Freedom House ziņojums par Faluņgun vajāšanu publicēts ķīniešu valodā

2017. gada 22. augustā starptautiskā organizācija Freedom House publicēja ziņojumu ķīniešu valodā, kurā īpaša uzmanība pievērsta Faluņgun apspiešanai Ķīnā. Ziņojuma versija angļu valodā „Cīņa par Ķīnas garu” tika publicēta šā gada 28. februārī. Divdesmit divas lapaspuses no 142 lappušu garā ziņojuma bija veltītas Faluņgun vajāšanai Ķīnā.

Kā ASV valdības finansēta nevalstiska organizācija, Freedom House veic pētījumus par politisko un pilsonisko tiesību, kā arī cilvēktiesību ievērošanu. Organizācija dibināta 1941. gada oktobrī un ik gadu publicē ziņojumus, kuros novērtēta katras valsts politiskās un pilsoniskās brīvības pakāpe, un uz kuru pēc tam bieži vien atsaucas politologi, žurnālisti un politiķi.

„Neskatoties uz 17 gadus ilgo Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) kampaņu, kas vērsta uz garīgās grupas izskaušanu, miljoniem cilvēku Ķīnā turpina praktizēt Faluņgun, ieskaitot tos, kuri sāka nodarboties ar šo disciplīnu pēc tam, kad sākās represijas. Tas parāda ĶKP drošības orgānu pārsteidzošo neveiksmi,” teikts ziņojumā.


2017. gada 28. februārī Freedom House publicētajā ziņojumā „Cīņa par Ķīnas garu” 22 lappuses satur informāciju par Faluņgun vajāšanu ar 118 atsaucēm uz trešo pušu informāciju. Versija ķīniešu valodā kļuva pieejama 2017. gada 22. augustā.

Populāra meditācijas sistēma

Ziņojumā vispirms tiek aprakstīta milzīgā popularitāte, kuru Faluņgun Ķīnā baudīja līdz 1999. gadam. Tajā norādīts, ka Faluņgun ir garīga prakse, kura ietver piecus vingrojumu kompleksus un Īstenības Labestības un Pacietības principu stingru ievērošanu.

„90. gadu sākumā un vidū Faluņgun, tā praktizētāji un dibinātājs Li Hundži guva ievērojamu valdības atbalstu un tika pozitīvi atspoguļots valsts plašsaziņas līdzekļos.”

Ziņojumā paskaidrots, ka prakse izplatījās sabiedrībā no cilvēka uz cilvēku, atzīmējot, ka to sāka praktizēt „ķīnieši no visiem sabiedrības slāņiem – ārsti, zemnieki, strādnieki, karavīri, intelektuāļi, komunistiskās partijas biedri”.

„Līdz 1999. gadam, saskaņā ar valdības avotiem un starptautisko plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, vismaz 70 miljoni cilvēku praktizēja Faluņgun.”

Miermīlīga apelācija

Ziņojuma turpinājumā analizēts apspiešanas sākums un tās attīstība. Praktizētāju skaits ne tikai pārsniedza komunistiskās partijas biedru skaitu – Faluņgun tradicionālā garīgā filozofija arī apdraudēja komunistu politiskās cīņas ideoloģiju – un tas padarīja šo meditācijas sistēmu par draudu.

Vēlāk, 1999. gada aprīlī, tas noveda pie desmitiem praktizētāju aresta Tiaņdzjiņā, pilsētā netālu no Pekinas. „Tie, kas aicināja praktizētājus atbrīvot, tika informēti, ka pavēles nākušas no Pekinas. 25. aprīlī vairāk nekā 10 000 praktizētāju mierīgi pulcējās pie Pekinas nacionālā apelāciju biroja, kas atrodas blakus Džunnaņhai valdības ēku kompleksam, lai pieprasītu pārtraukt ļaunprātības un atzīt viņu tiesības praktizēt.”

„Pēc 25. aprīļa demonstrācijas premjerministrs Džu Žundzji attiecībā uz Faluņgun ieņēma izlīguma nostāju. Viņš tikās ar prasību iesniedzēju pārstāvjiem un pavēlēja atbrīvot praktizētājus Tiaņdzjiņā, pēc kā visi akcijas dalībnieki Pekinā brīvprātīgi izklīda,” teikts ziņojumā.

Dzjan Dzemiņs iniciē valsts mēroga vajāšanu

Tad Ķīnas komunistiskās partijas līderis Dzjan Dzemiņs nolēma „izskaust” Faluņgun. „Ķīnas autoritārās politiskās sistēmas kontekstā, tiklīdz Dzjans pieņēma patvaļīgu un, iespējams, nelikumīgu lēmumu aizliegt Faluņgun, un uzspieda savu gribu citiem Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļiem – atlika pavisam maz institucionālo vai juridisko šķēršļu, kas varētu apturēt to, kas notika pēc tam.”

Lai īstenotu vajāšanu, Dzjans izveidoja ārpus likuma ietvariem pastāvošu drošības orgānu, kas pazīstams kā „ofiss 610”. „Kampaņa aktīvi tika uzsākta 1999. gada jūlijā un pār Faluņgun nobruka viss ĶKP represīvā aparāta smagums. Ētera telpu pārpludināja demonizācijas propaganda, tūkstošiem cilvēku tika aizturēti un miljoniem bija spiesti parakstīt apņemšanos pārtraukt praktizēt.”

