Būt uzcītīgai, būt vēl uzcītīgākai

Sveicināti, Skolotāj! Sveicināti, draugi praktizētāji!

Šajā pēdējā Likuma izlabošanas posmā es patiešām turu dārgu šo iespēju dalīties savā pilnveidošanās pieredzē ar draugiem praktizētājiem.

1. Būt vēl uzcītīgākai

Šā gada maijā es apmeklēja Ņujorkas Likuma konferenci un klausījos Skolotāja lekciju. Tas lika man vēl skaidrāk apzināties, ka cilvēku glābšana ir mūsu atbildība un mums tas ir jādara labi. Toreiz man radās vēlme izglābt vēl vairāk cilvēku.

Atskatoties atpakaļ uz pagājušajiem gadiem, es vienmēr esmu gājusi uz tūristu iecienītām vietām, lai skaidrotu patiesību un glābtu cilvēkus. Es darīju to trīs stundas dienā bez jebkādas atslābināšanās. Kad atgriezos no Ņujorkas Likuma konferences, es tūristu iecienītajās vietās paliku piecas stundas dienā. Sākumā tas bija ļoti nogurdinoši. Taču kā praktizētājiem mums vajag „Ciešanas par prieku uzskatīt.” (Sirds un gribas rūdīšana, Hun Jiņ (I))

Es sāku vairāk mācīties Likumu. Papildus tam, ka es katru dienu lasīju “Džuaņ Faluņ”, es kādu laiku arī citēju no galvas “Hun Jiņ” un “Džuaņ Faluņ”. Braucot uz tūrisma vietām, es parasti divas vai trīs reizes noskaitīju no galvas “Luņjui”, kā arī dzejoļus no ”Hun Jiņ”.

Man vajag sasniegt tūrisma vietu līdz pulksten 10.30, kad tūristu plūsma parasti sasniedz savu maksimumu. Katru reizi, kad tur ir tūristi, es nedrīkstu nokavēt, jo nevēlos palaist garām nevienu cilvēku ar iepriekšnolemtu likteņa saistību. Lai kādi arī būtu laikapstākļi, dedzinoša saule vai lietusgāzes, es nekad neizlaižu nevienu dienu. Es ātri eju blakus tūristu grupām. Tas ir kā sacensība ar laiku. Bieži vien es esmu nosvīdusi un man ir sausa mute, bet, glābjot dzīvās būtnes, tas viss ir tā vērts. Tas ir tāpēc, ka tas ir mans solījums Skolotājam un visām dzīvajām būtnēm. Kad atgriežos mājās ar desmitiem vai pat vairāk nekā simts to cilvēku vārdiem, kas piekrituši izstāties no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām, es patiešām jūtos laimīga, ka pildu savus solījumus.

2. Būt laipnai pret gidu, bruģējot ceļu iespējai glābt vēl vairāk dzīvo būtņu

Kembridža, kur atrodas pasaulslavenā universitāte, katru gadu piesaista tūristus no visas pasaules. Starp tiem ir arī daudz ķīniešu. Pilsētas centrā vietējie Faluņgun praktizētāji ir izveidojuši patiesības skaidrošanas punktu. Katru nedēļu mēs tur skaidrojam cilvēkiem patiesību, it īpaši ķīniešu tūristiem. Daži no mums mūzikas pavadījumā izpilda vingrojumus. Citi piedāvā tūristiem patiesību skaidrojošos materiālus. Tiem, kas sapratuši patiesību, mēs palīdzam izstāties no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām, proti, Ķīnas komunistiskās jaunatnes līgas un jaunajiem pionieriem.

Skolas brīvlaikā Kembridžu pārpludina tūristu grupas no Ķīnas. Šogad to bijis pat vairāk nekā parasti. Es zinu, ka tas ir Skolotājs, kurš mums sūta šos cilvēkus ar iepriekšnolemtu likteņa saistību. Tas, kā viņus izglābt, – mums, praktizētājiem, kuriem ar viņiem ir tiešs kontakts, – ir ļoti nopietns jautājums.

