Pārskats par manu pilnveidošanos projektā Ride2Freedom

Pieredze, kura tika iesniegta 2015. gada Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē Vīnē.
 

Godāto Skolotāj!
Dārgie draugi-praktizētāji!

Es esmu praktizētājs no Ungārijas. Likumu ieguvu 2010. gadā. Šajā vasarā piedalījos projektā Ride2Freedom, un es vēlētos dalīties savā pilnveidošanās pieredzē.

Tiem, kas vēl nav dzirdējuši par Ride2Freedom, – tas ir Dafa skolnieku projekts, kura ietvaros velobrauciena laikā velosipēdisti skaidro patiesību. Tā mērķis ir informēt sabiedrību par bērniem, kuri kļuvuši par bāreņiem pret Faluņ Dafa vērstajās represijās, un tā dalībnieki skaidro patiesību, raugoties no šīs perspektīvas. Šajā vasarā 26 praktizētāji no 15 valstīm ar velosipēdiem veica vairāk nekā 5 000 km no Losandželosas līdz Vašingtonai.

Ja mūsu domas ir taisnas, Skolotājs maina situāciju

Skolotājs ir teicis:

“Kad skolnieku taisnās domas ir spēcīgas,
Tad Skolotājam ir spēks atgriezt Debesis.”
(“Skolotāja žēlastība skolniekiem”, Hun Jiņ II)

Pirms brauciens sākās, mēs to reklamējām, lai tādā veidā glābtu dzīvās būtnes. Esam piedalījušies daudzos pasākumos, bet vienā no tiem mūsu dalība gandrīz tika liegta.

Pašlaik jau gadu mēs ar sievu dzīvojam Segedā; esam vienīgie praktizētāji šajā lielajā lauku apgabala pilsētā. Tas arī nozīmē, ka nevaram piedalīties Likuma mācīšanās grupas nodarbībās, kas padara man tās vēl vērtīgākas.

Šis pasākums notika Budapeštā tieši tajā pašā laikā, kad notika viena no iknedēļas Likuma mācīšanās nodarbībām grupā. Es jutos nelāgi, ka mēs tur bijām, taču nevarējām pievienoties, lai mācītos Likumu. Kamēr pasākums tika organizēts, mūsu dalība tajā gandrīz tika atcelta; būtībā mana sieva saņēma ziņu no organizatoriem, ka mēs nevaram pievienoties, bet pasākuma dienā viņa lūdza arī man piezvanīt viņiem, – vienkārši drošības pēc. Pa telefonu es saņēmu atbildi, ka viņi mūs gaida: viss ir kārtībā, brauciet tik šurp. Man tā bija zīme, ka arī pašam jāieliek tajā vairāk savas sirds.

Mēs sagatavojāmies braucienam, devāmies uz vilcienu staciju, bet saskārāmies ar problēmu – iepriekšējās nakts vētras dēļ vilcienu kustības saraksts pilnībā bija izjaukts. Mums bija jāpārsēžas no vilciena autobusā, pēc tam atkal atpakaļ vilcienā. Mūsu vilciena vagonā esošie cilvēki saņēma ziņas no saviem draugiem, ka viņi kavēsies vismaz par trīs stundām, jo vilcieni brauca lēnāk.

Saskaņā ar sākotnējo vilcienu kustības sarakstu mēs uz trīs stundu ilgo pasākumu būtu ieradušies tieši laikā. Mēs ar sievu dalījāmies izpratnē, es sāku skatīties uz savām pieķeršanām un godīgi viņai izstāstīju, ka saspīlējums saistībā ar laiku sagādā man raizes, un es domāju, ka tas ir iemesls, kāpēc viss neizdevās tā, kā tam vajadzētu. Viņa norādīja, ka tajā nedēļā, kad es dodos uz Frankfurti darba darīšanās, es varu piebiedroties Likuma mācīšanās grupai tur, un arī viņa var piebiedroties valsts mēroga Dafa praktizētāju sanāksmei nedēļas nogalē Budapeštā, tādējādi katrs no mums vismaz vienu reizi šajā nedēļā varēs piebiedroties Likuma mācīšanās grupai, un tāpēc viņa uzskata, ka šī problēma nepastāv. Es sapratu savu kļūdu un sāku raidīt taisnās domas, koncentrējoties uz to, cik vien iespējams. Sapratu, ka pat tad, ja es biju pieļāvis kļūdu, vecajiem spēkiem nav tiesību rīkoties tā, lai mūsu pasākums nenotiktu. Mēs rakstījām un zvanījām draugiem-praktizētājiem, lūdzot palīdzēt mums ar taisnajām domām. Galu galā mēs nokļuvām galā tieši uz pasākuma sākumu.

