Shen Yun man iemācīja, kā pilnveidot sevi
 

Shen Yun man iemācīja, kā pilnveidot sevi

Pieredze, kas tika nolasīta 2017. gada Eiropas Fa konferencē Parīzē
 

Kopš pirmās dienas, kad mums gandrīz pirms 10 gadiem pateica, ka Ženēvā uzņemsim Shen Yun, es atceros šo dienu – tad es sajutu, ka Skolotājs aicina mūs sekot viņam. Tāpat kā senajā stāstā par cilvēku, kas saticis uz ielas gudro, kurš tam jautājis, vai viņš tic Dao, un cilvēks atbildējis: “Jā.” Tad gudrais licis viņam lēkt pudelē. Cilvēks nedomā ne sekundi un lec. Šis stāsts uz mani atstāja ļoti lielu iespaidu, jo cilvēks nevilcinājās ne sekundi.

Es jutu misijas svētumu, tas ir – sekot Skolotājam un glābt cilvēkus. Tas bija skaidri un vienkārši, bet spiediens bija spēcīgs, jo es zināju, ka tas nozīmē atmest visas pieķeršanās un bez nosacījumiem sekot Skolotājam.

Šis teikums no “Džuaņ Faluņ” Otrās lekcijas atspoguļojas manā galvā katru reizi, kad jāsper vēl viens solis uz priekšu: “Tas, vai tu vēlies pilnveidoties, vai spēsi pilnveidoties, ir pilnībā atkarīgs no tā, kā tu paaugstināsi savu Sjiņsjin.” Šis teikums vienmēr ir man prātā un liek man uzdot sev jautājumu – vai es spēšu sekot līdzi Likuma izlabošanas progresam un sasniegt laba praktizētāja kritērijus.

Ilgu laiku uzskatīju, ka pilnveidošanās ir lietu darīšana, tāpēc, ārkārtējās situācijas dēļ, kad Ķīnā sākās vajāšanas, es steidzos darīt lietas, bet bieži aizmirsu pilnveidot sevi, kas radījis man daudzas grūtības. Saistībā ar ģimenes dzīvi mani ir iedrošinājuši citi praktizētāji, jo es nepilnveidoju sevī pacietību un labestību. Darot lietas es mēdzu steigties, bet neskatījos sevī un nemainīju savu raksturu. Es domāju, ka lietas, ko daru, ir ļoti svarīgas, un viss pārējais ir traucējumi, tā vietā, lai uztvertu traucējumus, kā iespēju sevi pilnveidot.

Mums ir palaimējies uzņemt Shen Yun Ženēvā gandrīz 10 gadus. Dzīvo būtņu glābšanas process ir kļuvis nepārtraukts. Pat tad, kad esam pabeiguši sezonu, mēs tūlīt gatavojamies nākamajam gadam. Nemaz nerunājot par citiem projektiem, ar kuriem mums nācās tikt galā – cilvēktiesību pasākumu un valdības aktivitāšu jomā. Ļoti bieži tas viss notika vienlaicīgi.

Jo vairāk mēs tuvojamies finālam, jo vairāk izjūtam, ka šis dzīvību glābšanas process ir sasniedzis augstu steidzamības pakāpi. Šī steidzamības izjūta ir viena no lietām, ko Shen Yun liek man sajust ļoti spēcīgi. Tad es nonācu līdz apziņai par to, cik šīs lietas ir svarīgas, un cik steidzami ir jāglābj dzīvības.

Lai labi pilnveidotos, nepieciešams stingrs pamats

Es arī sapratu, ka tamdēļ, lai glābtu dzīvības un labi pilnveidotos, pilnveidošanās pamatam ir jābūt nopietnam un noturīgam. Tas nozīmē, ka mums vajag vairāk lasīt Likumu, raidīt taisnās domas un izpildīt vingrojumus, lai stiprinātu mūsu taisnās domas un ļautu mums iet glābt dzīvās būtnes. Es zinu, ka dažos aspektos es vēl neesmu sasniegusi pilnību un man vēl arvien sev jāatgādina neslinkot un vairāk laika veltīt Likuma lasīšanai, tā iegaumēšanai no galvas un vingrojumu izpildīšanai.

