Likuma atjaunots

Labdien, augsti godāto Skolotāj!

Labdien, draugi praktizētāji!

Es noskatījos brīnišķīgo Shen Yun uzvedumu 2008. gadā, un kļuvu Faluņ Dafa praktizētājs 2009. gada 12. oktobrī. Kopš tā laika es regulāri kopā ar visiem vingroju, mācos Likumu un piedalos dzīvo būtņu glābšanas pasākumos.

Lai iegūtu vairāk laika, kad mācīties Likumu, es nomainīju darbu uz tādu, kurā ir mazāk stresa un kas vairāk atbilst manai personīgajai attīstībai, nezaudējot savu ienākumu līmeni. Tajā pašā laikā mans ķermenis tika jūtami attīrīts.

Es kļuvu par Rumānijas Epoch Times līdzstrādnieku. Kopš tā brīža Sjiņsjin paaugstināšanas pārbaudījumi kļuva intensīvi.

Kādu dienu man pateica, ka darbā priekšnieki nav apmierināti ar manu darbu un ka kāds ir nomelnojis mani. Šīs problēmas nespēja mani aizskart. Es zināju, ka, ja es nolikšu Dafa sev pirmajā vietā, tad nekas nespēs mani atraut no tā.

Man bija problēmas sakoncentrēt uzmanību, lasot „Džuaņ Faluņ”, tāpēc es sāku tulkot Likuma konferences, un rezultāts bija lielisks, es atklāju, ka tā Likums mani pilnībā uzņem sevī.

Mans priekšnieks nolēma atstāt uzņēmumu un teica jaunajai darbiniecei, ka viņš ir mēģinājis sekot līdzi ziņojumiem, kuru es viņam sūtīju par savu darbu ik dienas, taču viņš tā arī neesot spējis saprast, ko es daru. Jaunā priekšniece sāka pētīt, ko es daru. Tāpat viņa nozīmēja tikšanos un jautāja manu viedokli par to, kas ar mani bija noticis.

Es viņai atbildēju, ka manā pilnveidošanās skolā ir tāds kritērijs kā nemeklēt citu kļūdas, bet gan meklēt paša nepilnības un izlabot tās, tāpēc es viņai nevarēšu piedāvāt savu viedokli. Patiesībā tas, ko kāds cits dara ar savu sirdsapziņu, nav mana darīšana, es pievēršu uzmanību savai sirdsapziņai, – tā es viņai teicu.

Es jutu, ka viņas garam tas bija milzīgs atvieglojums, un viņa teica, ka arī viņa uz dzīvi skatās tieši tāpat.

Jaunā priekšniece teica, ka viņai esot stāstījuši, ka es reiz esot pieļāvis kādu tehnisku kļūdu.

Es lūdzu viņu pastāstīt man, kas ir jādara, un patiesībā, tas bija jādara citiem, un viņa bija pārsteigta. Beigās atklājās, ka es biju izlabojis arī to cilvēku darbu, kuri bija nomelnojuši mani un kuri bija pavirši pildījuši savus pienākumus.

Tādējādi viņa paaugstināja manu algu. Tāpat viņa arī teica, ka esot patīkami pārsteigta par manu godīgumu, lojalitāti un centību un ka es noteikti iederos uzņēmumā, un ka viņiem vajagot vairāk tādu cilvēku kā es. Vēlāk viņa arī tika iecelta vēl augstākā amatā.

Tas bija tieši tā, kā teicis Skolotājs:

