Pieredzes apmaiņa manā pilnveidošanās ceļā

Lai iedvesmotu sevi savā pilnveidošanās ceļā, es bieži vien lasu rakstus Minghui.org mājaslapā. Tāpat 2014. gada oktobrī es devos uz Eiropas Likuma konferenci Madridē un 2015. gada maijā uz Likuma konferenci Ņujorkā. Šajā 2015. gada Likuma konferencē Vīnē es gribu padalīties ar jums savā vienkāršajā pilnveidošanās pieredzē, zinot, ka mums visiem mūsu pilnveidošanās ceļi ir dažādi un unikāli, un viss, ko mēs darām un ar ko sastopamies, ir daļa no mūsu pilnveidošanās prakses. Es lūdzu palīdzību mūsu cienījamajam Skolotājam.

Šobrīd man ir 73 gadi. Kad es biju bērns, es bieži slimoju un pat mūsdienu medicīna nespēja man palīdzēt. Mani vecāki bija skolotāji, tētis bija ļoti stingrs. Lai izvairītos no soda par katru mazāko kļūdu, es neapzināti nolēmu kļūt labāks, un būt paraugbērns. Tomēr es biju ļoti kautrīgs, ļoti emocionāls un stostījos. Es ticēju Dievam, kamēr dzīvoju Āfrikā, taču studiju laikā universitātē Francijā mana ticība sāka gaist. Mana sieva un arī abas mūsu meitas ir ateistes.

Es absolvēju universitāti kā veterinārārsts un uztura speciālists, un atgriezos savā zemē – Togo, lai strādātu valsts dienestā. Kopš 1967. gada Togo ir stingra militāra diktatūra. Mani arestēja 1985. gada septembrī, spīdzināja un atlaida no darba valsts dienestā, jo es neatrados savā darbavietā, kamēr biju policijas iecirknī. Tiesas process bija kā parodija, un man piesprieda brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Pateicoties spiedienam, kuru izdarīja starptautiskā sabiedrība, Togo valdība mani atbrīvoja 1987. gada janvārī. 1989. gada decembrī es biju spiests atgriezties Francijā, un strādāju tur par veterinārārstu - ķirurgu līdz pat aiziešanai pensijā 2013. gadā.

Kā es atradu Faluņgun

Šo smago pārbaudījumu laikā man bija stipra ticība, ka Dievs un dievišķais eksistē un tāpēc es nolēmu to atrast. Es to meklēju daudzās Rietumu un Austrumu mācībās, lai atjaunotu savu būtību, atjaunotu veselību un paātrinātu savu garīgo attīstību. Es iemācījos arī daudz un dažādus terapiju veidus enerģijas izmantošanai.

Kādu dienu es pa ausu galam radio pārraidē dzirdēju stāstu par 5 Faluņgun praktizētājiem, kuri it kā aizdedzinājuši sevi Tianaņmeņas laukumā. Es nekavējoties sev teicu, pat nezinot kāpēc, “Ak! Es gribu par to uzzināt ko vairāk. Tas ir tas, ar ko es vēlos nodarboties!” Vēlāk es par to ikdienas steigā aizmirsu. Es pilnībā aizmirsu prakses nosaukumu.

Visbeidzot 2009. gada augustā mans paziņa, kurš dzīvoja Vācijā, atbrauca apciemot mani Kolmārā. Viņš pastāstīja par Faluņ Dafa un parādīja vingrojumus, kurus man bija grūti iegaumēt. Es iegādājos grāmatu “Džuaņ Faluņ”, pavirši to pārlasīju un noliku malā. Kad es to gribēju izlasīt vēlreiz, vairs nevarēju to atrast. Es ilgi meklēju, kur varētu iet un iemācīties vingrojumus.

Pēc dažiem mēnešiem es beidzot atradu prakses vietas adresi Kolmārā. Es aizgāju uz turieni un iemācījos vingrojumus. Ar nožēlu jāsaka, ka Faluņgun tur mācīja kā parastu cjigun, kurš ārstē slimības un nostiprina organismu, un sauca to par “Kolmāras veselības grupu”. Tas bija pilnīgs pretstats tam, ko māca Skolotājs! Tā kā tobrīd es biju ļoti aizņemts, es izpildīju tikai vingrojumus, domājot, ka palīdzu praktizētājiem, kurus nežēlīgi vajā kontinentālajā Ķīnā. Es nezināju par 3 lietām, kuras Skolotājs mums lūdz darīt.

