Senākie un nozīmīgākie ķīniešu glezniecības meistardarbi Metropoles mākslas muzejā Ņujorkā

Tas ir diezgan liels retums, ka ķīniešu zīmējumi uz rīspapīra ir saglabājušies vairāk nekā 1 000 gadu, un mums ir iespēja tos aplūkot nebojātus, visā to krāšņumā.

Viens no šādiem meistardarbiem ir „Mēness baltais”, ko Tanu dinastijas laikā (618.-907. g.) zīmējis mākslinieks Haņ Gaņs (742.-756. g.) un kurā attēlots imperatora zirgs. Šis darbs, kurš tiek datēts ap 750. gadu, ir iekļauts grandiozā ekspozīcijā ar nosaukumu „Ķīniešu glezniecības meistardarbi no Metropoles mākslas muzeja Āzijas mākslas nodaļas”. Šogad izstāde svin savu 100 gadu jubileju.

Ekspozīcijā ir iekļautas 110 gleznas, kuras tikušas radītas, sākot no Tanu dinastijas laikiem, un tā neapšaubāmi piesaistīs kolekcionāru un ķīniešu mākslas cienītāju uzmanību.

Han Gaņa zīmējums „Mēness baltais”, tinte, papīrs (foto publicēts ar Metropoles mākslas muzeja laipnu atļauju).

Ķīniešu tēlotājmākslas darbu tirgotājs un kolekcionārs Tonijs Dai pastāstīja Epoch Times korespondentam par dažiem pazīstamākajiem izstādes darbiem un to vēsturisko nozīmi.

1 300 gadu seni oriģināli

Izstāde piedāvā ārkārtīgi retu iespēju aplūkot 1 300 gadu senu mākslas darbu oriģinālus.

„Es uzskatu, ka „Mēness baltais” ir viens no nozīmīgākajiem gleznojumiem Ķīnas vēsturē un viena no vērtīgākajām gleznām pasaulē,” saka Tonijs Dai.

Dai kungs pieminēja arī to, ka vairums šo gleznojumu jau ilgāku laiku nav tikuši izstādīti plašai apskatei. Izstāde paver cilvēkiem iespēju labāk iepazīt klasiskās ķīniešu glezniecības darbus, kas radīti laika posmā no Tanu dinastijas līdz Cjinu dinastijai (1644.-1911. g.).

Piemēram, glezna „Mēness baltais” ir aptuveni 1 300 gadu sena. Tajā uz rīspapīra ļoti dzīvīgi attēlots imperatora Sjuaņdzuna (valdīšanas laiks 712.-756. g.) iemīļotākais rikšotājs. Darba autors Haņ Gaņs ir pazīstams kā mākslinieks, kurš Tanu dinastijas laikā vislabāk gleznojis zirgus.

Dai kungs pastāstīja, ka, runājot par daudziem darbiem, kuri tiek datēti ar Tanu dinastijas laiku, eksperti uzskata, ka tās ir Tanu dinastijas darbu kopijas, kas gleznotas Sunu dinastijas laikā. Bet, runājot par „Mēness balto”, eksperti ir vienisprātis par to, ka darbs ir gleznots Tanu dinastijas laikā, un tā autors ir pats Haņ Gaņs.

Daudzie sarkanie zīmogi uz gleznas liecina par kolekcionāru skaitu, kam darbs piederējis — viens no zīmogiem pieder imperatoram Cjaņlunam (valdīšanas laiks 1735.-1796. g.) no Cjinu dinastijas. Cjaņluns ir reģistrēts kā mākslas darba īpašnieks, kurš uzskatījis to par ārkārtīgi vērtīgu savas kolekcijas darbu. Dai kungs pastāstīja, ka pārējie zīmogi pieder mākslas kolekcionāriem, kas uzlikuši savus zīmogus Minu (1368.-1644. g.) vai Cjinu dinastijas laikā, tādējādi apliecinot mākslas darba autentiskumu.

Zirgs ir vēl triju izstādē iekļauto ievērojamo gleznojumu galvenais objekts. Šie darbi pazīstami ar nosaukumu „Zirgu puiši un zirgi”, tos gleznojuši mākslinieki no vienas ģimenes Juaņu dinastijas laikā (1271.-1368. g.). Viens no māksliniekiem ir leģendārais Džao Menfu (1254.-1322. g.).

Džao Menfu zīmējums „Zirgu puisis un zirgs”, tinte un krāsa, papīrs (foto publicēts ar Metropoles mākslas muzeja laipnu atļauju).

Mākslas darbu izlasē no Minu dinastijas laikiem (1368.-1644. g.) iekļauts arī rets 15. gadsimta šedevrs – „Izsmalcinātas sabiedrības tikšanās aprikožu dārzā” –, kurā detalizēti attēlota Minu dinastijas laika aristokrātu un literātu greznā dzīve.

Sje Huans, „Izsmalcinātas sabiedrības tikšanās aprikožu dārzā”, tinte un krāsa uz zīda (foto publicēts ar Metropoles mākslas muzeja laipnu atļauju).

