Mans mazdēls aizbēga no cilvēku tirgotājiem

Es esmu gandrīz 70 gadus veca un dzīvoju Hebejas provincē. Lai gan es neesmu Faluņ Dafa praktizētāja, es zinu par Faluņ Dafa un augstu vērtēju tā principu „Īstenība Labestība Pacietība”.

Kad manam mazdēlam, kuram ir attīstības traucējumi, bija 20 gadi, viņš dzīvoja kopā ar mani un strādāja provinces galvaspilsētā, kur parasti varēja atrast kādu pagaidu darbu. Tomēr pagājušajā gadā viņš vairākus mēnešus bija bez darba un teica, ka dosies meklēt darbu uz Pekinu, kur dzīvo daži viņa bijušie klasesbiedri.

Es viņam ieteicu nebraukt vienam uz svešu vietu, jo tas nav droši. Es teicu: „Būtu labāk, ja tu vēl kādu laiku pameklētu darbu šeit uz vietas; nav svarīgi, cik ilgi tas būs. Vismaz mums nebūs jāuztraucas par to, ka esi tik tālu.”

Tomēr viņš slepus nopirka biļeti un martā devās uz Pekinu. Pēc aizbraukšanas viņš piezvanīja mums tikai pāris reižu. Kad mēs centāmies viņu sazvanīt, telefons vienmēr bija izslēgts. Man bija skaidrs, ka viņš nonācis nelaimē.

Es jutos atbildīga, jo viņš dzīvoja pie manis. Es biju tik noraizējusies, ka vairs nevarēju ne ēst, ne gulēt, un allaž raudāju, kad atcerējos, cik mēs kopā bijām laimīgi.

Draugi nāca mani apciemot un mierināt.

Kaimiņi man agrāk bija stāstījuši par cilvēkiem, kuri zināja par Faluņ Dafa un, ticot tā principam, bija saņēmuši svētību. Viņi bija man atstājuši informatīvos materiālus, un es biju devusi tos savam mazdēlam un arī pastāstījusi viņam par to.

Pēc tam, kad mazdēls pazuda, mana ģimene centās viņu atrast. Kādu dienu man piezvanīja dēls un teica, ka mazdēls ticis pamanīts uz robežas starp Iekšējo Mongoliju un Mongoliju. Man beidzot izdevās mazdēlu sazvanīt, un pēc sarunas ar viņu es jutos ļoti atvieglota. Mana ģimene bija meklējusi mazdēlu vairākus mēnešus, līdz beidzot viņš atgriezās.

Viņš man izstāstīja par šausminošajiem notikumiem, ko bija piedzīvojis.

Pekinā viņš strādājis ceļu remonta darbos netālu no Si-Huaņas rajona. Pēc kāda laika viņš gribējis atrast vieglāku darbu, un paziņa viņam ieteicis kādu darba aģentūru.

Tiklīdz viņš ieradās aģentūrā, viņu iestūma autofurgonā, viņa mobilais telefons, nauda un citas mantas tika atņemtas. Furgonā jau atradās kāds pavecs vīrs un jaunāks vīrietis, taču viņiem netika ļauts sarunāties.

Viņi brauca pa kalnu ceļiem un drīz vien bija uz Iekšējās Mongolijas un Mongolijas robežas, kur viņus pārdeva vietējiem cilvēku tirgotājiem.

Turēti nebrīvē, viņi bija spiesti strādāt visas dienas garumā. Noziedznieki bija nolaupījuši daudzus cilvēkus, ieskaitot vairākus koledžas studentus.

Vēlāk mans mazdēls dzirdēja, ka vīrieši, kuri brauca furgonā kopā ar viņu, bija mēģinājuši aizbēgt. Tomēr viņi tikuši notverti un piekauti gandrīz līdz nāvei. Viņš nekad tos vairs netika redzējis.

Arī mans mazdēls mēģināja aizbēgt. Viņš teica, ka viņa vienīgā cerība bijusi vārdu „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs! “Īstenība Labestība Pacietība” ir brīnišķīgs princips!” atkārtošana atkal un atkal.

Viņam radās iespēja aizbēgt, un viņš to izmantoja. Viņš piebilda, ka Faluņ Dafa amulets, kas karājās viņam kaklā, palīdzējis aizbēgt no laupītājiem.

Pēc šī atgadījuma es nolēmu par to pastāstīt citiem. Mūsdienās morāles standarti ir strauji kritušies, cilvēkiem rūp tikai peļņa.

Tomēr ikvienu no mums var piemeklēt nelaime, kā tas atgadījās arī ar manu mazdēlu. Kamēr vien viņa sirds būs atvērta Dafa, kamēr vien viņš ticēs un nerimsies atkārtot „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs! “Īstenība Labestība Pacietība” ir brīnišķīgs princips!”, viņš patiešām spēs pārvarēt grūtības un ieraudzīs gaismu tuneļa galā.


Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2017/1/30/162003.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.