Garīga pāreja: sekot tikai vienam pilnveidošanās ceļam

2011. gadā es otrreiz iegādājos grāmatu “Džuaņ Faluņ”. Es to izlasīju vairākas reizes un ieguvu daudz dziļāku priekšstatu, nekā pirmoreiz. Kamēr es atrados Faluņ Dafa skaistuma atklāšanas procesā, es turpināju atrasties starp to, ko biju mācījies iepriekš un Faluņ Dafa. Es biju daudz ieguldījis tajos kursos un biju pieķēries tām metodēm. Izvēlēties bija grūti. Bija jāizvēlas viens vai otrs, jo “pilnveidoties var ejot tikai pa vienu ceļu”, kā tas daudzkārt ir pieminēts grāmatā “Džuaņ Faluņ”.

2011. gada augustā mans draugs no Vācijas atgriezās Kolmārā, lai satiktu mani. Viņš atkal izskaidroja man patiesību un izskaidroja man, ka vecie spēki ir centušies man traucēt mācīties Dafa. Trīs dienas mēs vingrojām un praktizējām kopā. Kad viņam pienāca laiks atgriezties Vācijā, es viņam teicu: “Esmu izdarījis savu izvēli! Septembrī es pilnveidošos un praktizēšu tikai Faluņ Dafa, taču man ir vajadzīgi daži mēneši laika, lai savestu kārtībā visas lietas un pabeigtu to, ko esmu darījis līdz šim.”

Mani pamodināja Skolotāja vārdi grāmatā “Džuaņ Faluņ”: ”Mums tas viss ir jāsaved kārtībā, saglabājot labo un atmetot slikto, lai turpmāk nodrošinātu tev iespēju praktizēt pilnveidošanos. Taču tas attiecas tikai uz tiem, kuri patiesi ir atnākuši mācīties šo Dafa”.

“Es attīrīšu tavu ķermeni un virzīšu tevi augšup, kā arī ievietošu tavā ķermenī veselu pilnveidošanās prakses sistēmu, tādējādi tu uzreiz uzsāksi pilnveidošanos augstā līmenī. ”

“Daudzi vēlas pilnveidoties uz augstiem līmeņiem, un tagad es esmu to nolicis tavā priekšā, bet tu, iespējams, vēl joprojām neapzinies tā vērtību. Tu varbūt esi apbraukājis pasauli, lai mācītos pie dažādiem meistariem, un esi iztērējis veselu bagātību, bet tā arī neesi neko atradis. Šodien tev tas viss tiek ielikts klēpī, taču, iespējams, tu to vēl nespēj aptvert! Tas ir jautājums par tavu izpratnes spēju un jautājums par to, vai vari tikt glābts.”

Es atteicos no veco spēku plāniem un nolēmu sekot Likumam – Diženajam ceļam bez formas. Es pārtraucu lietot alkoholu, pat neskatoties uz to, ka līdz tam to nemaz tik daudz nelietoju. Trīs nedēļas vēlāk sāpes plecā, kuras man bija pēdējos četrus gadus, pilnībā izzuda.

2012. gada 31. martā es kopā ar draugu devos uz Frankfurti, lai pirmoreiz ieraudzītu Shen Yun. Neskatoties uz to, ka es zināju, kur atrodas teātris, mēs apmaldījāmies un nokavējām izrādi. Mēs redzējām tikai otro daļu. Nākamajā dienā, kad es izpildīju vingrojumus, Skolotājs noregulēja un pārstrukturēja manu ķermeni. Man ķermenis tika attīrīts dažas dienas pēc tam, kad es atgriezos Kolmārā. Es jutu to, kā Faluņ griežas manā vēderā. Es lūdzu Skolotāju, lai viņš aizsargā manu Faluņ, līdz es pilnībā spēšu atmest to, ar ko nodarbojos pirms Faluņ Dafa.

Lai sasniegtu miera stāvokli

Nonākt miera stāvoklī man joprojām ir problēma, kuru es neesmu spējis pārvarēt. Kad es jau tuvojos šim stāvoklim, es strauji no tā eju laukā, it kā baidītos satikt savu dziļāko būtību. Esmu meklējis veidus kā risināt šo problēmu.

Skolotājs “Džuaņ Faluņ” saka: “Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks nespēj ieiet miera stāvoklī, galvenais iemesls neslēpjas kādās tehnikās un paņēmienos, bet gan apstāklī, ka tava sirds un domas nav tīras.”

Es biju ļoti augstās domās par sevi un visu to, ko biju sasniedzis līdz šim. Pēc tam, kad es ieskatījos sevī, es ieraudzīju, ka esmu apspiedis un noslēpis sevī ļoti daudz pieķeršanos, kuras radušās no manām vēl neatmestajām emocijām un vēlmēm.

Pilnveidot sevi Dafa un kļūt vēl centīgākam

Sākumā man bija grūti ieskatīties sevī, un es nebiju pārliecināts, ka redzu patiesās pieķeršanās, no kurām man būtu nepieciešams atbrīvoties. Tad pamazām pārbaudījumos un traucējumos es sāku tās ievērot. Pieķeršanās ir kā sīpols, kuru tu tīri kārtu pēc kārtas.