Likuma lasīšana un mācīšanās ir absolūta nepieciešamība, ko es sapratu, strādājot pie Shen Yun, jo, ja kāds pietiekami daudz nelasa, tam nav pietiekami taisnu domu un viņu viegli var ietekmēt ikdienišķās pasaules lietas, viņš zaudē pacietību vai viegli sadusmojas.

Es patiešām atklāju – kad es nelasīju pietiekami daudz, pārbaudījumi pastiprinājās no visām pusēm, padarot mani nestabilu un satrauktu. Tā rezultātā es nevarētu pienācīgi izdarīt to, kas man jādara dzīvo būtņu glābšanai.

Shen Yun veicināšanas laikā mēs katru rītu pulcējamies, lai izlasītu lekciju no “Džuaņ Faluņ”. No rītiem mēs visi kopā lasām Likumu, pirms dodamies veikt dažādas Shen Yun veicināšanas aktivitātes – izplatīt materiālus vai uz iepriekš norunātām tikšanām, un šis laiks, kas pavadīts kopīgi lasot, ir ļoti vērtīgs. Tagad es to varu saprast, jo redzu – ja ierodos vēlu un neuzskatu to par svētu brīdi, tad rezultāts nebūs tāds pats un pamats kļūs vājāks. Tad mani viegli uztrauc un traucē parastās lietas, tādas kā jūtas, slava un labuma gūšana.

Skolotājs mums devis “Džuaņ Faluņ”, lai ļautu uzbūvēt šo pamatu un stiprināt mūsu taisnās domas, tā, lai mēs būtu pilnībā attīrīti un iegremdēti Likumā. Ja mēs lasām mazāk, mēs no tā attālināmies un visas parastās lietas var mūs sasniegt vieglāk, un protams, tas ietekmē dzīvo būtņu glābšanu.

Kādu dienu rīta kolektīvajā lasīšanā mēs, 4 praktizētāji, lasījām vienlaikus skaļi un vienā ritmā, un tad es pēkšņi sajutu, ka istabā griežas liels Faluņ, it kā mēs sēdētu tajā milzīgajā ratā, kurš griežas. Tā bija neiedomājama sajūta. Es biju pārsteigta, ka varu sajust, kā Skolotājs dod mums visu.

Es arī sapratu, ka pat lasīšanas laikā mēs joprojām pilnveidojamies. Ir tie, kas lasa ātri, un ir tie, kas lasa lēnām. Ja kāds nelasa pietiekami daudz, tad bieži vien pieļauj kļūdas. Ir arī tie, kas nevēlas lasīt skaļi. Arī šeit ir jāsamazina sava “es” izjūta, un jācenšas sekot citiem, lai mēs visi būtu vienā ritmā, un galu galā mēs varētu sasniegt šo harmonisko lauku.

Pilnveidošanās ir skatīšanās sevī

Kā dzejolī “Patiesa pilnveidošanās” no dzeju krājuma “Hun Jiņ”: “Mācoties Likumu, saņem Likumu, Salīdzini mācoties, salīdzini pilnveidojoties,” es arī sapratu – ja kāds lasa, bet neskatās sevī, tad tas ir bezjēdzīgi un pat vēl sliktāk, jo nekas nedarbosies. Piemēram, mēs nevaram nokļūt pie cilvēkiem, kurus vēlamies apmeklēt projekta veicināšanas laikā, vai arī mēs nevaram pārdot biļetes, vai gūt kāda atbalstu. Ja, sastopoties ar problēmu, jūs pietiekami daudz neskatāties sevī, tad nekas nedarbojas.

Shen Yun veicināšanas laikā mēs esam kopā katru dienu, tāpēc nevaram izvairīties no domstarpībām un grūtībām, bet, pateicoties šai īpašajai videi, ko Skolotājs mums ir radījis, es varu redzēt, vai sasniedzu pilnveidošanās kritērijus, vai nē. Ja es palieku mājās, es to visu nevaru ieraudzīt.

