„Šī grāmata izglāba manu dvēseli!” stāsta sieviete, kas izārstējusies no vēža

„Pēc tam, kad biju praktizējusi Faluņgun trīs mēnešus, es jau spēju piecelties no gultas, iziet ārā pastaigāties, padarīt kādu mājas darbu un pat doties iepirkties!” stāsta Toronto dzīvojošā emigrante no Irānas Elhama Haidarzadeha (Elham Heidarzadeh), kas reiz, saslimusi ar vēzi, bija tuvu nāvei.

2005. gadā Elhamai, kurai toreiz bija tikai 30 gadus veca, tika diagnosticēts vēzis. „Kādēļ es? Kādēļ dzīve ir tik netaisnīga?” viņa nebeidza jautāt debesīm. Pirms nomirt, viņa gribēja zināt atbildi.

Pēc trim, slimības gultā pavadītiem gadiem, Elhama internetā atrada grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Viņa to lejuplādēja, bet lasīt sāka tikai gadu vēlāk – 2009. gadā.

Elhema atceras: „Tas bija pārsteidzoši. Tikko izlasījusi vienu nodaļu, es jutu, ka esmu saņēmusi atbildes uz visiem saviem jautājumiem.”

„Es neizpratu, kam īsti jānotiek. Viss, ko es zināju, – esmu atradusi atbildes uz jautājumiem, kas mani līdz šim mocījuši. Šī grāmata izglāba manu dvēseli!”

Sekojot video instrukcijām, Elhama sāka mācīties izpildīt vingrojumus. „Tiklīdz sāka spēlēt mūzika, es atklāju, ka vingrojumu kustības ir ļoti skaistas.”

Būdama pārāk nespēcīga, lai ilgāku laiku noturētos uz kājām, Elhama pakāpeniski mācījās izpildīt visus vingrojumus.

„Sākumā patiešām gāja lēnām. Es izpildīju vingrojumus reizi nedēļā, pēc tam jau divas reizes nedēļā. Pamazām es apguvu visus piecus. Pēc trim mēnešiem es jau biju spējīga staigāt apkārt un padarīt kaut ko pa māju.”

Elhema pastāstīja par kādu interesantu atgadījumu: „Reiz mans divgadīgais dēlēns ieskrēja manā istabā. Tajā brīdī es lasīju „Džuaņ Faluņ”. Viņš norādīja uz Skolotāja Li Hundži (Faluņgun pamatlicēja) fotogrāfiju grāmatā un sacīja: „Mammu, viņš ielicis tev vēderā dzeltenu bumbu. Es arī tādu gribu.” Tad zēns atrada grāmatā Faluņ simbolu un sacīja: „Šī ir tā bumba.”

„Es nodomāju, ka tā ir vien bērna runa, tādēļ nepievērsu tam nekādu vērību. Tikai vēlāk es sapratu, ka tas, ko viņš redzēja, iespējams ar savu debesu aci, bija Skolotāja Li ievietotais Faluņ.”

„Šī pieredze vēl vairāk nostiprināja manu ticību. Es katru dienu lasīju Faluņgun grāmatas un pamazām palielināju vingrojumu izpildes laiku. Lai cik grūti tas šķita, es izpildīju tos katru dienu.

„Kad es pēc septiņiem mēnešiem devos uz slimnīcu veikt pārbaudi, ārsti apgalvoja, ka vēža vairs nav! Biju kļuvusi pilnīgi vesela. Es stāstīju visiem ārstiem un medmāsām, ka Faluņgun ir mani izārstējis. Viņi bija ļoti pārsteigti.”

Drīz pēc tam atgadījās vēl kas ļoti labs – visai Elhamas ģimenei tika izsniegtas imigrācijas vīzas uz Kanādu, un viņi pārcēlās uz Toronto.

Pēc tam, kad Elhama bija praktizējusi Faluņgun viena pati jau gandrīz deviņus gadus, viņa beidzot atrada vietējo nodarbību vietu. Šī gada janvārī viņa pirmo reizi piedalījās kolektīvajā vingrojumu izpildē Stan Wadlow kluba ēkā.