Kad mēs vispirms domājam par citiem, viss notiek vienkāršāk

Velotūres laikā mēs braucām komandās, parasti viena komanda brauca 1 – 2 stundas, tad mēs mainījāmies. Uz ceļa es biju pieaugušais, kurš uzraudzīja braucējus, pieci no mums brauca kopā ar bērniem, un arī mēs viens otru nomainījām.

Reiz, kad mēs mainījām komandas, es arī pievienojos, taču mans mērķis, braucot ar velosipēdu, nebija dot kaut ko projektam, es nesēdēju uz sava velosipēda ar taisnām domām. Bija ļoti grūti turēties līdzi komandai, rindā es biju pēdējais, un beigu beigās es atpaliku.

Es sāku skatīties sevī, kāpēc tas ar mani notika, kāpēc biju tā nomocījies un kāpēc nevarēju turēt līdzi pārējiem. Man prātā ienāca Skolotāja teiktais, ka tikai tad, ja veicam savu jau tā tik šauro ceļu labi, mēs nesaskarsimies ar problēmām:

“Bet ja vien jūs sekojat Dafa, sekojat tam, ko Skolotājs jums ir teicis, jums būs ceļš, ko iet, un to neviens nespēs mainīt. Bet ceļš būs ļoti šaurs – tik ļoti šaurs, ka tikai tad, ja jūsu rīcība būs ļoti taisna, viss iznāks labi un jums izdosies izglābt cilvēkus. Tikai tad, ja jūsu rīcība var būt augstākajā mērā taisna, problēmu nebūs.” (“Kas ir Dafa skolnieks”, Likuma izklāsts 2011. gada Ņujorkas Likuma konferencē)

Es sapratu, ka vēlējos braukt ar velosipēdu sava egoisma dēļ, jo ilgu laiku nebiju braucis ar velosipēdu. Pats priekš sevis.

Pēc tam, kad biju sapratis savu kļūdu, es pastiprināju sevī domu, ka mans uzdevums uz ceļa ir palīdzēt jaunākajiem draugiem-praktizētājiem, rūpēties par viņu drošību, cik vien tas ir manos spēkos, un tad, ja viņi saskaras ar tehniskām problēmām vai arī fiziski nespēj tikt galā ar savu uzdevumu, man viņiem ir jāpalīdz. Kaut arī es sāku braukt ar velosipēdu pats priekš sevis, atpakaļceļa tagad vairs nav. Man jāturas viņiem līdzi – ne sevis, bet viņu dēļ. Tagad man ir jābrauc viņu labad.

“Džuaņ Faluņ” Skolotājs teica: “Tagad iztīri to. Jo vairāk netīrumu tu no tās izbērsi, jo augstāk tā uzpeldēs. Kad būsi izbēris visus netīrumus, tā uzpeldēs pilnībā.”

Ar šīm domām es spēju panākt komandu, braukt ar velosipēdu kļuva daudz vieglāk, un tajā dienā es vairs neatpaliku.

Pārvarēt to, ka kļūstu dusmīgs – atkal un atkal

Iespējams, lielākais pilnveidošanās izaicinājums, ar kuru saskāros brauciena laikā, bija uztvert mierīgi to, ja kaut kas izskatījās haotiski. Īstenībā man nepārtraukti bija nepieciešams turēt stipras taisnās domas, jo, raugoties no noteiktas perspektīvas, itin viss mums apkārt izskatījās haotiski, bet Skolotājs vienmēr ir devis mums mājienus, ka viss ir ieplānots.

“Bet vai tu apzinies, ka aiz šī haosa ir kārtība? Un katra skolnieka, katra cilvēka domas un katrs solis šajā pasaulē tiek ļoti cieši novērots un ir ļoti skaidri redzams? Šim “haosam” ir sava kārtība, un tas tika ieplānots.” (Likuma izklāsts 2014. gada Likuma konferencē Sanfrancisko)

Godīgi sakot, uztvert to mierīgi bija grūti tikai domu līmenī, jo tas, ka saskatījām haosu, reālas problēmas projektam neradīja. Paskatoties atpakaļ, šī situācija bija noderīga vien tādēļ, lai šo ilgo septiņu nedēļu laikā radītu man pārbaudījumu un piespiestu mani būt situācijā, kad nav citas iespējas, kā vien paaugstināt savu Sjiņsjin un iemācīties domās uztvert mierīgi to, ka autobusā nav kārtības, vai arī to, ka es nezinu, kas tiek plānots uz rītdienu...