Novērst mūsu spēcīgo sava “es” izjūtu... tas ir tas, ko Shen Yun liek mums sasniegt. Novērst ego, pat mazākajos sīkumos. Piemēram, ja mēs labprātāk darām kaut ko vienu, nevis ko citu, vai arī mums tas patīk, vai arī nē. Tas ir tieši tāpat, kā minēts “Džuaņ Faluņ” Sestajā lekcijā par atbrīvošanos no emocijām: “... patika ar kaut ko nodarboties – tās ir jūtas, nepatika ar kaut ko nodarboties – tās arī ir jūtas; kādu tu uzskati par labu, bet kādu ne – tās visas ir jūtas. Parastie cilvēki dzīvo tieši šo jūtu dēļ. Taču praktizētājs nav parasts cilvēks, tādēļ, izvērtējot lietas, tas nedrīkst izmantot šo principu, ir jāpaceļas tam pāri.”

Kad saskaros ar problēmu, es sev uzdodu jautājumu – kāpēc es nevēlos to darīt? Vai tas ir tādēļ, ka dodu priekšroku šim vai tam darbam? Kāpēc gan to nedarīt? Vai tad tas nav cilvēku glābšanai? Katra situācija veicināšanas pasākuma laikā liek mums sevi pastāvīgi izlabot. Piemēram, vienu dienu veicināšanas pasākuma ietvaros mums ir jāiet uz tirdzniecības centru un citā dienā jāapmeklē uzņēmumi un kompānijas. Mēs sekojam organizatoru plānam un neizvēlamies darbu atbilstoši savām vēlmēm. Pirmajā vietā liekam cilvēku glābšanu, nevis to, kas mums patīk.

Reiz kādu dienu mēs saņēmām ļoti garu sarakstu ar kompāniju nosaukumiem un cilvēku vārdiem, un mums bija jāapzvana simtiem cilvēku no šī saraksta. Man bija daudz lietu, kuras es gribēju pabeigt vispirms, un es jutu, ka nevēlos veikt visus šos zvanus. Ar šo negatīvo domu es nevarēju nevienu sazvanīt. Tāpēc es paskatījos sevī un uzdevu sev jautājumu: “Ko tu dari? Kāpēc tu nevēlies pastrādāt ar šo sarakstu? Vai tas ir tāpēc, ka tu dod priekšroku kam savam?” Es nodomāju: “Varbūt šie cilvēki, kuriem tev ir jāzvana, gaida, lai tu tos glābtu, un tu vienkārši nevēlies veikt savu misiju, dodot priekšroku savai izvēlei?” Es jutos tik savtīga un sapratu, ka neesmu sekojusi tam, ko Skolotājs ir sagatavojis. Izlabojusi savu domu, es nolēmu atkal ķerties pie saraksta un piezvanīt katram cilvēkam. Un rezultāts bija pārsteidzošs. Cilvēki reaģēja ļoti pozitīvi un ar prieku pieņēma informāciju. Es arī ievēroju, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem neko nezināja par Shen Yun. Es sapratu, ka Skolotājs ir sūtījis šos ļaudis, lai tie tiktu glābti.

Nevainot citus – tā ir pilnveidošanās

Nevainot citus, – tā ir otrā lieta, ko es iemācījos Shen Yun veicināšanas laikā. Kad kaut kas neizdodas, ir viegli vainot citus. Agrāk es to darīju un domāju, ka citi nepilnveidojas pietiekami labi, un tas ir iemesls, kāpēc kaut kas neizdodas. Dažreiz es iekrītu šajā slazdā. Bet tā nav pilnveidošanās. Skolotājs mums ir teicis, ka skatīšanās sevī ir atslēga it visam. Tagad es mēģinu nenorādīt uz citu kļūdām, bet vainot tikai sevi. Kāpēc uzradās šī problēma? Vai tas ir manis dēļ? Ja es labi ieskatos sevī, es noteikti atrodu, kur slēpjas problēma. Skolotājs norāda man, kur esmu paklupusi. Ja es domāju šādā veidā, man ir daudz vieglāk virzīties uz priekšu un es jūtos arvien vieglāk un vieglāk. Es atbrīvojos no aizvainojuma, jo zinu, ka problēma slēpjas tikai manī, nevis citos. Kad es sāku skatīties sevī, manas attiecības ar citiem praktizētājiem uzlabojās. Ne tāpēc, ka es izmantoju jūtas, lai man būtu labas attiecības ar citiem, bet gan tāpēc, ka es neturu ļaunu prātu uz citiem, vainojot viņus par šo vai to.

