Parīze: bijusī ministre aicina izbeigt orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā

2017. gada 30. septembra pēcpusdienā Parīzē notika mītiņš un gājiens, kurā piedalījās aptuveni 1500 praktizētāju no visas Eiropas.

Francijas Faluņ Dafa asociācijas prezidents Tan Haņluns mītiņā paskaidroja, ka Faluņgun ir miermīlīga prakse, kas seko “Īstenības Labestības Pacietības” principam, un pateicoties tās labvēlīgajai ietekmei uz cilvēka veselību, tā ļoti ātri izplatījās. Skaudības vadīts un bailēs zaudēt kontroli pār cilvēkiem, toreizējais ĶKP vadītājs Dzjans Dzemiņs 1999. gada 20. jūlijā izvērsa pret Faluņgun vajāšanu kampaņu.

Bijusī ministre Fransuāza Hostlajē (vidū), titula Mis Pasaule Kanādā ieguvēja Anastasija Liņa (pa kreisi) un Tan Haņluns no Francijas Faluņ Dafa asociācijas mītiņā Parīzē, 2017. gada 30. septembris.

Mītiņā piedalījās arī bijusī ministre Fransuāza Hostlajē (Françoise Hostalier), kura vēlāk pievienojās gājienam. Būdama cilvēktiesību organizācijas Droits de l’Homme prezidente, viņa atkārtoti uzsvēra Faluņgun labvēlīgo ietekmi uz sabiedrību un tā praktizētājiem, kā arī aicināja apturēt tās nežēlīgo apspiešanu Ķīnā.

Hostaljē kundze atzīmēja, ka Francijā cilvēki var brīvi paust savus uzskatus un izvēlēties sev ticību. Diemžēl, ne visiem šajā pasaulē ir tādas iespējas. Viņa sacīja, ka Cilvēktiesību deklarāciju izstrādājuši Cilvēktiesību komisijas 18 locekļi, un tā tika parakstīta 1948. gada 7. decembrī. Šo 18 cilvēku vidū bija Renē Kasēns no Francijas un ĶTR priekšsēdētāja vietnieks Pen Čuņ Čans no Ķīnas.

Konkrētāk, šī dokumenta 14. pantā teikts: “Katram cilvēkam ir tiesības meklēt patvērumu no vajāšanas citās valstīs un izmantot šo patvērumu.” 3. pantā teikts: “Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību,” savukārt 5. pantā norādīts: “Nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem.”

Taču Ķīnā simtiem tūkstoši cilvēku tiek turēti ieslodzījumā, pakļauti spīdzināšanai un spaidu darbam tikai par to, ka praktizē Faluņgun, sacīja Hostaljē kundze. Viņa vēl piebilda, ka Faluņgun nav nekādu politisku mērķu vai motīvu, un tas nekādi neapdraud sabiedrību. Gluži otrādi, meditatīvā sistēma uzlabo cilvēku veselību un veicina garīgo izaugsmi.

“Kad 90. gadu sākumā tas [Faluņgun] sāka izplatīties Ķīnā, varas iestādes to atbalstīja. Kādēļ dažus gadus vēlāk tas tika brutāli aizliegts?” viņa jautāja. “Patiesībā ikviens zina, ka Dzjan Dzemiņs to aizliedza tīri personisku iemeslu dēļ.” Hostaljē kundze atzīmēja, ka vairāki komunistiskās partijas līderi nepiekrita vajāšanu uzsākšanai, bet tā tomēr sākās un turpinās vēl šodien.

Bijusī Francijas ministre Fransuāza Hostlajē uzstājas mītiņā, paužot atbalstu Faluņgun.

Hostaljē kundze atzīmēja, ka daudzi ziņojumi apstiprina nežēlīgo vajāšanu Ķīnā. Saskaņā ar Amnesty International ziņojumu, viena trešdaļa no visiem Ķīnas piespiedu darba nometnēs ieslodzītajiem ir Faluņgun praktizētāji. Kad 2013. gadā darba nometņu sistēma tika likvidēta, daudzi praktizētāji tika nosūtīti uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām un cietumiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada ziņojumā tika uzskaitīti daudzi spīdzināšanas gadījumi Ķīnā. 66% no tiem bija saistīti ar Faluņgun praktizētājiem. Tajā pašā gadā tika atmaskota orgānu izņemšana dzīviem Faluņgun praktizētājiem Ķīnā. Eiropas Parlamentā pieņemtas vairākas rezolūcijas (2006., 2010. un 2013. gadā), kurās nosodītas šīs neētiskās darbības Ķīnā.

Savas runas noslēgumā Hostaljē kundze atzīmēja, ka Ķīna ir zeme ar senu kultūru un bagātu vēsturi. Viņa izteica cerību, ka vajāšana beigsies un vainīgie tiks saukti tiesas priekšā. Viņa tic, ka taisnība un brīvība uzvarēs.


Avots: Paris: Former French Minister Calls for Stop to Forced Organ Harvesting in China

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.