Elhama (pa kreisi) vietējā nodarbību vietā kopā ar citu praktizētāju.

„Grupā esmu daudz ko iemācījusies. Citi praktizētāji dalās ar mani savā izpratnē par mācību, un man kļūst skaidri daudzi principi, kurus neizpratu, kad praktizēju vienatnē.”

„Nodarbību vietā es jutu spēcīgu enerģijas lauku. Ievērojami padziļinājās mana izpratne par pilnveidošanos, ticību un šķēršļiem pilnveidošanās ceļā.”

Reiz grupas nodarbību vietā Elhema sajuta stipras sāpes vēderā, bet viņa nepārtrauca vingrojumu izpildi.

„Es centos izturēt sāpes un sacīju sev, ka esmu Faluņgun praktizētāja un nekas nespēs mani atturēt no vingrojumu izpildes. Tad es sāku atkārtot pie sevis „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!”, „Īstenība, Labestība, Pacietība – tas ir labi”. Es atkārtoju šos vārdus atkal un atkal, līdz izdzirdēju kādu balsi sakām: „Labi darīts, labi darīts.” Nodomāju, ka kāds no praktizētājiem mani uzrunā, tādēļ atvēru acis. Visi man apkārt izpildīja vingrojumus ar aizvērtām acīm. Tad es sapratu – tas bija Skolotājs Li, kas mani uzmundrināja.

Šis uzmundrinājums stiprināja manu pārliecību. Es turpināju atkārtot šīs frāzes un izpildīt vingrojumus. Pēc minūtēm piecpadsmit sāpes mitējās – biju tikusi ar to galā.”

„Kopš tās reizes, tiklīdz man rodas kādas grūtības, es tūlīt klusībā saku „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs! Īstenība, Labestība, Pacietība – tas ir labi”.

Elhama saka, ka tagad viņa pilnībā izprot Skolotāja Li grāmatā „Džuaņ Faluņ” teikto:

„Mūsu praktisko nodarbību vietas ir labākas par jebkuru citu prakšu nodarbību vietām. Ja vien tu praktizē mūsu nodarbību vietās, tad rezultāts būs daudz labāks, nekā izmantojot jebkuru ārstēšanas veidu. Tur apkārt sēž mani Likuma ķermeņi. Virs nodarbību vietas gaisā vēl ir pārsegs, virs kura ir liels Faluņ. No pārsega augšas šo vietu sargā milzīgs Likuma ķermenis. Tā nav parasta vieta. Tā nav parasta cjigun nodarbību vieta. Tā ir vieta, kur pilnveidoties.”

Praktizējot Faluņgun, Elhama jūtas laimīga.

„Agrāk es sūdzējos par to, ka atradu Faluņgun tik vēlu, un jutos sarūgtināta, ka neviens agrāk man par to nepastāstīja. Tagad es vairs nesūdzos. Viss, ko vēlos, ir lolot šo iespēju un labi pilnveidoties.”

Būdama Senekas koledžas studente, Elhama ir stāstījusi par pieredzēto arī saviem studiju biedriem un pasniedzējiem.

„Mūsu skolā mācās daudzi ķīniešu studenti. Vairums no šiem studentiem bija Ķīnas komunistiskās partijas melu propagandas saindēti, viņiem bija izveidojusies nepareiza izpratne par Faluņgun.

Es pastāstīju viņiem par to, kā Faluņgun un Skolotājs Li izglāba manu dzīvību, neprasot par to ne centa. Balstoties uz pašas pieredzi, es viņiem pastāstīju par to, kas patiesībā ir Faluņgun, un kādēļ viņiem nevajag ticēt komunistiskās partijas sacītajam. Daudzi no maniem studiju biedriem tagad ir mainījuši savas domas par Faluņgun.”


Avots: “This Book Saved My Soul!”—A Cancer Survivor's Story

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.