kura mērķis ir uzrunāt pēc iespējas vairāk cilvēku. Tas aizņem daudz laika.

Turklāt prieks un vēlme skaidrot patiesību par Dafa pie stenda parādīsies pēc pirmās sarunas ar cilvēkiem. Tomēr man ir pretrunīgas domas – vai man vajadzētu iet strādāt jaunajā projektā, vai ir kaut kas, kas mani tur pie informācijas stenda? Reizēm es jūtu sevī pretrunu, jo vēlos iesaistīties abos projektos. Tādēļ bieži vien man ir grūti doties uz informācijas stendu vai arī iet prom no stenda, kad tas uz dienu tiek slēgts.

Atmostas visu dzīvi meklētās atmiņas

2016. gada janvāra vidū pēc drauga praktizētāja ieteikuma lasīju “Likuma izklāstu Ziemeļamerikas brauciena laikā” (2002. gada marts), un tas man atgādināja situāciju, ar kuru es biju saskāries agrākajā dzīvē.

Es atrados kosmiskā telpā ar sienām, tomēr joprojām paliku noteiktā telpā. Tur es runāju ar dzīvu būtni par manu pašreizējo dzīvi un ar to saistītajiem plāniem.

Es ierados šajā kosmiskajā telpā pārāk vēlu, lai man tiktu piešķirta dzīve, kuru biju izvēlējies. Es gribēju piedzimt valstī, kurā aizsāksies Fa izplatīšanās. Es biju pārliecināts, ka šajā valstī ir daudz iespēju. Bet es atnācu pārāk vēlu, un visas Ķīnai piešķirtās dzīves jau bija izdalītas. Es uztraucos par to, ka citā valodā nesapratīšu Fa dziļāko jēgu, un ka būšu valstī, kas ir tālu no vietas, kurā es gribēju būt. Tomēr man teica, ka nekādu problēmu nebūs. Jebkurā gadījumā, es vienmēr varu iemācīties valodu, kuru lieto Dafa izplatīšanai pasaulē. Atklāti sakot, es joprojām atceros, kā toreiz domāju, ka salīdzinājumā ar ķīniešu rakstzīmēm, rietumu rakstība ir neestētiska un pavirša.

Tad man gar acīm pazibēja jau iekārtoto dzīvību saraksts. Ar šīs būtnes, kas mani pavadīja tajā laikā, un kura uzskatīja, ka plāns “izskatās diezgan labi”, ieteikumu, mēs vienojāmies par pašreizējo kārtību – kas arī ir mana pašreizējā dzīve.

Lai vai kā, es nebiju patiesi apmierināts ar izvēli, t.i., ar šīs būtnes plānu. Bet labāku izredžu nebija.

Mēs apspriedām šīs konkrētās vienošanās apstākļus, proti, kādus pamatnosacījumus man sagatavos un kādas rakstura īpašības man piešķirs. Mēs arī detalizētāk apspriedām dažus manas dzīves posmus.

Ņemot vērā manas dzīves perspektīvas, ko nodrošināja mana ģimene, man parādīja, ka būs vajadzīgi vismaz 20 vai pat 25 gadi, lai es iegūtu Fa un sāktu pilnveidoties. Es gribēju vienoties par labākām iespējām un jautāju, vai es varētu piedzimt praktizētāja ģimenē. Tomēr, tam es biju ieradies pārāk vēlu. Ja es nepieņemtu šo vienošanos, man nebūtu iespējams pilnveidoties šajā īpašajā Dafa izplatīšanās posmā, kas man bija ļoti svarīgi.

Es uztraucos par to, kā es iepazīšos ar Fa. Man teica, ka es uzzināšu par Fa draugu lokā, un ka tas ir lielisks un labvēlīgs risinājums. Tomēr es uzskatīju – pastāv risks, ka tiem, kas man palīdzētu iegūt Fa, netiks iedots Fa. Man teica neuztraukties par to – viss būšot kārtībā. Tomēr es uzzināju, ka man bija jāatpazīst Fa tāds, kāds tas ir.