2013. gada 10. jūlijā es braucu satikt savu kolēģi, lai atdotu viņam speciāli no Turcijas atvestas zāles. Bija karsta diena, un es biju noguris. Es jutu, ka aizmiegu pie stūres, un mašīna ietriecās drošības barjerā. Mašīna bija stipri sasista, taču zāles nebija cietušas. Arī ar mani viss bija kārtībā, es nebiju ievainots un jutos mierīgs. Man nepavisam nebija bail. Policisti bija ļoti pieklājīgi un pat uztraucās par mani. Viņi uzstāja, lai es dotos uz slimnīcu, taču es atteicos un teicu viņiem, ka ar mani viss ir kārtībā. Es no visas sirds pateicos Skolotājam, ka viņš sarga mani.

Divas reizes sapnī es nespēju izturēt iekāres pārbaudījumu un biju no visas sirds apbēdināts un noskumis. Es nolēmu nākamajā reizē to izturēt.

Skolotājs “Džuaņ Faluņ” saka: “Šāds traucējumu veids mēdz būt no dēmona, bet var būt arī no Skolotāja, kurš tevi pārbauda, izmantojot tādu paņēmienu kā lietu radīšana no nekā. Pastāv abas iespējas, un ikvienam tas ir jāiztur. Tas būs pirmais pārbaudījums tavā pilnveidošanās ceļā, kuru mēs sākam no parastu cilvēku līmeņa, un ikvienam nāksies ar to sastapties.”

Lai izturētu šo pārbaudījumu, man pirms aizmigšanas ir jāpaaugstina savs Sjiņsjin un jāuzlūko sevi kā īstenu praktizētāju. Laikā, kad es pēdējoreiz devos uz Togo, es nolēmu pārtraukt savas ārlaulības attiecības. Es pastāvīgi cenšos savā prātā likvidēt domas par iekāri.

Dažādos laika periodos un dažādās situācijās es cietu no slimību izraisošās karmas, kura izpaudās kā piepešs iekaisums kreisajā kājā, gastrīts un trīs dienu ilga vemšana vai bronhīts ar klepu, kas ieilga uz diviem mēnešiem, zobu sāpes u.t.t.... Es zināju, ka tā ir karmas dzēšana un pārbaude manai ticībai Dafa. Es nelietoju zāles. Es ieskatījos sevī, lai likvidētu savas egoistiskās pieķeršanās, bailes no slimībām, aizvainojumu, vēlmi pēc slavas, skaudību, u.t.t.

2013. gadā no 10.–12. decembrim apmēram 20 praktizētāji, katrs no savas valsts, atradās iepretī Eiropas Parlamentam Strasbūrā, lai atbalstītu rezolūcijas pret orgānu izņemšanu Ķīnā pieņemšanu. Ārā bija ļoti auksts, mēs izpildījām piecus vingrojumus un skaidrojām patiesību Eiropas Parlamenta darbiniekiem un garāmgājējiem. 12. decembra pēcpusdienā es kopā ar vēl sešiem praktizētājiem varēju ieiet Eiropas Parlamenta telpā, kurā atradās Komisija ārkārtas jautājumu izskatīšanai un kur notika debates par situāciju Ķīnā. Debašu laikā mēs raidījām taisnās domas un galu galā labais uzvarēja ļaunumu. Eiropas Parlamenta rezolūcija 2013/2981/RSP tika pieņemta ar aplausiem.

Glābt dzīvās būtnes ir Dafa praktizētāja vēstures uzliktā atbildība

2013. gada novembrī es piedalījos sanāksmē Bretaņā, Francijā, kopā ar praktizētājiem, kuri lika man saprast, cik svarīgi ir iet un skaidrot cilvēkiem patiesību un piedalīties dažādos Dafa praktizētāju projektos, lai glābtu dzīvās būtnes.

Kad es strādāju par veterinārārstu, es negāju skaidrot patiesību cilvēkiem. Es stāstīju par Faluņ Dafa dažiem saviem klientiem vai tiem, kuri, manuprāt, varēja to saprast, tāpēc, ka Elzasā daudzi cilvēki nespēj uztvert tādas lietas. Viņi ir saindēti ar materiālismu un jūdaisma-kristietības doktrīnām. Es uztraucos, ka viņi var pateikt kaut ko sliktu par mani un es viņus varētu zaudēt kā klientus.

