Praktizētājs stāsta par paša pieredzētiem brīnumainiem un aizkustinošiem gadījumiem

Es sāku praktizēt Faluņ Dafa pirms 18 gadiem. Tas bija laiks, kad biju pilnīgā izmisumā, jo faktiski atrados uz nāves sliekšņa. Es jau kopš bērnības biju vārgs un slimīgs, visu laiku atrados ārstu uzraudzībā un lietoju visdažādākos medikamentus. Tomēr nekas nelīdzēja, un, kad es sasniedzu 22 gadu vecumu, ģimene jau lēnām gatavojās manām bērēm.


Tikai pēc divu mēnešu ilgas Faluņ Dafa praktizēšanas es pilnībā atbrīvojos no slimības! Tas dāvāja man otru dzīvi. Es biju glābts! Mani ģimenes locekļi, tuvinieki un draugi – visi bija ārkārtīgi pārsteigti, vērojot manu atveseļošanos, kas notika, pateicoties Faluņ Dafa. Mana pateicība Faluņ Dafa nav vārdos izsakāma.

Kopš sāku praktizēt Dafa, esmu piedzīvojis vairākus neparastus atgadījumus. Tādēļ vēlos dalīties šajā pieredzē ar citiem cilvēkiem, lai visi varētu uzzināt, kādēļ Dafa ir tik vērtīgs, lai cilvēki varētu dzirdēt patiesību, kas atspēkos ļaunos Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) propagandas apmelojumus.

Čūlas izzuda

Reiz man uz kājām nejauši uzlija verdošs ūdens, tās tūlīt pārklājās ar čūlām. Es pieskāros čūlām un pavēlēju tām pazust. Variet man ticēt, tās pazuda bez pēdām. Tomēr manas kājas turpināja sāpēt. Es noraidīju taisnās domas un uz pusstundu apsēdos meditācijā. Pēc tam arī sāpes izzuda. Nākamajā rītā āda uz kājām izskatījās tā, it kā ar to nekas nebūtu noticis.

Izvairījos no dēmonu uzbrukuma

Kādā citā reizē, guļot gultā, es pēkšņi sajutu, ka nespēju pakustēties dēļ neciešamām sāpēm vēderā un krūtīs, kas radās, man elpojot. Mans ķermenis kļuva ārkārtīgi smags, un es jutu, ka smoku; tad pēkšņi no nekurienes izdzirdēju atskanam balsi: „Iznīcini dēmonu, kas tevi vajā un cenšas nogalināt.” Es atkārtoju šo teikumu savās domās un tad iesnaudos. Pēc brīža man bija nepieciešamība doties uz tualeti. Es jutos ļoti viegli. Viss bija normalizējies.

Izglābos satiksmes negadījumā

Pa ceļam pie drauga praktizētāja mani notrieca motocikls. Tas uzgāzās man virsū kopā ar visu braucēju - gara auguma spēcīgu vīru. Es tiku saspiests zem motocikla un tā vadītāja svara. Šī incidenta liecinieki jau nosprieda, ka esmu miris.

Es sajutu stipras sāpes ķermeņa kreisajā sānā, ribu apvidū, tomēr spēju izrausties no motocikla apakšas. Cilvēki, to redzot, bija ļoti pārsteigti un sacīja, ka tas ir neiedomājami. Es vēlējos doties mājup, tomēr, no otras puses, es sapratu, ka man joprojām nepieciešams parunāt ar praktizētāju, kuru grasījos apciemot.

Atgriezies mājās, es aizdedzināju vīraku un pateicos Skolotājam — Faluņgun dibinātājam. Es domāju: „Skolotājs ir parūpējies par mani, un man nepieciešams noraidīt veco spēku plānus.” Es nestāstīju par incidentu praktizētājam, ar kuru dzīvoju kopā, jo ticu Skolotājam un Likumam, un bailes es neizjutu.

Trīs ribas kreisajā sānā izrādījās lauztas. Es nevarēju apgulties, jo izjutu stipras sāpes. Noraidīju taisnās domas un lūdzu Skolotāju stiprināt manu izturību. Pēc brīža es aizmigu. Pēc tam, kad nākamajā rītā biju izpildījis piecu vingrojumu kompleksu, es atlabu pilnībā. Kā jau ierasts, es devos laukā, lai skaidrotu cilvēkiem patiesību par Dafa.

