Savā ikgadējā ziņojumā ASV Starptautiskās reliģijas brīvības komisija pauž bažas par piespiedu orgānu izņemšanu Ķīnā

„2015. gadā Ķīnā turpinājās smagi reliģiskās brīvības pārkāpumi,” teikts nesen publicētajā 2016. gada ASV Starptautiskās reliģijas brīvības komisijas (United States Commission on International Religious Freedom, USCIRF) ziņojumā, kas attiecas uz laika posmu no 2015. gada 1. februāra līdz 2016. gada 29. februārim.

USCIRF ir neatkarīga divpartiju ASV federālās valdības komisija, kas izskata reliģiskās brīvības pārkāpumu faktus un apstākļus visā pasaulē un sniedz politiskus ieteikumus prezidentam, valsts sekretāram un Kongresam.

Savos secinājumos par Ķīnu komisija atzīmē: „Lai gan Ķīnas valdība joprojām cenšas apliecināt sevi uz starptautiskās skatuves, mājās tā īsteno atsevišķu indivīdu, kā arī organizāciju, kas aizstāv cilvēktiesības un patiesu tiesiskumu, apklusināšanas politiku.”

„Pagājušā gada laikā, tāpat kā visus pēdējos gadus, centrālā un/ vai provinču valdība turpināja piespiedu kārtā noņemt krustus un nolīdzināt līdz ar zemi baznīcas; īstenot diskriminējošu un brīžiem vardarbīgu vēršanos pret uiguru musulmaņiem un Tibetas budistiem un viņu tiesībām; traucēt, ieslodzīt cietumā vai kā citādi aizturēt Faluņgun praktizētājus, cilvēktiesību aizstāvjus u.c.”

Turpinājumā ziņojumā teikts: „Pamatojoties uz to, ka šī ieilgusī tendence – pārkāpt reliģisko brīvību – joprojām turpinās, USCIRF 2016. gadā atkal iesaka uzskatīt Ķīnu par valsti, kas rada īpašas bažas, jeb CPC (Countries of Particular Concern) par tās sistemātiskajiem, kliedzošajiem un nepārtrauktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Kopš 1999. gada Valsts departaments uzskata Ķīnu par valsti, kas rada īpašas bažas, un pēdējo reizi tā tika ierindota šinī kategorijā 2014. gada jūlijā.

Papildinformācija

Ziņojuma papildinformācijā par Ķīnu teikts: „Pagājušais gads iezīmējās ar to, ka Ķīnas valdība apzināti un nemitīgi apspieda cilvēktiesības un opozīciju. Šī apspiešana ir nākusi gaismā, bet valdība pieņem jaunus tiesību aktus, lai stiprinātu savu varu un ietekmi, tādus kā piemēram 1. jūlijā pieņemto likumu par nacionālo drošību un 28. decembrī pieņemto likumu par terorisma apkarošanu.”

Ziņojumā īsi raksturoti Ķīnas pārkāpumi cilvēktiesību jomā: „Pagājušajā gadā valdība pastiprināja vēršanos pret cilvēktiesību juristiem un disidentiem, no kuriem daži aizstāv reliģisko brīvību vai pārstāv dažādu ticību sekotājus. Jūlijā varas iestādes visā Ķīnā īstenoja plašas advokātu, cilvēktiesību aizstāvju, tostarp reliģiskās brīvības aizstāvju, tvarstīšanas, kopumā 300 cilvēku tika arestēti, aizturēti vai pazuda. Daudzas no šīm personām valdība turēja aizdomās tieši tāpēc, ka viņi vēlējās aizstāvēt politiski nevēlamas reliģiskās grupas, piemēram, uiguru musulmaņus, nereģistrētu kristiešu grupu līderus un biedrus, Faluņgun praktizētājus. Lai gan lielākā daļa no viņiem tikuši atbrīvoti, atsevišķu personu atrašanās vieta joprojām nav zināma, bet aresti un aizturēšana joprojām turpinās.”

„Starp tiem, kam izvirzīta kriminālapsūdzība vai kuri tiek apsūdzēti par iesaistīšanos apvērsuma organizēšanā vai valsts drošības apdraudēšanā, ir cilvēktiesību juristi Van Jujs, Li Hepins, Džan Kajs, kuri pazīstami saistībā ar Faluņgun praktizētāju, kristiešu un citu reliģisko grupu pārstāvju aizstāvību.

Faluņgun

Ziņojumā ir iekļauta sadaļa par Faluņgun vajāšanu: „Tiek ziņots, ka 2015. gadā tūkstošiem Faluņgun praktizētāju ir tikuši arestēti vai nosūtīti uz smadzeņu skalošanas centriem un citām ieslodzījumu vietām. Ievietošana smadzeņu skalošanas centros ir nelikumīgas aizturēšanas forma, un zināms, ka tajā tiek pielietota spīdzināšana.”

Ziņojumā īpaši izcelts jautājums par orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem: „Pamatojoties uz Ķīnas veselības aizsardzības sistēmas amatpersonu paziņojumiem, šī ieilgusī prakse – orgānu izņemšana ieslodzītajiem – bija jāpārtrauc jau 2015. gada 1. janvārī. Taču daudzi cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka šī prakse turpinās. It sevišķi ieslodzītie Faluņgun praktizētāji mērķtiecīgi tiek padarīti par orgānu izņemšanas upuriem.”

Ziņojumā tiek pieminēti arī ieslodzītie Faluņgun praktizētāji: „Bijusī valdības amatpersona Li Čans, kam tika piespriests cietumsods par piedalīšanos miermīlīgā Faluņgun demonstrācijā, ir viens no tiem neskaitāmajiem Faluņgun praktizētājiem, kuri šinī ziņojumā aptvertā perioda beigās joprojām atrodas ieslodzījumā. Ķīnas valdība atsakās izsniegt Van Dživeņam pasi un ierobežo viņa tiesības brīvi pārvietoties, tādēļ viņš nespēj saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi, kas nepieciešama pēc 15 gadu ilgā ieslodzījuma laikā pārciestajām spīdzināšanām.” [Redaktora piezīme: līdz 1999. gada 20. jūlijam, kad komunistiskā partija uzsāka Faluņgun (pazīstams arī kā Faluņ Dafa) vajāšanu, gan Li Čans, gan Van Dživeņs bija Pekinas Faluņ Dafa asociācijas koordinatori.]

Ziņojumā norādīts: „Ķīnas varas iestādes atsakās izsniegt vīzu un liedz ieceļot kontinentālajā Ķīnā cilvēktiesību aizstāvei un Faluņgun praktizētājai Anastasijai Liņai. Kā 2015. gada „Mis Kanāda” titula ieguvējai Liņas kundzei bija paredzēts piedalīties konkursā „Mis Pasaule”, kas 2015. gada decembrī notika Ķīnā.”

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2016/5/6/156556.html