„Kad pienāks brīdis paaugstināt līmeni, tev nāksies sastapties ar kaut kādām grūtībām vai sajust sāpes kaut kur ķermenī. Tas viss notiek tāpēc, lai tu kaut ko izprastu. Un, kad tas notiks, tas būs pārbaudījums, vai tu spēj rīkoties kā praktizētājs, vai tu pret to visu neizturēsies kā parasts cilvēks, vai tas viss neaizskars tevi un vai tu spēsi pret to izturēties ar vieglumu. Ja tu skatīsies uz katru pārbaudījumu kā uz lielisku izdevību paaugstināties, ja spēsi to visu atstāt bez ievērības, tad tu noteikti to visu izturēsi. Dažiem praktizētājiem var likties, ka pārbaudījums ir ļoti liels, taču patiesībā tas nemaz nav liels. Kad tu to uzskati par lielu, tad tas patiešām arī kļūst liels, bet tu pats kļūsti maziņš. Taču, ja tu to neņem pie sirds, ja tu tam nepievērs uzmanību, tad ko gan tev vēl baidīties? „Kamēr vien kalni ir zaļi no mežiem, nav jābaidās, ka trūks malkas.“ Skolotājs ir šeit, Likums ir šeit, un tev nav jābaidās, ka netiksi ar to galā! Kad tu to atstāsi bez ievērības, tad ievērosi, ka pārbaudījums ir kļuvis mazāks, bet tu pats kļūsti arvien lielāks, un drīz vien ar vienu soli spēsi tam pārkāpt pāri. Pārbaudījums būs pārvērties par neko. Es garantēju, ka viss būs tā. Ja tu nespēsi pārkāpt, tas nozīmēs, ka tu nevari atbrīvoties no stūrgalvīgām tieksmēm vai arī tu netici Likumam. Lielākoties tas nozīmē to, ka praktizētājs nespēj atbrīvoties no vienas vai otras pieķeršanās. Un tāpēc arī nespēj tikt pāri. Viņš neizturēs pārbaudījumu, jo vēlas palikt parasts cilvēks.“ (Likuma izklāsts Likuma konferencē Sidnejā, 1996. g.)

Tas patiešām nostrādāja, jo mainījās likumdošana un mana alga vairs netika aplikta ar nodokļiem, tāpēc mani ienākumi palielinājās, un es varēju palielināt savu finansiālo ieguldījumu patiesības skaidrošanas projektos.

Tikmēr es turpināju strādāt Epoch Times arvien vairāk un vairāk. Bija dienas un naktis, kad es neapgūlos pat ne uz minūti, es gāju uz darbu, negulējis ne sekundi.

Diemžēl es kļuvu nevērīgs attiecībā uz vingrojumu pildīšanu un Likuma mācīšanos, jo mani dziļi aizkustināja dažu praktizētāju milzīgie pūliņi, strādājot Epoch Times.

Es jutu, ka man ir jādod ieguldījums šajā projektā, kaut arī tas būtu beidzamais, ko es varētu izdarīt šajā dzīvē. Šajā laikā es tiku pārbaudīts saistībā ar kādu citu manu pieķeršanos. Manā valstī, kura ir postkomunistiska valsts, augsta līmeņa politiķi pieņēma dažus lēmumus, kuri postoši ietekmēja apkārtējo vidi. Šī iemesla dēļ daudzi cilvēki protestējot iznāca ielās. Es vienmēr esmu iestājies par to, lai saglabātu dabu un apkārtējo vidi, tāpēc es kā Epoch Times reportieris devos pie mītiņa dalībniekiem. Šī situācija aizkustināja manu sirdi, taču es turpināju sev atkārtot, ka man jāuzskata sevi par praktizētāju.

Šī procesa laikā, esot naktī uz ielas, veicot pierakstus, kamēr žandarmi piedraudēja cilvēkiem, ka viņi tos sabrauks, es pamanīju, ka tās lietas, ko darīju, bija nozīmīgas, – es palīdzēju cilvēkiem izprast laikraksta Epoch Times nozīmību.

Drīz pēc tam Epoch Times komanda devās uz ciematu, kurš tajā laikā bija nopietni cietis valdības pieņemto lēmumu dēļ, un uzņēma filmu, kuru cilvēktiesību un vides aizsardzības aktīvisti pārtulkoja daudzās valodās, lai pasaule uzzinātu par šo cilvēku smago stāvokli. Šo materiālu viņi izmantoja arī starptautiskajās tiesās, lai aizstāvētu savas tiesības.