Skaidrojot patiesību, visvairāk traucējošais aspekts ir gidu iejaukšanās. Šo gadu laikā, kopš skaidroju patiesību, esmu satikusi daudz un dažādus gidus. Sākumā viņi mani lamā un saka, lai eju prom. Vairums no viņiem centās nepieļaut, lai dzīvās būtnes uzzina patiesību vai pieņem materiālus. Daži no viņiem pat aizliedza tūristu grupai apstāties. Viņi izturējās pret mums kā pret ienaidniekiem un par katru cenu centās no mums izvairīties.

Kā mēs varējām izkliedēt šo naidīgumu un nepareizo sapratni tūristu prātos? Es sāku ar gidiem. Man nepieciešams pastāvīgi asimilēt sevi ar Dafa un ”Īstenību Labestību Pacietību” un izturēties pret katru gidu ar lielu žēlsirdību un pacietību. Karstākajā tūrisma sezonas laikā es ierodos tūrisma vietās ļoti agri un apsveicu šos cilvēkus saistībā ar ierašanos no Ķīnas. Ieraugot tūristu grupu, es aktīvi sasveicinos ar viņiem un daru to pieklājīgi. Tad es meklēju iespēju parunāt ar gidu un pieklusinātā balsī izskaidroju viņam patiesību. Kad uzskatīju par vajadzīgu, es paudu arī savas bažas un raidīju taisnās domas, lai novērstu ļaunuma faktorus, kas stāv aiz viņa.

Ar laiku daudzi no gidiem sāka mainīties. Pēdējo dažu gadu laikā ar lielāko daļu no viņiem es pat esmu sadraudzējusies. Pašlaik 80% no viņiem netraucē, kad mēs skaidrojam patiesību. Daži no viņiem pat speciāli atved grupas uz mūsu patiesības skaidrošanas punktu un lūdz tūristus vēlāk sapulcēties šeit. Reiz viens gids mani visur meklēja. Viņš teica, ka atvedis pie manis divas tūristu grupas, un lūdza izskaidrot viņiem patiesību. Es izmantoju šo iespēju, lai pamatīgi izskaidrotu viņam patiesību, un viņš piekrita izstāties no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām. Šajās dienās daudzi tūristu gidi nāk pie mūsu stendiem un meklē tieši mani. Ja viņi mani kādu laiku nav redzējuši, viņi pat saka, ka tiem manis pietrūkst.

Kad es agrāk skaidroju cilvēkiem patiesību, man ne visai rūpēja apkārtējā vide. Turklāt es nepievērsu nekādu uzmanību tam, kā cilvēki uztver manis teikto vai reaģē uz to. Viss, ko es vēlējos, bija pastāstīt viņiem patiesību par Dafa un ļaunās ĶKP ļaundarībām, un es to darīju ļoti skaļi un diezgan agresīvi.

Tad kādu dienu, šī gada maijā, es kā parasti skaidroju patiesību kādai tūristu grupai. Es izskaidroju viņiem patiesību par Dafa un par to, kā ļaunā ĶKP nogalinājusi miljoniem cilvēku. Es pastāstīju, ka viņi pat izņem orgānus dzīviem Faluņgun praktizētājiem un pārdod tos, lai gūtu peļņu. Es teicu, ka ļaunums tiks sodīts un debesis iznīcinās ļauno ĶKP, tāpēc mums ir jāanulē solījumi, ko esam tai devuši. Izstājoties no ĶKP un tās organizācijām, cilvēki var izmantot savas iesaukas vai pseidonīmus, jebkurš no tiem nesīs viņiem drošību. Tad kāds vīrietis sacīja: “Es nevaru izstāties, ja man par to nemaksā. Es izstāšos, ja jūs man iedosiet naudu.” Par atbildi uz to es turpināju skaļi runāt un nepievērsu pārāk lielu uzmanību tam, kas notiek apkārt. Kad es apstājos un pārstāju runāt, šis vīrs arī apstājās. Tad es sapratu, ka gide stāsta tūristiem par šī konkrētā tūrisma objekta vēsturi. Gidei bija diezgan klusa balss, tāpēc es viņu vispār nedzirdēju. Kad sapratu, ka esmu traucējusi viņai darbā, es uzreiz atvainojos, sakot viņai: “Es ļoti atvainojos, ka tik skaļi runāju. Es nedzirdēju, ka jūs runājat.” Viņa teica, lai es neuztraucos, un lūdza mani runāt pirmajai. Es teicu: “Tas ir jūsu darbs, protams, jums jārunā pirmajai.” Tad, kad viņa pabeidza savu stāstījumu, es turpināju runāt ar šo vīru, kaut arī viņš nebija ieinteresēts. Bet es nodomāju, ka man tomēr vajadzētu ļaut vēl citiem cilvēkiem uzzināt patiesību: mēs mīlam Ķīnu, bet ne ĶKP, kas ir no Rietumiem nācis rēgs, – tie ir Marksa paša vārdi.