Tagad, kad es skatos uz praktizētājiem, es sajūtu viņu pozitīvo pusi tā vietā, lai meklētu viņu trūkumus, un priecājos, ka esmu daļa no šīs praktizētāju grupas. Tagad es zinu, kāpēc Skolotājs saka – ja kāds dara labi, viņš var palīdzēt citiem uzlabot sevi. Es jūtu – kad kāds gūst sekmes, viņš ir labs piemērs citiem.

Šogad Ņujorkas Fa konferencē mani pārsteidza viena lieta, kad klausījos Skolotāja atbildes uz praktizētāju jautājumiem. Skolotājs bieži atbildēja, ka neredz lietas tādā veidā. Un pēkšņi es sapratu vienu: saskaroties ar problēmu, Skolotājs vienmēr redz lietu pozitīvo pusi. Viņš neskatās uz to, kas ir negatīvs. Lai glābtu mūs, viņš raugās tikai uz mūsu pirmsākumu. Tāpēc es biju pārsteigta par sevi: vai tu arī vari skatīties pozitīvi, kad kaut kas notiek? Es ieskatījos sevī un redzēju sevi. Es bieži apstājos pie tā, kas ir nepareizi un sūdzos par šo vai to. Pēc šīs lekcijas es sapratu, ka Skolotājs mums parāda citu ceļu, gaismas pilnu, kur negatīvajam nav vairs vietas. Viss var kļūt pozitīvs atkarībā no tā, kā mēs to uztveram. Tas viss ir atkarīgs no mūsu apziņas stāvokļa, un tikai mainot mūsu apziņas stāvokli, lietas mainās. Pēc šīs konferences es nolēmu atbrīvoties no visām negatīvajām domām sevī.

Brīnumi var izpausties, kad mēs pilnveidojamies

Shen Yun veicināšanas laikā es piedzīvoju daudzus mazus un lielus brīnumus, kas arvien vairāk nostiprināja manu ticību Dafa.

Piemēram, mums bija kāda situācija, kas ilgu laiku netika atrisināta un pēkšņi atrisinājās bez piepūles. Man bieži acīs sariesās pateicības asaras, jo zināju, ka Skolotājs atver mums visas durvis. Mums tikai jāsaglabā ticība un jāturpina, neraugoties uz konfliktiem un grūtībām.

Dažreiz es jūtos pārāk nogurusi vai pārāk aizņemta, lai dotos ārā. Bet katru reizi, kad es spēju pārvarēt šo sajūtu un dodos uz teātri, Skolotājs iekārto man tikšanos ar kādu, ko es pazīstu, vai kādu, kas vēlas nopirkt biļetes, vai atbalstīt mūs. Ir pārsteidzoši redzēt, kā Skolotājs jau ir sakārtojis katru lietu, un no mums ir atkarīgs tikai tas, vai mēs iesim vai neiesim.

Vide Shen Yun veicināšanas laikā ir visvērtīgākā, jo kopā strādāšana liek skatīties uz sevi biežāk un bez pašapmierinātības. Citi ir kā spogulis. Kad viņi rīkojas labi, viņi mudina mūs rīkoties tikpat labi, un, kad viņi nerīkojas labi, viņi ļauj mums pārdomāt pašiem savu pilnveidošanos.

Ir jānovērš šis egoisms, kas ir kā siena, kas attur mūs no pilnveidošanās. Kad mēs veicinām Shen Yun, šis egoisms nepārtraukti tiek pakļauts pārbaudījumiem. Piemēram, vienu dienu tā esmu es, kas organizē kādu pasākumu, bet nākamajā mēnesī vai nākamajā nedēļā tas ir kāds cits, kas organizē citu pasākumu. Tad man ir jānoliek malā mana spēcīgā sava “es” izjūta, un jādara vien to, kas ir labi dzīvo būtņu glābšanai. Šajos brīžos es sajutu, ka, vienkārši noliekot malā savu egoismu, es jūtos daudz vieglāk. Es saprotu, ka nav svarīgi, kurš ir vadībā, ikviens seko vienam un tam pašam mērķim: glābt dzīvības. Tādēļ vienīgā doma, kas jāpatur prātā, ir – darīt visu iespējamo, lai glābtu vairāk cilvēku.