Kad es izgāju pensijā, es sāku iziet ielās un dalīt bukletus par Faluņ Dafa, Shen Yun vai orgānu izņemšanu un devu cilvēkiem parakstīt petīciju. Es sapratu, ka nebiju pilnībā saplūdis ar Likumu. Es ieskatījos sevī, lai atklātu savus trūkumus un spētu atbilst Likuma prasībām. Es sāku iziet arvien biežāk, spēju likvidēt vēl dažas savas pieķeršanās, tādas kā bailes par to, ko citi teiks par mani, biklumu, vēlmi novērtēt cilvēku pēc izskata, dzimuma un vecuma. Man ir jāglābj visi, nešķirojot tos. Skolotājs ir teicis Likuma izklāstā “Kas ir Dafa skolnieks?”: “Tā kā jūs jau esat sastapuši viņu, tad jums viņš ir jāglābj, neatkarīgi no viņa amata vai sociālā stāvokļa, vienalga, vai viņš ir prezidents vai ubags.”

Es kļuvu arvien apņēmīgāks un daudz pārliecinātāks par sevi. Es nepārtraukti pilnveidoju sevī labestību, taču vēl līdz šim neesmu sasniedzis to, ko Skolotājs mums māca Likuma izklāstā “Kas ir Dafa skolnieks?”: “Patiesai labestībai nav piejaukts nekāds egoisms, un cilvēks, nonākot attiecībās ar jebkuru dzīvu būtni, izturēsies pret visu ar taisnām domām un patiesu labestību. ”

Filma “Brīva Ķīna. Drosme noticēt”, deviņi komentāri par ĶKP, masu slepkavības 1989. gada jūnijā Tianaņmeņas laukumā, Faluņgun vajāšana un orgānu izņemšana atvēra man acis uz humāno katastrofu Ķīnā. Tāpēc es nolēmu savu sirdi atdot projektam “Brīva Ķīna. Drosme noticēt”. Šodien drosme noticēt jau vairs nav tikai sapnis vien! Esmu pārliecināts, ka tā diena, kad ĶKP vairs neieraudzīs saullēktu, tuvojas, un tas notiks ātrāk nekā mēs domājam.

Mana sadarbība ar citiem praktizētājiem ir lieliska. Mēs četras reizes parādījām filmu Kolmārā un tās apkārtnē. Tāpat mēs skaidrojam arī patiesību. Katrā demonstrācijas laikā cilvēki teica, ka viņiem patīk filma un tā viņus aizkustina. Vienā no tādiem filmas demonstrācijas seansiem mēs saskārāmies ar lieliem traucējumiem, un tie radās manis paša un vēl cita praktizētāja domu rezultātā. Es ieskatījos sevī un varēju atrast sevī pieķeršanos paveikt lietas ideāli, datoratkarību, sentimentalitāti, pieķeršanos sasniegumiem un komfortam. “Brīva Ķīna. Drosme noticēt” tika parādīta Beninā un Togo vairākas reizes, kad es tur biju 2014. un 2015. gadā. Pirms es devos uz turieni otro reizi, parādījās lieli traucējumi, kas skāra manu ģimeni. Es vairākkārt raidīju taisnās domas, lai likvidētu tos. Es atstāju savas pieķeršanās bailēm, savu lielo pieķeršanos ģimenei un politikai.

Āfrikas reģiona raksturojums ir skarbs: nabadzība, izglītības trūkums, analfabētisms, reliģiskais fanātisms, katastrofāli sanitārie apstākļi, nepieejami rajoni, diktatūra vairākumā Āfrikas valstu un arvien pieaugošā ĶKP ietekme. Āfrikas iepazīstināšana ar Dafa, salīdzinot ar citiem kontinentiem, notiek ļoti lēni. Faluņ Dafa tur praktizē pavisam neliels cilvēku skaits, un tikai dažās valstīs. Līdz 2013. gada janvārim Rietumāfrikā Dafa nebija pazīstams, līdz mēs ar to iepazīstinājām Togo un izveidojām Togo Dafa Asociāciju, lai ar Dafa iepazīstinātu visu Austrumāfriku. Tur bija apmēram 350 cilvēku, kuri uzzināja par Dafa pateicoties Asociācijai un Skolotājam.

Šī ir mana pilnveidošanās pieredze. Esmu zaudējis ļoti daudz laika, līdz Faluņgun mani pamodināja un es sāku praktizēt. Es pieņēmu lēmumu turpināt un ar katru dienu kļūt labāks, veikt trīs lietas, kuras Dafa sekotājiem ir jāveic, lai glābtu cilvēkus un palīdzētu Skolotājam Likuma izlabošanā.

Nav tādu grūtību, kuras mēs nespētu pārvarēt savā ceļā, kuru mums ieplānojis Skolotājs. Es pieņēmu lēmumu turpināt ceļu ar Likumu kā ceļvedi un cienīt to no visas sirds, cienīt savu pilnveidošanās vidi un visus Dafa praktizētājus.

Šī ir mana šī brīža izpratne. Lūdzu, ar labsirdību norādiet man uz to, kas nav atbilstošs.

Paldies, Jums, cienījamo Skolotāj.
Paldies, Jums, draugi praktizētāji.