Tad viens jauneklis sāka uz mani kliegt: “Vai tad jūs nesaprotat, cik kaitinoša esat? Beidziet runāt!” Es teicu: “Ja jūs nevēlaties klausīties, tad neklausieties, bet citi, kuri saprot un piekrīt izstāties, būs drošībā. Tad viņš kļuva ļoti agresīvs un vairākkārt lika man iet prom. Gide to ieraudzīja un pienāca pie mums. Viņa man draudzīgi teica: “Tante, cilvēkiem ir dažādi uzskati. Neuztveriet to pārāk nopietni. Vēlāk es ar viņiem parunāšu. Jūs tik smagi strādājat, jums ir jārūpējas par sevi.” Pēkšņi es varēju sajust viņas maigumu un to, cik uzmanīga viņa pret mani bija. Es gandrīz sāku raudāt.

Es sāku pie sevis domāt. Es patiešām vēlēju viņiem visu to labāko; kāpēc viņi to nespēj pieņemt? Kāpēc gan tā vietā viņi liek man iet prom. Ieskatījusies sevī, es sapratu, ka man ir pieķeršanās cīņai. Es gribu turpināt sarunu pat tad, ja kādam tas nepatīk, un es darīšu to skaļi, lai neviens nevar man iztraucēt. Ar šo pieķeršanos cīņai, kas nāk no partijas kultūras, manis teiktais nespēja skart viņu sirdis. Es sapratu, ka man nebija taisnība.

Likuma izklāstā Likuma konferencē par godu Minghui interneta mājaslapas dibināšanas desmit gadu jubilejai (2009. gads) Skolotājs teica: “Tāpēc jums tas ir jādara saprātīgi un ar viedumu. Neizraisiet cilvēkos nepatiku.”

Kad es atcerējos šo teikumu, mani pārņēma kauns un satraukums. Tas arī lika ieraudzīt man sevī partijas kultūru un to, ka es uzspiežu citiem savu viedokli. Es uzskatu, ka runāju taisnību un citiem vajadzētu tikai klausīties un piekrist. Ja viņi tā nedara, es uzskatu, ka viņi ir pārāk stipri saindēti. Man bija vienalga, ko viņi juta, un tas bija iemesls, kāpēc es viņus kaitināju. Tā vietā, lai izglābtu viņus, es patiesībā viņus atgrūdu. Esmu apņēmusies patiesi sekot Skolotāja mācībai un būt žēlsirdīga pret jebkuru dzīvo būtni.

Dažas dienas vēlāk tā pati gide atveda uz šo vietu vēl vienu grupu. Viņa sveicināja mani jau no attāluma. Tad viņa man pastāstīja, ko viņa teikusi tiem tūristiem nākamajā dienā. Viņa lūdza viņus neizturēties pret mani tā, jo es patiesi vēlu viņiem labu, un ka viņiem mani ir jāciena. Viņa arī pieminēja, ka ir runājusi ar saviem kolēģiem. Viņa teica, ka viņiem nevajadzētu iesaistīties konfliktos vienam ar otru, jo viņi visi ir ķīnieši un viņiem vajadzētu saprast un cienīt vienam otru. Es viņai teicu: “Viņu sliktā attieksme mani nav apbēdinājusi, tā vietā mani aizkustināja jūsu laipnība. Tas lika man ieraudzīt savas nepilnības. Mēs esam Faluņgun praktizētāji un pilnveidojam “Īstenību Labestību Pacietību”. Mūsu Skolotājs lūdz mums glābt dārgos ķīniešus. Kā es varu viņus izglābt, ja es viņus kaitinu?”