Mēs arī izskatījām vienošanos, kas noteica, kā man nopelnīt iztikai. Svarīgi bija tas, ka man nebūs nekādu finansiālu grūtību, kas nozīmē, ka es varēšu visu savu laiku veltīt sevis pilnveidošanai. Turklāt, es negribēju nopelnīt pārāk daudz naudas, jo tas varētu kaitēt manas pilnveidošanās pamatiem – tas nozīmē, ka materiālās priekšrocības varētu būt traucēklis sevis pilnveidošanā. Līdzekļiem vajadzētu būt tikai tik daudz, lai nodrošinātu pienācīgu dzīvi un man nebūtu jāuztraucas par nopelnīšanu iztikai.

Kad panācām šīs vienošanās, mēs nonācām pie tādiem jautājumiem, kā apgaismības spēja un pieķeršanās. Kas attiecas uz pieķeršanām, es saņēmu kādu biezu matēriju, kas pastāvēja manās atmiņās. Es ieguvu šīs iespējas tikai tādēļ, lai likvidētu pieķeršanās un uzlabotu savu pilnveidošanos.

Es saņēmu dažas matērijas un izmantoju tās, lai vājinātu savas pieķeršanās. Tomēr, tas nebija tik vienkārši, kā cerēju, jo, kad tika noņemta viena pieķeršanās, tajā pašā laikā varēja būt pastiprināta kāda cita. Tas nozīmēja, ka nebija iespējams samazināt visas manas pieķeršanās, nepastiprinot šo konkrēto pieķeršanos. Rezultātā mana pilnveidošanās būtu pārāk viegla, un tātad tam nebūtu nekādas vērtības manai pilnveidošanai.

Es biju diezgan pārliecināts, ka bez problēmām varētu atmest šo konkrēto spēcīgo pieķeršanos. Man teica, lai nenovērtēju šo jautājumu par zemu. Šodien man ir skaidrs, ko tas viss nozīmēja.

Kad runa ir par noteiktiem periodiem manā dzīvē – kopš 2016. gada janvāra es piedzīvoju dažas situācijas, kas bija paredzētas, lai atgādinātu man par pieķeršanām. Tas bija saistīts ar pārbaudījumu iziešanu vai tikšanos ar noteiktu personu. Es centīšos to izskaidrot.

Piedaloties seminārā, ko organizēja mana darbavieta, es domāju, ka lektora uzstāšanās nebija laba. Biju pārliecināts, ka es varētu to izdarīt daudz labāk, pirms lekcijas nedaudz sagatavojoties. Galvenokārt tas, ka lekcija varētu notikt mazāk formālā un brīvākā atmosfērā. Tas man lika nolemt, ka pēc dažiem gadiem es savā darbavietā vadīšu seminārus – un noteikti daudz labāk.

Kad fantazēju par to, pirmo reizi savā pilnveidošanās procesā sapratu, ka man ir spēcīgs ego. Es arī atklāju, ka esmu cīnītājs, alkstu atzinības, esmu augstprātīgs un izrādos ar savu intelektu. Nonācu pie izpratnes, ka: “Esmu praktizētājs un nevēlos tā domāt. Šīs ir lietas, kuras man ir un no kurām man ir jāatsakās.” Pēc tam es atcerējos iepriekš minēto situāciju attiecībā uz šo pieķeršanos un ka esmu to jau iepriekš redzējis. Man tas bija diezgan skaidrs. Tajā brīdī tas bija diezgan svarīgi. Ja es to nebūtu laikus konstatējis, citā reizē šīs pieķeršanās atrašana man būtu prasījusi ilgu laiku.

Manas pirmās tikšanās laikā ar citu praktizētāju, atrodoties noteiktā situācijā, es pēkšņi par viņu kaut ko atcerējos. Šis neievērojamais, mierīgais un neuzkrītošais praktizētājs bija dižens karalis. Es pat varēju atcerēties viņa apburošo un spēcīgo tēlu.