Pretošanās vajāšanai

Faluņgun sekotāji Ķīnā uz ĶKP vajāšanu reaģēja ar miermīlīgu pretestību. „Pēc aizlieguma pirmajās dienās un nedēļās daudzi piketēja pie vietējām pašvaldības iestādēm. Kad šīs zemākā līmeņa amatpersonas nereaģēja, praktizētāji sāka rakstīt vēstules augstākām varas iestādēm vai iesniedza prasības tieši Pekinā. Viņi stāstīja par savu pozitīvo pieredzi, ko guvuši no prakses, un tā centās pārliecināt amatpersonas, ka Faluņgun nerada draudus sabiedrībai. Līdz 2000. gadam praktizētāji Tiaņaņmeņas laukumā katru dienu atritināja plakātus un izpildīja cjigun vingrojumus, lai gan lielākā daļa no viņiem tūlīt pat tika arestēta.”

Ziņojuma autori paskaidro, ka apspiešanai turpinoties, praktizētāji koncentrēja uzmanību uz varas iestāžu un sabiedrības informēšanu, izplatot drukātos, audio un vizuālos materiālus, lai atmaskotu nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus un skaidrotu patiesos faktus par Faluņgun.

Orgānu izņemšana

Ziņojumā aprakstīts, kā kļuva iespējama neiedomājamā nevainīgu cilvēku nogalināšana viņu orgānu dēļ: „Tas ir saistīts ar dehumanizācijas propagandu, cietsirdīgo attieksmi apcietinājumā un ekonomiskajiem stimuliem, kā arī tiek ziņots par visbriesmīgāko finansiālās ekspluatācijas veidu: ieslodzīto Faluņgun sekotāju nogalināšana un to orgānu iegūšana, lai par augstām cenām pārdotu tos ķīniešu pacientiem un ārvalstu „transplantācijas tūristiem”, tādējādi apmierinot miljardus dolāru ienesošās nozares vajadzības.”

Saskaņā ar ziņojumu, pierādījumi par piespiedu orgānu izņemšanu savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem Faluņgun praktizētājiem pirmo reizi parādījās atklātībā 2006. gadā, un vairākas neatkarīgu žurnālistu un juristu veiktas izmeklēšanas liecina, ka šie ziņojumi ir ticami. Arī daudzi no mediķu aprindām šajā sakarā ir pauduši bažas.

Tiesvedība pret Dzjan Dzemiņu

Kopš 2015. gada maija liels skaits Faluņgun praktizētāju ir iesnieguši kriminālprasības pret Dzjanu par Faluņgun vajāšanu. Ziņojumā paskaidrots, ka „Augstākās Tautas tiesas vadlīnijas, kas stājās spēkā 2015. gada 1. maijā, nosaka, ka tiesu iestādēm ir pienākums pieņemt atsevišķu pilsoņu iesniegtās kriminālsūdzības; iepriekš iestādēm bija brīvas tiesības tās noraidīt. Vairāki Minghui.org mājaslapā publicētie raksti veicina informētību par šīm izmaiņām un piedāvā praktizētājiem, iesniedzot savus ziņojumus par vajāšanu gadījumiem un aicinot uzsākt izmeklēšanu pret Dzjanu, atbalstīt Sji pretkorupcijas centienus, kas mazinātu galveno Dzjana sabiedroto ietekmi.”

Ziņojumā teikts, ka vajāšanas upuri Ķīnā un ārpus tās sākuši sūtīt Augstākajai Tautas tiesai un Augstākajai Tautas prokuratūrai rakstiskas sūdzības. Minghui.org mājaslapā ziņots, ka sūdzības iesnieguši vairāk nekā 200 000 praktizētāju.

Taču tagad tie nav tikai Faluņgun sekotāji, kas uzdrošinās runāt. „Iespējams, visiespaidīgākais ir tieši lielais nepraktizētāju skaits, kuri pievienojušies Faluņgun iniciatīvām,” teikts ziņojumā. „Neraugoties uz 2015. gadā notikušo cilvēktiesību advokātu apspiešanu Ķīnā, simtiem juristu joprojām turpina pārstāvēt Faluņgun praktizētājus tiesās. Desmitiem tūkstošu cilvēku visā Ķīnā ir parakstījuši petīcijas ne tikai ar aicinājumu atbrīvot aizturētos kaimiņus, bet pēdējā laikā arī lai atbalstītu Dzjan Dzemiņa kriminālvajāšanu.

Vajāšanas pavēršas atpakaļ pret pašu komunistisko partiju

Atspoguļojot vajāšanu smagumu, ziņojumā norādīts: „Faluņgun praktizētāji visā Ķīnā tiek pakļauti plaša mēroga uzraudzībai, patvaļīgai aizturēšanai, brīvības atņemšanai un spīdzināšanai, kā arī augstam riskam saņemt sodu bez lietas izskatīšanas tiesā."

Ziņojumā atzīmēts – fakts, ka Faluņgun ir pārdzīvojis tik nežēlīgu uzbrukumu, liecina, ka partijas īstenotā vajāšana ir izgāzusies. „Ņemot vērā šo realitāti un faktorus, kas noveda pie aizlieguma, nav grūti secināt, ka Dzjans un ĶKP paši piesaukuši sev nelaimi, radot draudus, no kuriem paši baidījās – pārvērtuši desmitiem miljonu politiski lojālu pilsoņu un partijas biedru par pārliecinātu aktīvistu armiju, kas atrodas pretrunās ar ĶKP.”

Avots: Freedom House Report on Persecution of Falun Gong Published in Chinese

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.