Viņu patiesi aizkustināja mans godīgums, tāpēc es izmantoju šo izdevību, lai dziļi izskaidrotu viņai patiesību. Es jau agrāk biju lūgusi viņu izstāties no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām, bet tāpēc, ka viņa nebija pilnībā to izpratusi, viņa vienmēr atteicās iet tālāk. Taču šoreiz viņa pilnībā saprata un piekrita izstāties no Ķīnas jauno pionieru organizācijas. Kamēr es ar viņu runāju, arī citi no tūristu grupas dzirdēja patiesību. Tur bija kādi septiņi vai astoņi komunistiskās partijas biedri, un pēc tam viņi visi piekrita izstāties no komunistiskās partijas.

Šis atgadījums ļāva man izprast, ka, lai glābtu vairāk cilvēku, mums ir labi jāpilnveidojas un jābūt žēlsirdīgiem, lai patiešām būtu iejūtīgi pret citiem no visas sirds. Shen Yun ir skaņdarbs “Žēlsirdības spēks”. Žēlsirdībai piemīt milzīgs spēks. Kad mēs saplūstam ar “Īstenību Labestību Pacietību”, izpaudīsies Dafa varenais tikums. Kad mēs atkāpjamies no “Īstenības Labestības Pacietības”, mūs ierobežos visa veida negatīvās lietas. Mēs varam izglābt vairāk cilvēku tikai tad, kad labi sevi pilnveidojam.

Bija arī daudz citu gidu, kuri nezināja patiesību, jo bija tikuši pakļauti ĶKP smadzeņu skalošanai un draudiem. Arī viņi laika gaitā pakāpeniski mainījās. Piemēram, bija viens četrdesmit gadus vecs gids, kurš bija ļoti stūrgalvīgs. Izkāpjot no autobusa, viņš varēja skandēt “ĶKP ir laba”. Viņš nekad nepieņēma neko no tā, ko es viņam devu, bet turpināja skaitīt: “ĶKP ir laba!” Viņš bija ļoti iracionāls. Pēc daudzkārtējas kontaktēšanās ar mums viņš saprata, ko Dafa sekotāji dara un kāpēc mēs to darām tik neatlaidīgi. Agrāk viņš pilnībā ticēja ĶKP meliem. Viņa maldi bija ļoti dziļi. Pēc tam, kad viņš beidzot uzzināja patiesību, viņa attieksme pilnībā mainījās. Viņš arī piekrita izstāties no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām. Šodien vairums gidu, kuri ierodas Kembridžā, ir tikuši izglābti. Viņu izglābšana bruģē ceļu vēl lielāka tūristu skaita glābšanai. Tagad es eju uz tūristu iecienītām vietām katru dienu un, sacenšoties ar laiku, panāku, ka arvien vairāk un vairāk cilvēku tiek glābti. Kopš maija, kad Skolotājs izklāstīja Likumu Ņujorkas konferencē, viņu skaits ir dubultojies. Es saprotu, ka izšķirošais faktors ir kosmiskās izmaiņas. Tagad dzīvās būtnes mostas un vēlas tikt izglābtas. Skolotājs ir pavirzījis Likuma izlabošanas procesu līdz šai stadijai. Viss ir atkarīgs no tā, vai mums ir vai nav sirds to darīt. Augustā, pašā tūrisma sezonas karstumā, draugi praktizētāji no citām vietām atbrauca uz Kembridžu palīdzēt mums. Skolotāja stiprināti un ar Dafa sekotāju atbalstu mēs apvienojām savus centienus un ļoti cieši sadarbojāmies. Vien divu nedēļu laikā mēs palīdzējām gandrīz 3 000 cilvēku izstāties no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām. Viņi ir izvēlējušies sev skaistu nākotni.