Kad viņš man sniedza ieteikumu par piektā vingrojuma izpildi, es sapratu, ka esmu izvēlējies, kādu ieteikumu es saņemšu savas pilnveidošanās laikā. Man bija dažādi ieteikumi, no kuriem izvēlēties. Bet es nevarēju vienkārši, kā pagadās, izvēlēties jebkuru. Ja es pareizi atceros, katrs ieteikums, ko izvēlētos, samazinātu man piešķirto kvotu. Es domāju, ka būtu noderīgi atcerēties pēc iespējas vairāk notikumu, kas palīdzētu man palikt nelokāmam. Lai to izdarītu, es piešķiru lielu vērību tam, ko varu atcerēties. Tomēr man teica, ka man nevajadzētu ņemt vērā tikai atmiņas. Šodien es varu to diezgan labi saprast un esmu pateicīgs par citiem ieteikumiem. Ir arī gadījumi, kad mana atmiņa kļūst miglaina un dažkārt atmiņas ir pazudušas. Pēc tam šīs atmiņas atgriežas un kļūst pavisam skaidras. Tomēr šīs atmiņas ir grūti sarindot noteiktā secībā, lai es tās varētu piefiksēt. Es domāju, ka tās ir atkarīgas no laika.

Dažkārt atmiņas atgriežas pie konkrētām spējām, it īpaši, kad tās ir nepieciešamas. Tā vai citādi, es par to nepriecājos. Ja es pareizi atceros, šādas situācijas tiek ieplānotas kāda iemesla dēļ. Tās neparādīsies, ja apstākļi nav piemēroti, tā mēs varam izpildīt mums uzticēto uzdevumu.

Tad parādījās vēl kāda atmiņa. Par problēmu, kas saistīta ar tieksmēm, Skolotājs saka: “Budas sistēmā tiek uzskatīts, ka it visam pastāv iepriekšnolemtības saikne. Ikviens šurp ir atnācis, pateicoties iepriekšnolemtības saiknei. Ja esi to ieguvis, tātad tā bija lemts, tādēļ proti to novērtēt un neturies ne pie vienas tieksmes.” (Džuaņ Faluņ, Otrā lekcija.)

Ikreiz, kad kaut kas notiek, priekšplānā izvirzās citas atmiņas. Tādējādi es zinu, ka šī konkrētā situācija notika tieši tā, kā tā bija iepriekš nolemta un ieplānota. Tas man ir svarīgs atgādinājums un saka man, ka iepriekš nolemtā situācija ir notikusi tieši tā, kā bija ieplānota. Tas man norāda uz to, cik svarīgi mums ir paveikt uzdevumus labi, jo tikai tad mēs varam labi izpildīt vienošanos, tieši tā kā tas tika ieplānots.

Galavārds

Pirms es biju sācis praktizēt Dafa, es meditācijas laikā sev jautāju: “Ko es vēlos?” Pēc tam, kad es jautājumu uzdevu atkal un atkal, es saņēmu sekojošu atbildi: “Es gribu darīt labu un palīdzēt cilvēkiem.” Tolaik es to sapratu virspusēji. Piemēram, prātā nāca tādas lietas, kā durvju atvēršana otram. Es ticēju, ka par labajiem darbiem saņemšu pateicību. Šodien es zinu, ko nozīmē atbilde, kuru saņēmu meditējot.

Ikreiz, kad sevis pilnveidošanā saskāros ar kādām grūtībām, kuras noveda mani tuvu tam, ka tūlīt pārtraukšu pilnveidošanos, man bija divas galvenās domas, kas noturēja mani nelokāmu: “Es zinu, ka esmu izvēlējies un gribējis šo dzīvi, ieskaitot visas grūtības un neērtības. Tāpēc man ir iespēja patiesi darīt labu un palīdzēt cilvēkiem.”

Pirms noslēguma es vēlos dalīties ar Skolotāja Fa,

Turiet to dārgu!
Dievu zvēresti piepildās;
Turiet to dārgu!
Tas ir tieši tas, ko jūs meklējat;
Turiet to dārgu!
Likums ir tieši jūsu priekšā.

(“Veltījums “Faluņ Dafa” izdevumam krieviski”, no “Faluņ Dafa. Uzcītīgas pilnveidošanās būtība II”)

Paldies, ka ļāvāt man iepazīstināt jūs ar savu pieredzi.


Avots: http://www.clearharmony.net/articles/a112224-Experiences-from-the-information-booth-and-memories-about-Life.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.