Kopš tā laika arvien vairāk cilvēku uzzināja, ka Epoch Times piedāvā viņiem iespēju paust savu viedokli.

Komandai izvirzītās prasības paaugstinājās, projektā iesaistījās jauni, aizrautīgi praktizētāji uz pilnu slodzi, un tā es drīz vien atklāju, ka esmu nonācis situācijā, kad vairs nespēju atbilst standartiem, strādājot kā nepilna laika darbinieks. Es biju izsmelts, un man nācās iedzīt vingrojumu izpildīšanu un Likuma mācīšanos.

Tāpēc es sāku strādāt Clearharmony mājaslapā, pārskatīju China Uncensored rumāņu subtitrus, darbojos rumāņu Tuidang versijā, cerēju nodarboties ar tulkojumiem Shen Yun vietnē, cenšoties sabalansēt pilnveidošanos ar projektu aktivitātēm, tajā pašā laikā veicot pilna laika darbu, kur nesen biju paaugstināts amatā, kas prasīja no manis citu atbildību.

Ikreiz, kad parādījās kādas citas iespējas un draugiem praktizētājiem bija nepieciešama palīdzība, mana sirds tiecās palīdzēt. Kad 2013. gadā manā pilsētā notika izstāde „Cilvēku ķermeņi”, visi praktizētāji mēnešiem ilgi stāvēja pie muzeja, izdalot informatīvos bukletus un skaidrojot patiesību. Tāpat arī tiesā tika ierosināta lieta. Sākumā viņi izsauca mūs, lai mēs policijas iecirknī uzrakstītu pieteikumu.

Mēs norādījām viņiem uz svarīgu likuma punktu, kuru bija pārkāpuši izstādes organizatori, taču viņi nespēja ieņemt pareizo pozīciju.

Mēs nolīgām advokāti, kura specializējās cilvēktiesību jautājumos. Viņa veica savu darba daļu, un mēs veicām savējo, un galu galā mēs iesniedzām pārliecinošus secinājumus un uzvarējām šajā lietā, un tiesnesis lūdza prokuratūru atsākt izmeklēšanu.

Šī procesa laikā prokuroram bija sava kārtība, un sākotnēji viņš mūs patvaļīgi noraidīja.

Mūsu advokāts iesniedza arī lietu par orgānu nelikumīgu izņemšanu mūsu valstī. Negaidīti tiesnesis aicināja katru no mums izteikties tiesā.

Dažas dienas pirms apelācijas man bija jāizvēlas starp trīs lietu veikšanu vai gatavošanos apelācijai. Es izvēlējos pirmo un mācījos Likumu.

Es neļāvu sevi iebiedēt, runāju skaļi un skaidri no visas sirds, sākot ar grūtākajiem jautājumiem, lai būtu pārliecināts, ka tie nepaliek neizteikti, piemēram, par nozieguma līdzdalībniekiem.

Es spēcīgi sajutu, ka man tika sniegta palīdzība un mans prāts tika uzturēts skaidrs. Tāpat arī man izdevās pateikt lietas, kuras sākotnēji advokāts nebija apstiprinājis ierakstīšanai gala secinājumos, ko viņš bija iepriekš aizpildījis, jo neuzskatīja tos par tādiem, kas attiektos uz šo lietu.

Tādējādi mums pēc prokurora iejaukšanās atkal izdevās uzvarēt šajā lietā, un tiesnesis nolēma atjaunot izmeklēšanu. Diemžēl viss notiek lēni, un tas turpinās vēl joprojām.

Iznākot no tiesas zāles, man tuvojās kāds vīrietis, kurš teica, ka viņu dziļi aizkustinājusi mana runa. Es izmantoju gadījumu, lai pastāstītu viņam detalizētāk par vajāšanām.

Noslēgumā es gribētu atgādināt draugiem praktizētājiem, kā arī pats sev: tu esi tik vērtīgs!

Ļausim mūsu labestībai apspīdēt pasauli, un tumsa vienā dienā izzudīs.

Paldies Jums, godājamo Skolotāj! Paldies jums visiem!

* * *

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.