Bija reizes, kad spēju paaugstināt sevi, bet bija arī reizes, kad es to nespēju... Bija reizes, kad es bez grūtībām iztīrīju autobusu 30 minūtēs un mēs vairākas stundas mierīgi varējām iedziļināties citās lietās, bet bija arī reizes, kad es neko nevarēju padarīt konkrētajā situācijā. Paskatoties atpakaļ uz šo norūdīšanās procesu, – tagad man šķiet, ka es varēju to paveikt labāk, kaut gan tas bija ilgs process. Esmu pārliecināts, ka nākamreiz man izdosies labāk, jo mani motivēs fakts, ka esmu jau iepriekš izgājis cauri tādam procesam kā šis, un mana attieksme būs savādāka.

Likuma izklāstā 2014. gada Likuma konferencē Sanfrancisko Skolotājs sacīja:

“Padomājiet: vai tie neesat jūs paši, kas mainās? Pārbaudījumi un grūtības, caur kuriem ir izgājuši Dafa sekotāji, no cilvēciskā skatupunkta ir kā varoņdziesma, un no dievišķā skatupunkta tā ir kā īsta zelta rūdīšana kausēšanas krāsnī.”

Paveikt tehniskās lietas saskaņā ar parasto cilvēku sabiedrībā esošo kārtību

Skolotājs vairākkārt mums ir teicis, ka, ja mēs vēlamies radīt lielāku ietekmi, mums ir jātrenējas:

“Ja jūs gribat, lai Shen Yun iegūst lielu spēku, glābjot cilvēkus, tad mākslinieki ir jāaudzina.” (Likuma izklāsts Pasaules Faluņ Dafa dienā 2014. gada Likuma konferencē Ņujorkā, jautājumi un atbildes).

“Visā šajā sagatavošanās procesā es patiesībā gribēju parādīt Dafa sekotājiem citos projektos, ka viss ir jāpadara pēc labākās gribas. Es viņiem jau sen teicu, ka viņiem ir jāaudzina savi talanti.” (Likuma izklāsts Pasaules Faluņ Dafa dienā 2014. gada Likuma konferencē Ņujorkā, jautājumi un atbildes)

Manā izpratnē tas nozīmē arī to, ka, darot dažādus Dafa darbus, mums jācenšas izmantot metodes, ko izmanto lielākā daļa sabiedrības, un mums vienmēr vajadzētu uzlabot mūsu tehniskās prasmes.

Piemēram, mūsdienās daudzi organizē ļoti garas velotūres un citas sporta aktivitātes, lai savāktu naudu operācijai draugam vai ar kādu citu labdarības mērķi, vai arī lai palielinātu sabiedrības informētību kādā jautājumā... Un plašsaziņas līdzekļi ļoti labi zina, kā uz to reaģēt. Viņiem tas nozīmē interesantas ziņas, cilvēkiem tādas patīk lasīt, un šis visdrīzāk ir tas iemesls, tā doma, kas viņus ieinteresē, ne tik daudz brauciens pats par sevi – vismaz tos žurnālistus, kuri intervēja mūs.

Bet, protams, tas pats par sevi nebija pietiekami, un brauciena laikā mums bija jāiet cauri pilnveidošanās procesam, un jo vairāk mēs devāmies uz priekšu – pastāvīgi darījām trīs lietas, – jo vairāk durvju mūsu priekšā atvērās.

Es centos lasīt rakstus par mārketingu, it īpaši koncentrējoties uz komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem. Tā es uzzināju, ka nevajag satraukties, ja kāds plašsaziņas līdzeklis neatbild uz manu pirmo vēstuli, bet ir jābūt mierīgam, nelokāmam un pacietīgam un jāsūta viņiem vairāk “atgādinājumu”. Tādējādi mēs daudzkārt sūtījām e-pasta vēstules vairākiem mūsu ungāru plašsaziņas līdzekļiem un politiķiem, vienmēr nosūtot viņiem informāciju par jaunākajiem notikumiem, veidojām vēstuli ļoti īsu un viegli uztveramu – lai pat tad, ja viņiem ir maz laika, viņi to varētu izlasīt.

Rezumējums

Es domāju, ka brauciena laikā bija daudz lietu, kuras es nepaveicu labi vai arī nepaveicu tās pietiekami labi, bet, kā mūsu koordinators bieži teica, – mēs varam piecelties tūkstoš reižu. Galu galā tā ir pilnveidošanās, procesa laikā mums ir jānonāk “no nezināšanas līdz zināšanai”.

Vēlos pabeigt savu dalīšanos pieredzē ar citātu no “Likuma izklāsta 2014. gada Sanfrancisko Likuma konferencē”, kas izraisīja manī lielu satricinājumu, un kopš tā laika es cenšos to vairāk apzināties:

“Ja tu nemainies uz pozitīvo pusi, tad pavisam noteikti mainies uz negatīvo pusi.”

Paldies Jums, Skolotāj!
Paldies jums, draugi-praktizētāji!

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.