Atskatoties atpakaļ uz šo ceļu, esmu izpratusi, – lai patiesi izglābtu dzīvās būtnes, mums vairāk jāmācās Likums. Pilnveidošanās ir ļoti būtiska. Cilvēku glābšana ir mūsu atbildība. Mēs varam izglābt vairāk cilvēku tikai tad, ja labi pilnveidojam sevi. Praksē mums jāatbrīvojas no pieķeršanās cīnīties. Žēlsirdības un mierīga prāta saglabāšana palīdz ierobežot citu cilvēku dēmonisko dabu. Atlaižot pieķeršanos fanātismam un tieksmei izrādīties, mēs neļaujam, ka mūsu pašu dēmoniskā daba manipulē ar mums. Tad mēs spējam būt daudz nelokāmāki sevis pilnveidošanā un pastāvīgi uzlabot savu raksturu. Pilnveidošanās, esot brīvam no pieķeršanās sevis apliecināšanai, palīdzēs mums labāk sadarboties ar citiem praktizētājiem. Kopā mēs varam palīdzēt Skolotājam Likuma izlabošanā un varam izpildīt mūsu misiju.

Tagad man ir dziļāka izpratne par Skolotāja vārdiem “Bet mēs jau teicām, ka praktizētājam ir jāizvirza sev augstas prasības. Kad viņu sit vai lamā, viņam nav jāatbild ar to pašu.” (Karmas pārveidošana, “Džuaņ Faluņ” Ceturtā lekcija)

Dažādā parasto cilvēku uzvedība patiesībā ir ieplānota, lai mēs varētu pilnveidot sevi. Tikai tad, kad mēs spējam pilnveidoties un patiesi harmonizēties ar to, ko Skolotājs lūdz mums darīt, lai glābtu vēl vairāk dzīvo būtņu, mēs varam būt cienīgi tikt saukti par Dafa sekotājiem.

3. Sevis atlaišana un meklēšana sevī ir maģisks instruments

6. jūlijā, kad biju patiesības skaidrošanas vietā, man klāt pienāca daži tūristi. Divi no viņiem bija studenti, un viņi ļoti nopietni izlasīja mūsu bukletus. Tiklīdz es to ieraudzīju, parādījās pieķeršanās fanātismam. Tieši tajā pašā laikā pienāca viņu gids, lai pastāstītu viņiem par šī apskates objekta vēsturi. Ieraudzījis, ka viņi lasa mūsu bukletus, gids kļuva ļoti dusmīgs. Viņš tūlīt pat izrāva tos studentiem no rokām. Mana sirds dauzījās, un es domāju: “Kā gan šis gids var būt tik rupjš?” Tad viņš paskatījās uz mani un ļoti nelaipni teica: “Neskaties uz mani!” Es sapratu, ka tas ir “apkārtējo ainu rada prāts” no Likuma izklāsta laikrakstam The Epoch Times veltītās tikšanās laikā (2009. gads). Es viņu kaitināju, jo biju nelaipni uz viņu paskatījusies. Šāda negatīva attieksme izraisīja viņā tādu reakciju.

Kad tūristi sāka fotografēt, es piegāju pie gida un teicu: “ Nekas liels, ka tā paņēmāt bukletus, bet es ceru, ka jūs man tos atdosiet.” Viņš atbildēja: “Kāpēc man jums tie būtu jāatdod? Es negribu to darīt. Jūs mani vienkārši kaitināt.” Es teicu: “ Nekas liels, ka es jums nepatīku, bet bukleti ir mans privātīpašums, tāpēc jums vajadzētu atdot tos man.” Viņš atbildēja: “Es jums tos nedošu. Paejiet malā un beidziet kaitināt citus.”

Studentiem tobrīd bija ļauts brīvi pastaigāties apkārt. Es negribēju viņa dēļ pārtraukt glābt citus, tāpēc devos skaidrot patiesību studentiem. Ieraudzījis mani to darām, viņš nāca man traucēt un teica: “Ja jūs turpināsiet runāt, es izsaukšu policiju.” Es atbildēju: “Te nav Ķīna. Britu policisti mūs atbalsta. Es netraucēju jums jūsu darbā. Tās ir manas tiesības – skaidrot šeit patiesību.” Tad pie manis pienāca pasniedzējs un teica: “ Aizmirstiet par to, vienkārši apstājieties.” Patiesībā tas man atgādināja, ka viņš ir parasts cilvēks, bet es esmu praktizētāja. Man nevajadzēja cīnīties ar viņu. Ja es ar viņu strīdos, vai tad es viņu neatgrūžu tā, ka viņš nevar tikt izglābts? Ja viņš nevar būt izglābts, iespējams, es nevarēšu izglābt arī studentus.