Vispirms rūpēties par citiem

2014. gada 20. augustā mēs — kopā septiņi praktizētāji –, noīrējām trīsriteņu velosipēdu, lai dotos uz lauku apvidu dalīt Dafa informatīvos materiālus. Pa ceļam uz mājām, ap pulksten desmitiem vakarā, mums uztriecās automašīna. Apmēram pusstundu mēs gulējām uz ceļa, nevarēdami pakustēties, bet uz ceļa nebija nevienas automašīnas, kas varētu mums uzbraukt virsū. Skolotājs mūs aizsargāja.

Automašīnas vadītājs izsauca ātro palīdzību, un mūs nogādāja slimnīcā. Ārsts sacīja: „Tas ir pārsteidzoši. Neviens no jums nav nopietni ievainots šajā satiksmes negadījumā.” Bijām guvuši vien nelielas traumas un vieglus lūzumus. Atteicies no medicīniskās palīdzības, es devos prom no slimnīcas.

Tomēr mana labā roka bija lauzta un pietūkusi, bet mugura bija stīva un sadauzīta, tādēļ es nevarēju ne lāga nogulties, ne apsēsties. Labajā pusē zem ribām izveidojās milzīgs zilums, drēbes bija saplēstas driskās. Bez Skolotāja aizsardzības es droši vien būtu jau miris vai arī guvis nopietnus ievainojumus.

Es nodomāju, ka šogad nevarēšu palīdzēt kāda praktizētāja vecākiem ražas novākšanā, jo mana labā roka bija savainota. Šis vietējais praktizētājs tika ieslodzīts cietumā, bet abi viņa vecāki bija jau ap septiņdesmit gadu veci. Vietējie praktizētāji katru gadu palīdzēja viņiem novākt ražu.

Tad es atskārtu, ka mana doma par to, ka šogad nevarēšu palīdzēt, nav pareiza. Viss, kas attiecas uz viņu, attiecas arī uz mani. Viņa padzīvojušie vecāki būs ļoti sarūgtināti, ja raža netiks novākta laikā. Vai gan viņiem nepietrūks dēla vēl jo vairāk? Es biju egoistisks.

Skolotājs ir teicis:

„... agrāk jūsu būtība faktiski balstījās egoismā un savtīgumā. Turpmāk, lai ko arī jūs darītu, jums pirmām kārtām ir jāpadomā par citiem, lai sasniegtu taisna Apskaidrotā nesavtību un pašaizliedzību.” („Nesatricināmā Budas būtība” no „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”)

Man jāieklausās Skolotāja vārdos un vispirms jārūpējas par citiem, tādēļ es nolēmu, ka palīdzēšu. Neskatoties uz sāpēm, es smagi strādāju. Pēc dažām dienām sāpes izzuda.

Mainīt cilvēciskos priekšstatus

Mēs devāmies izplatīt informatīvos materiālus un izvietot uzlīmes ar informāciju par Dafa. Kad devāmies mājupceļā, bija jau tumšs. Es iekritu metru dziļā grāvī un jutu, ka salūzt pēdas kauls. Kauls tika sadragāts, un sāpes bija briesmīgas. Sākumā es neuzdrīkstējos pielikt kāju pie zemes, lai dotos uz mājām, kas bija apmēram divu kilometru attālumā, bet tad atcerējos, ka esmu Skolotāja skolnieks, tādēļ man jāiet. Turklāt nākamajā dienā man vēl bija jāiet skaidrot patiesību par Dafa. Nepieļāvu nevienu citu domu un gāju uz mājām.

Sākumā es ļoti piesardzīgi liku kāju pie zemes, bet tad sāku piespiest to stingrāk. Es turpināju virzīties uz priekšu, un – jo ilgāk es gāju, jo ātrāk spēju paiet. Beigu beigās es nonācu līdz mājām. Brīdī, kad atvēru ārdurvis, mana kāja bija atgriezusies normālā stāvoklī. Es sajutu, ka viss ķermenis ir kļuvis pavisam viegls.

Tas bija tieši tā, kā par to raksta Skolotājs: „Kad skolnieku taisnās domas ir stipras, tad Skolotājam ir spēks apgriezt Debesis.” („Skolotāja žēlsirdība pret skolniekiem” no Hun Jiņ II).

Turēt dārgas dzīvās būtnes: „Izvērtēt visu ar labestību”

Pilnveidojoties pēc Dafa, esmu piedzīvojis daudz brīnumainu atgadījumu.

