Austrālijas laikraksts Courier Mail: „Kvīnslendas iedzīvotājs iesūdz tiesā Dzjan Dzemiņu par spīdzināšanu un piespiedu darbu”

Līdz šim ir iesniegti vairāk nekā 160 000 prasību pieteikumu pret bijušo Ķīnas komunistiskās partijas vadītāju Dzjan Dzemiņu, kurš uzsāka Faluņgun vajāšanu. 2015. gada 21. jūlijā Austrālijas laikrakstā Courier Mail, kura redakcija atrodas Brisbenā, tika publicēts raksts par vienu no vietējiem iedzīvotājiem, kurš arī ir pievienojies šiem kopīgajiem centieniem saukt Dzjanu pie atbildības.

Rakstā ar nosaukumu „Ipsvičas iedzīvotājs par savu ticību tika pakļauts spīdzināšanai, un viņam veica analīzes, lai pārbaudītu, vai viņš var būt orgānu donors”, tiek stāstīts par Deividu Ju Juju, kurš kopā ar sievu un meitu dzīvo Austrālijā un ir iesniedzis prasības pieteikumu pret Dzjanu par spīdzināšanu un piespiedu darbu.

Spīdzināšana, pielietojot elektrošoka ierīci

Pirms viņš pārcēlās uz Austrāliju 2013. gadā, Juja kungs par savu ticību Faluņgun bija ieslodzīts cietumā Ķīnā.

Atrodoties cietumā, Juja kungam un citiem praktizētājiem tika ņemti asins paraugi, un viņš uzskata, ka tas tika darīts, lai noskaidrotu, vai viņu orgāni ir derīgi transplantācijai. Juja kungs saka, ka tūkstošiem ķīniešu, kuri neatsakās no savas ticības, tiek pakļauti arestiem, spīdzināšanai, izvarošanai un ieslodzīšanai darba labošanas nometnēs.

2008. gada 13. aprīlī Deivids Jujs un viņa sieva Annija Džao tika arestēti un piekauti savas 17 mēnešu vecās meitas Džūlijas acu priekšā. Juja kungs pastāstīja, ka pēc aresta viņu piespieda pie zemes un pakļāva elektrošoka ierīču triecieniem. Viņš pavadīja četrus ar pusi gadus cietumā un divus ar pusi gadus piespiedu darba nometnē.

Juja kungs teica, ka cietumā viņu spīdzināja ar elektrošoka ierīcēm apmēram stundas garumā, un čulgas no apdegumiem bija tenisa bumbiņas lielumā. „Sākumā viņi pakļāva elektrošoka steku triecieniem mana ķermeņa priekšpusi, bet pēc tam mani apgrieza uz vēdera un sita ar elektrošoku pa mana ķermeņa mugurpusi. Viņi to dēvēja par pankūku cepšanu.”

Viņa sieva pavadīja cietumā divus ar pusi gadus un vēl tikpat daudz piespiedu darba nometnē.

Laikraksts Courier Mail ziņo, ka Deivids Jujs un viņa ģimene ir iesnieguši prasības pieteikumu pret Dzjanu.

Amnesty International: „Smagi un plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi”

Šī gada 1. maijā Ķīnas Augstākā Tautas tiesa paziņoja, ka tiks pieņemti un izskatīti visi pilsoņu iesniegtie prasību pieteikumi. Tas pamudināja Juja kungu un daudzus citus ķīniešus iesniegt pieteikumus pret Dzjanu par ciešanām, kuras viņiem nācies pārdzīvot vajāšanu laikā.

„Pēc tiesu izpildītājas Vendijas Cao teiktā, prasītāji Dzjana lietā pieprasa vairāk nekā 4 miljonu dolāru lielu kompensāciju, bet daži līdz pat 9,5 miljoniem dolāru lielu kompensāciju. Viņa piebilda, ka cilvēktiesību advokāts Kerijs Gors no Jaunzēlandes ir sniedzis juridisko palīdzību 35 prasītājiem, kuri pieprasa kompensāciju par pārciestajām fiziskajām ciešanām un traumām.”

Rakstā ir teikts, ka Amnesty International preses sekretāre Amēlija Frīlandere apstiprina, ka organizācija ir informēta par Faluņgun praktizētāju vajāšanām: „Amnesty International ir veikusi plašu izmeklēšanas un informētības veicināšanas darbu par smagākajiem un izplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret Faluņgun praktizētājiem Ķīnā, tostarp diskrimināciju, tiesību uz ticības brīvību un vārda brīvību pārkāpumiem, spīdzināšanām un nāves gadījumiem apcietinājumā.”

Raksta beigās tiek paskaidrots, ka Faluņgun ir garīga prakse, kura sakņojas Ķīnas senajā kultūrā: „Tā ietver sevī meditatīvus vingrojumus un dziļu garīgo filozofiju, kura balstās uz tādām tikumiskām vērtībām kā godīgums, labestība un pacietība. Pagājušā gadsimta 90. gados ar to sāka nodarboties vairāk nekā 70 miljoni cilvēku.”

1999. gadā Dzjans uzsāka Faluņgun iznīcināšanas kampaņu, izvēršot plašu propagandu, masveida arestus, spīdzināšanas un piespiedu orgānu izņemšanu.

Raksts vācu valodā: http://de.clearharmony.net/articles/a118620-Australiens-Courier-Mail-Einwohner-Queenslands-stellt-Strafanzeige-gegen-Jiang-Zemin-wegen-Folter-und-Zwangsarbeit.html