Lūk, kas ir laba koordinācija starp praktizētājiem: atlikt malā sevi, lai darītu to, kas ir vislabākais cilvēku glābšanai. Citu glābšanu vienmēr nolikt pirms sevis paša. Atstāt savu egoismu, lai veidotu vienotu ķermeni. Mēs varam izveidot vienotu ķermeni tikai tad, ja katrs dara labi to, kas viņam ir jādara, neieliekot tajā pārāk daudz egoisma. Ja ikviens aizstāv savu viedokli vai domā, ka viņam ir taisnība, bet otrs kļūdās, ja katrs no mums ir aizvainojumu pilns, tad mēs nevaram izveidot vienotu ķermeni un glābt cilvēkus. Mums ir jāatbrīvojas no mūsu spēcīgās sava “es” izjūtas.

Pateicoties Shen Yun, doma par to, ka ir jāizglābj pēc iespējas vairāk cilvēku un cik ātri vien iespējams, neatstāj manu prātu, bet brīžiem nogurums, spiediens vai mazdūšība aizkavē manu pilnveidošanās procesu. Es varu skaidri redzēt – ja nepilnveidošos labi, rezultāti nebūs atbilstoši, un es nevarēšu sasniegt cilvēkus, kurus mums vajag izglābt.

Kad es piedalos Shen Yun veicināšanā, es jūtos pilnīgi iegremdēta Dafa, visai manai rīcībai un visām manām domām ir jābūt modrām un gatavībā, lai glābtu cilvēkus. Man nevajadzētu slinkot, jo es zinu – ja atslābināšos, viss tiks zaudēts. Kad es saprotu cilvēku glābšanas steidzamību, viss paātrinās un viss notiek viegli.

Kad piedalos Shen Yun veicināšanā, es jūtos ļoti laimīga, jo dziļi sevī saprotu, ka esmu atnākusi šajā dzīvē tikai šī iemesla dēļ, un ka viss pārējais nav svarīgs. Kad es saglabāju šo laimīgo domu savā prātā, tad visi cilvēki, kas man ir jāglābj, pēkšņi parādās manā priekšā. Mūsu apziņas stāvoklis ir ļoti svarīgs, veicot Shen Yun veicināšanu. Kad Skolotājs redz mūsu sirdi, viņš var mums palīdzēt.

Shen Yun ir dāvana no Skolotāja, un ne tikai, lai glābtu dzīvās būtnes, bet arī mums, kā praktizētājiem. Shen Yun ir iemācījis man, kā visu laiku sevi pilnveidot: skatīties sevī, izlabot sevi un virzīties uz priekšu. Dažreiz es pakrītu, atkal skatos uz priekšu, pieceļos un turpinu iet tālāk. Skolotājs mums ir devis Shen Yun mūsu pašu uzlabošanai, un tā ir iespēja saprast, kas ir pilnveidošanās. Cik gan nopietna un svēta lieta tā ir, jo daudzu dzīvo būtņu glābšana ir atkarīga no šīs pilnveidošanās.

Es no visas sirds vēlos pateikties Skolotājam par man doto iespēju atkal un atkal sekot viņam, piedaloties Shen Yun veicināšanā, un man doto iespēju izlabot sevi un ieraudzīt savas nepilnības. Es pateicos Viņam par to, ka ved mani pa svētu ceļu un ļauj man redzēt visus manus trūkumus. Es vēlos būt cienīga, ka Skolotājs mani glābj, kaut arī dziļi sevī es apzinos, ka nekad nesasniegšu Viņa bezgalīgo labestību un žēlsirdību.

Paldies jums, Skolotāj!
Paldies jums, draugi praktizētāji!


Avots: http://www.clearharmony.net/articles/a112240-Shen-Yun-taught-me-how-to-cultivate-myself.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.