Es ceru, ka cilvēki izvērtēs visu ar labestību un neticēs Dzjan Dzemiņa režīma propagandas meliem. Lūdzu, atcerieties: „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs! Īstenība, Labestība, Pacietība — tas ir lieliski!” Jūs tiksiet svētīti un izvairīsieties no katastrofām, ja bieži atkārtosiet šīs frāzes. Lūdzu, izstājieties no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām.

Materiālu izgatavošanas punkts

Manā pilsētā bija tikai daži informatīvo materiālu izgatavošanas punkti, un bieži vien mums nācās lūgt patiesības skaidrošanas materiālus praktizētājiem no citām pilsētām. Tādēļ man radās vēlēšanās izveidot šādu materiālu izgatavošanas punktu. Es pārrunāju šo jautājumu ar praktizētāju Vana kungu, un viņš piekrita man palīdzēt. Viņš Viņš būtu atbildīgs par materiālu drukāšanu, bet man bija jāiegādājas printeri un citi nepieciešamie materiāli, kā arī jābūt atbildīgam par materiālu izplatīšanu.

Mēs iegādājāmies trīs printerus un strādājām kopā sešus gadus. Tad Vana kungs atrada darbu citā pilsētā un devās prom. Tādējādi man nācās pārvest aprīkojumu uz savām mājām. Tomēr es nezināju, kā ar to apieties. Kāds gados vecāks un viens jauns praktizētājs iemācīja man visu, kas man bija jāzina. Es iztērēju 3 000 juaņu, lai iegādātos klēpjdatoru un tīkla karti. Drīz pēc tam iemācījos arī ierakstīt DVD. Es iegādājos vēl trīs citas iekārtas un bez grūtībām spēju ar tām strādāt.

Kad pēc diviem mēnešiem Vana kungs atgriezās, viņš bija ļoti pārsteigts, ieraugot, cik lietpratīgi spēju rīkoties ar aparatūru.

Sadarboties vienotā ķermenī

Skolotājs saka:

“Dafa skolnieki veido vienotu ķermeni,
Sekojot Skolotājam Likuma izlabošanas laikā;
Stājas pretī ļaunuma uzplūdiem.”

(„Sekot Skolotājam” no Hun Jiņ III).

Kopā ar citiem praktizētājiem es devos uz cietumiem un piespiedu darba nometnēm, lai raidītu taisnās domas tiešā to tuvumā – ar mērķi iznīcināt ļaunumu un atbrīvot tur ieslodzītos praktizētājus. Šajā procesā es piedzīvoju vairākus sirdi saviļņojošus momentus.

Reiz es devos uz cietumu, lai satiktu praktizētāju, kurai bija paredzēts tikt atbrīvotai. Cietuma apkārtnē atradās vēl apmēram četri simti praktizētāju. Vairāki bruņoti miliči fotografēja praktizētājus un piedraudēja mums. Bet mēs izveidojām vienotu nesatricināmu ķermeni un neizkustējāmies ne no vietas. Mēs turējāmies pie domas: „Nedrīkst pieļaut, ka ļaunums manipulē ar cilvēkiem, liekot tiem pastrādāt noziegumus pret Dafa un Dafa skolniekiem. Nedrīkst pieļaut, ka ļaunums iznīcina šos cilvēkus.” Mums veiksmīgi izdevās nogādāt šo praktizētāju mājās un izvairīties no tā, ka viņa tiktu nogādāta uz kādu citu vietu turpmākai vajāšanai.

Pagājušajā gadā mēs ieradāmies kopā ar advokātu un pieprasījām, lai „smadzeņu skalošanas” centra darbinieki iznāktu uz pārrunām ārpus centra vārtiem. Mēs atradāmies tur kādas divas stundas. Neviens no centra neuzdrošinājās iznākt ārā, lai tiktos ar mums. Viņi bija nobijušies.

Esmu vairākas reizes piedalījies šādos centienos glābt praktizētājus. Es iedrošināju piedalīties tajos arī citus praktizētājus. Sākumā es gaidīju, ka praktizētāji no citiem reģioniem izrādīs iniciatīvu; gaidīju, ka man tiks sniegtas attiecīgās instrukcijas par to, kad un kur jāraida taisnās domas, un ka mani turp aizvedīs. Es dalījos pārdomās par šo jautājumu ar citiem praktizētājiem savā reģionā. Tagad mēs vairs negaidām iniciatīvu un instrukcijas no citiem praktizētājiem. Vietējie praktizētāji, kuriem ir auto, aizved praktizētājus uz vajadzīgo vietu, lai mēs visi kopā raidītu taisnās domas un veidotu vienotu ķermeni.


Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/12/9/154006.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.