Aizmirstā vēsture: pirmā aizliegtā pilsēta Pekinā

Senā aizliegtā pilsēta, kas izvietojusies mūsdienu Pekinas pašā sirdī, ir viena no ievērojamākajām vietām Ķīnā. Pilsēta, kas celta 1420. gadā, kalpoja par pili Minu dinastijas imperatoram Junle.

Aizliegtā pilsēta Pekinā. Foto: pixelflake/Flickr, CC BY-SA

Pils sienas ieskāva teritoriju, uz kuras varētu novietot vairāk nekā piecdesmit Bekingemas pilis. Izņemot imperatora ģimenes locekļus un viņa einuhus, pilsētā neviens netika ielaists.

Aizliegtā pilsēta bija Ķīnas imperatoru rezidence gandrīz piecus gadsimtus, vēl šodien tā ir nozīmīga Ķīnas kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tomēr reti tiek pieminēts, ka Junle nebija pirmais imperators, kurš šajā vietā uzcēlis pili. Patiesībā zem mūsdienu Pekinas ielu seguma guļ vēl daudz senākas pils drupas.

300 gadus pirms Minu dinastijas nākšanas pie varas mūsdienu Pekinas atrašanās vietā tika uzcelta ar mūri norobežota pilsēta. Ieejot pa šīs pilsētas vārtiem, jūs ieraudzītu vēl augstākām sienām apjoztu pils kompleksu. Tā bija sen aizmirstās Liao dinastijas imperatoru pils.

Impērijas karte 1025. gadā. Foto: Talessman/en.wikipedia.org/CC BY-SA 3.0

Liao valstij bija nevis viena, bet piecas galvaspilsētas. Imperators ar savu galmu ceļoja no vienas galvaspilsētas uz otru.

Pats Pekinas nosaukums, kas burtiskā tulkojumā skan „Ziemeļu galvaspilsēta”, atspoguļo tās atrašanās vietu Minu impērijā. Bet Liao dinastijai šī pilsēta bija pazīstama kā Nankina – „Dienvidu galvaspilsēta” – tādējādi atklājot gluži citu pasaules kārtību.

Liao dinastija, kuras valdījumi pletās no Iekšējās Āzijas rietumos līdz Mongolijai ziemeļos un Korejas pussalai austrumos, no 907. līdz 1125. gadam bija viena no galvenajām politiskajām lielvalstīm Austrumāzijā. Tomēr ģeopolitiskā ietekme Liao valstij nebija visai liela.

Liao dinastija atstājusi mums vienus no labākajiem budisma mākslas un arhitektūras paraugiem visā Āzijā. 65 metrus augstā Jinsjaņ pagoda ir senākā budistu koka pagoda Ķīnā, kas saglabājusies līdz mūsdienām, un tā joprojām ir viena no visaugstākajām koka konstrukcijām pasaulē.

Jinsjaņ pagoda. Foto: Wikipedia Commons

Dinastija izveidoja arī administratīvās struktūras, kas tika pielietotas vēlākos Ķīnas impērijas vēstures periodos. Politika „viena valsts, divas sistēmas”, kas pastāv Honkongā un Makao, iespējams, pirmo reizi tika pieņemta Liao administrācijā.

Aizmirsta vēstures gaitā

Ķīnas vēstures grāmatās Liao dinastija, atšķirībā no tās laikabiedres – Sunu dinastijas, netiek pieminēta. Tomēr tā laika pieraksti liecina, ka Liao un Sunu valstis bija politiski līdzvērtīgas.

Iemeslu tam, kādēļ Liao bieži vien netiek pieminēta vēstures annālēs, var atrast, paraugoties uz Liao imperatoru piecu galvaspilsētu iekšējiem mūriem un pilīm.

Atšķirībā no iespaidīgajām koka pilīm imperatora Junle Aizliegtajā pilsētā, Liao imperatora ģimene dzīvoja plašās teltīs.

Ļaudis, kuri izveidoja Liao dinastiju, sākotnēji bija ieradušies no ziemeļ-austrumu Āzijas stepēm, un piekopa pa pusei klejotāju dzīves veidu. Viņi pazīstami kā kidaņi un, tāpat kā pret citām nomadu ciltīm, vēsture pret tām nav visai labvēlīga.

Neskatoties uz to, ka viņiem bija pašiem sava rakstība, līdz šodienai saglabājies pavisam neliels skaits kidaņu tekstu. To tulkošanu bieži vien apgrūtina apstāklis, ka vairs nepastāv pietiekami līdzīgas valodas, kas palīdzētu lingvistiem pilnībā atšifrēt hieroglifus.

Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku izmantoto avotu par Liao attiecas uz Sunu dinastiju. Būdami Liao politiskie sāncenši, Sunu vēsturnieki un amatpersonas diezgan negatīvi izteicās par Liao dinastiju un kidaņiem.

Kidaņi gatavo ēdienu. Gleznojums Liao kapličā Aohaņā. Foto: Wikipedia Commons

Diemžēl, šāda attieksme pret Liao saglabājusies arī vēlāko laiku vēstures avotos, kas turēja dinastiju ēnā. Situācija sāka mainīties, kad XX gadsimta beigās veiktie arheoloģiskie atklājumi atkal izraisīja interesi par Liao.

Atradumi arheoloģiskajos izrakumos Princeses Čenas kapenēs mainīja cilvēku attieksmi pret Liao dinastiju.

Liao perioda Tiaņninas pagoda Pekinā. Foto: Wikipedia Commons

Zelta artefakti un citas dārglietas no Liao kapenēm tiek eksponētas visā pasaulē. Pieaug arī privāto kolekcionāru interese par Liao kultūru.

Neliela Liao perioda budista statuja no bronzas Christie’s izsoļu namā Francijā pārspēja visus Āzijas mākslas darbu izsoļu rekordus — tā tika pārdota par 13 570 500 eiro.

Šobrīd zinātnieki pārskata Liao dinastijas pozīcijas ķīniešu un vēl plašākā Āzijas vēsturē. Vēsturiskie pieraksti tiek apstrīdēti, panākts zināms progress kidaņu tekstu tulkošanā.

Ja jūs šodien apmeklēsiet Pekinu, tad gandrīz vienīgais pierādījums Liao dinastijas pastāvēšanai, ko tur atradīsiet – ir Tiaņninas pagoda.

Bareljefs uz Liao perioda Tiaņninas pagodas Pekinā. Foto: Wikipedia Commons

Seno kultūras pieminekli, kas kādreiz bija visaugstākā celtne pilsētā, tagad aizsedz rūpnīcu dūmeņi.


Avots: http://www.epochtimes.ru/zabytaya-istoriya-pervyj-zapretnyj-gorod-v-pekine-99040147/


Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.