Ieskatījusies sevī, es atklāju pieķeršanos fanātismam. Viņš pagrāba manus bukletus, un mana pieķeršanās aizvainojumam arī attīstījās. Es varēju sajust savā sirdī karmas gabalu, un tas padarīja mani ļoti nemierīgu un ērcīgu. Šajā brīdī man nebija spēka skaidrot patiesību. Ja kāds nevēlējās izstāties, es vienkārši pārtraucu ar viņu runāt. Es satiku tik daudzus cilvēkus, taču neizskaidroju viņiem patiesību labi. Parasti divu stundu laikā no rīta es varēju panākt, ka desmitiem cilvēku piekrīt izstāties no partijas, bet šajā dienā divu stundu laikā es panācu, ka to izdara tikai pieci vai seši cilvēki. Bija parādījusies mana cilvēciskā sirds, un es vienkārši negribēju to darīt. Es jutos ļoti sarūgtināta.

Tieši tajā pašā laikā es satiku kādu praktizētāju un pastāstīju, kas tikko bija noticis. Es jautāju viņam, kā gan šodien tik spēcīgi varēja parādīties pieķeršanās aizvainojumam un cīņai. Viņš teica, ka, iespējams, tā jālikvidē slāni pēc slāņa. Daloties izpratnē, es sapratu, ka visa šī incidenta laikā es skatījos tikai uz to, cik nepareizi rīkojas gids. Es domāju, ka viņš kļūdās, un man bija savs viedoklis par to, kā viņam vajadzētu uzvesties. Tā bija parasta cilvēka skatīšanās ārpusē, nevis Likumā balstīta meklēšana sevī. Gids ir parasts cilvēks, kurš nesaprot patiesību. Kā gan es varēju ar viņu strīdēties? Kad mums rodas konflikts ar parastajiem cilvēkiem, tā ir mana – praktizētājas – vaina.

Pēc tam, kad draugs praktizētājs aizgāja, es nolēmu turpināt skaidrot patiesību. Kad es pagriezos, tad ieraudzīju, ka tas pats gids ēd kopā ar studentiem. Es jutu, ka tas ir Skolotāja plāns attiecībā uz manu pilnveidošanos. Es atlaidu savu pieķeršanos slavai un atklāti un augstsirdīgi piegāju pie viņa, sakot: “Iepriekš tā bija mana vaina. Man nevajadzēja pret jums tā izturēties.” Viņam tas bija pilnīgi negaidīti, viņš jutās mazliet neērti un vienkārši aizgāja, neko nesakot.

Nākamajā stundā es spēju panākt, ka desmitiem cilvēku izstājas no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām. Pateicoties šiem diviem atgadījumiem, es dziļi sajutu, ka, lai izglābtu cilvēkus, mums jāsaglabā mierīgs prāts un jebkuros apstākļos jāmeklē sevī. Tikai tad, kad atlaižam visas cilvēciskās pieķeršanās, mēs varam patiesi glābt cilvēkus.

Es arī izpratu patiesību, ka bezierunu meklēšana sevī mums, praktizētājiem, ir maģisks instruments. Darot jebko, mums ir jāskatās sevī. Tiklīdz mēs atbrīvosimies no mūsu cilvēciskajiem priekšstatiem, uzlabosim savu raksturu un izpratīsim, balstoties Likumā, apkārtējā vide kardināli mainīsies. Tam visam pamatā ir Likums un stabila pilnveidošanās.

Šeit, Kembridžā, vietējie praktizētāji, dienu no dienas, gadu no gada skaidrojot patiesību, sadarbojas ļoti labi. Mēs pildām mūsu zvērestus, ko pirms nolaišanās šeit, lejā, devām Radītājam. Palīdzot Skolotājam Likuma izlabošanā, mēs neuzdrošināmies atslābināties. Pilnveidošanās ir ļoti nopietna. Mūsu zvēresti ir vēl nopietnāki. Būsim centīgi. Būsim vēl centīgāki, lai izpildītu mūsu misiju un pēc Pilnības sasniegšanas atgrieztos kopā ar Skolotāju!

Lūdzu ar žēlsirdību norādīt uz jebkurām neatbilstībām.
Liels paldies, Skolotāj! Paldies, draugi praktizētāji.

* * *

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.