Viss par „Narcisēm”

Viens no visvairāk kopētajiem un atdarinātajiem ķīniešu gleznojumiem ir „Narcises” — tīstoklis, kurā attēloti vējā šūpojošos, juceklīgi savijušos ziedu klājiens, kam ir arī sava vēsturiskā nozīme. Darba autors ir Sunu dinastijas imperatora ģimenes loceklis Džao Mendzjaņs (1199.-1264. g.). „Narcises” tika gleznotas neilgi pirms Dienvidu Sunu dinastijas (1127.-1279. g.) krišanas, un tās zināmā mērā asociējas ar uzticību kritušajai dinastijai.

Džao Mendzjaņs "Narcises", tinte, papīrs (foto publicēts ar Metropoles mākslas muzeja laipnu atļauju).

Dai atzīmēja arī to, ka ķīniešu zinātniekiem un filozofiem narcise simbolizē augstu morāli, kā arī mūžību, jo mandarīnu dialektā vārdu „narcise” izrunā tāpat kā vārdu „mūžība”.

Ekspozīciju noslēdzošā galerija ir veltīta Cjinu dinastijai (1644.-1911. g.). Divi milzīgi, vairāk nekā 13 metru gari tīstokļi aizņem visu sienu. Tie nāk no Cjinu imperatora galma, un tajos dokumentēti inspekcijas braucieni uz impērijas dienvidu daļu. Inspekciju veikuši divi imperatori — Kansji (valdīšanas laiks 1662.-1722. g.) un Cjaņluns (valdīšanas laiks 1736.-1795. g.). Tā ir reta iespēja vienlaicīgi redzēt šos tīstokļus vienu otram blakus.

Pirmais tīstoklis datēts ar 1698. gadu, to gleznojis Van Huis (1632.-1717. g.) ar saviem palīgiem, un tajā attēlots imperatora Kansji ceļojums no Dzjinaņas līdz Tai kalnam. Darbam ir ne tikai augsta mākslinieciskā vērtība; tas ir īpašs arī tādēļ, ka to pasūtījis viens no Ķīnā visaugstāk godātajiem imperatoriem.

Imperatora Kansji mantojums

Otrais Cjinu dinastijas imperators Kansji iegājis vēsturē kā Ķīnas izglītotākais un inteliģentākais imperators. Vēsturiskie dokumenti liecina, ka zēns jau piecu gadu vecumā pratis lasīt, un, kad astoņu gadu vecumā Kansji kāpis tronī, viņš vēl vairāk laika veltījis studijām.

Imperatora Kansji 60 gadu ilgā valdīšana atnesa valstij stabilitāti, kā arī ķīniešu literatūras un mākslas uzplaukumu, turklāt imperators pedantiski rūpējās par vēsturisko pierakstu veikšanu. Viņa vadībā tika izveidota līdz pat mūsdienām visplašākā ķīniešu vārdnīca — Kansji vārdnīca. Laiku pa laikam Kansji devās ceļojumos pa visu impēriju, lai nostiprinātu mandžūru valdīšanu visā valstī, kā arī lai pilnveidotu Ķīnas attēlojumu kartē.

Atritinātais tīstoklis sniedz ieskatu imperatora ceļojumā no Dzjinaņas uz Tai kalnu. Tas ir daļa no 12 tīstokļu komplekta ar kopējo nosaukumu „Ceļojuma uz dienvidiem atainojums”.

Van Hui darba „Ceļojuma uz dienvidiem atainojums” trešais fragments, kurā attēlots Tai kalns, (foto publicēts ar Metropoles mākslas muzeja laipnu atļauju).

Vairums tīstokļu tiek glabāti saritinātā veidā, bet tas, kas izlikts apskatei, ir bagātīgs un vizuāli krāšņs sakārtotas un harmoniskas sabiedrības atainojums.

Virzoties gar „Ceļojuma uz dienvidiem atainojumu” un vērojot secīgi attēlotās ainas — tas ir gandrīz tāpat kā skatīties filmu, ārkārtīgi aizkustinoša pieredze. Ar miera un dievišķās kārtības sajūtu piesātinātās ainas aicina skatītāju iegrimt pasaulē, kurā ik mirklis ietverts dzīvīgās detaļās. Šajos darbos vērojams smalks zīmējums un krāsu kontrasti, ar ko tie ievērojami atšķiras no iepriekšējo gadsimtu mākslinieku darbiem.

Kopumā ņemot, izstāde izraisa nepārvaramu vēlmi iepazīt tradicionālo ķīniešu kultūru, jo, Dai kunga vārdiem runājot: „Lai izprastu ķīniešu glezniecību, jums jāizprot ķīniešu kultūra.”

Turpinājumā viņš paskaidroja: „Kad ķīniešu mākslinieki mācījās gleznot, viņu skolotāji, pirms ķerties pie tehnikas apmācības, vispirms viņiem iemācīja, kā būt par labiem cilvēkiem sabiedrībā. Tādēļ, raugoties uz ķīniešu gleznojumu, tā nav tikai tehnika, kas jūs aizkustina, tā ir vēsture, tā ir tradicionālā ķīniešu kultūra un augstā morāle, kas stāv aiz mākslas darba un aizkustina jūs līdz sirds dziļumiem.”

Ķīniešu glezniecības šedevri no Metropoles mākslas muzeja kolekcijas būs pieejami apskatei līdz 2016. gada oktobrim.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a118230-Une-exposition-au-MET-invite-a-mieux-connaitre-la-culture-chinoise-traditionnelle.html