Pirms tūkstoš četrsimts gadiem Suju dinastijas imperatora Jan (Jan Guana) cietsirdīgā rakstura un amorālās uzvedības dēļ visā Ķīnā valdīja haoss un daudzi bija gatavi sacelties. Tajā laikā tikai 18 gadus vecais Li Šimiņs, kurš vēlāk kļuva par Tanu dinastijas imperatoru Taidzunu, sāka bruņotu sacelšanos, lai pārņemtu Ķīnas vadību savās rokās. Viņš sakāva Liu Vudžou, Van Šičuna, Dou Dzjaņde un citu ģenerāļu armijas. Tādējādi imperators Taidzuns apvienoja Ķīnu un nodibināja plaukstošo un vareno Tanu dinastiju.
Pati svarīgākā Li Šimiņa kauja par Ķīnas apvienošanu bija kauja pie Luojanas pilsētas Ķīnas vidienē. Tajā laikā Luojana bija Suju dinastijas austrumu galvaspilsēta, un tai bija visdrošākā un stiprākā aizsardzība.
Pilsētu bija okupējis karavadonis Van Šičuns. Lai uzbruktu Luojanai, Li atveda savu karaspēku no Sjiaņas pilsētas. Karš turpinājās ilgu laiku. Tad Li izveidoja spēcīgu, melnās bruņās tērptu karavīru pulku, kuru izskats vien jau iedvesa ienaidniekam bailes.
Vēsturnieka Sima Guana (1019.-1086. g.) slavenajā grāmatā „Dzjidži tundzjaņ”, kas burtiski tiek tulkota, kā „Pārvaldīšanai noderīgs vispārējs spogulis” ir aprakstītas 16 dinastijas 1363 gadu ilgā laika periodā (no 403. g.p.m.ē. līdz 959. g.m.ē.) „Cjiņu valdnieks Li Šimiņs atlasīja vairāk nekā tūkstoti jātnieku, kuri visi bija melnās bruņās un uniformās. Viņš sadalīja kareivjus labajā un kreisajā bataljonos un iecēla Cjiņ Šubao, Čen Džidzje, Juiči Dzjinde un Džai Džansuņu [slaveni Tanu dinastijas ģenerāļi] par komandieriem. Pirms katras kaujas Li arī pats aplika melnās bruņas un ar savu vienību priekšgalā uzbruka ienaidniekam. Kad šis pulks uzbruka, neviens ienaidnieks nespēja to apturēt. Tāpēc ienaidnieki no tā ļoti baidījās.”
Reiz „Pulks melnajās bruņās” sakāva desmit reizes lielāku ienaidnieka armiju. Tas nogalināja un sagūstīja vairāk nekā sešus tūkstošus ienaidnieka karavīru. Kaujā par Hulao, Li vadītais „Pulks melnajās bruņās” atkal gāja uzbrukumā pirmais. Li pavēlēja, lai trīs tūkstoši kavalēristu brūk ienaidniekam tieši virsū. Pulks uzvarēja vairāk nekā simts tūkstošus karavīru lielo Dou Dzjaņde karaspēku, un saņēma gūstā vairāk nekā piecdesmit tūkstošus kareivju. Van Šičuns krita izmisumā un padevās. Pateicoties šai uzvarai, Tanu dinastijas imperators Gaodzu iecēla Li Šimiņu par Tiaņce virspavēlnieku, kas toreiz bija pats augstākais militārais amats. (Imperators Gaodzu (Li Juaņs) bija Li Šimiņa tēvs un Tanu dinastijas pirmais imperators).
Kopš brīža, kad Skolotājs Li sāka Likuma izlabošanas procesu cilvēku pasaulē, ir pagājuši jau 22 gadi. Laikā, kad cilvēki saskaras ar tik neiedomājamu ļaunumu, ar veco spēku manipulācijām, un laikā, kad iet bojā dzīvās būtnes – kur šodien ir „Pulks melnajās bruņās”? Šis biedējoši spēcīgais „Pulks melnajās bruņās” nav mīts, tas patiešām ir pastāvējis. Man ir interesanti, no kurienes gan nāca šis pārdabiskais cīņas spars, un ko mēs kā Dafa skolnieki, kuri palīdz Skolotājam Likuma izlabošanā, varam no tā mācīties?
Pirmkārt, katrs karavīrs melnajās bruņās ļoti labi cīnījās, jo katrs tika izvēlēts starp daudziem kandidātiem.
Otrkārt, „Pulkam melnajās bruņās” kopumā piemita ārkārtīgi liels kaujas spēks. Pārmaiņu grāmatā ir teikts: „ Ja divi cilvēki vienu un to pašu lietu spēj darīt ar vienādu attieksmi, tad viņu saskaņotās pūles ir tikpat spēcīgas kā ass zobens, ar kuru var pārcirst metālu.” Mūsdienu zinātniskie pētījumi arī liecina – ja divi cilvēki spēj labi sadarboties, un dara to bez konfliktiem, tad viņu vienotais spēks nav tāds pats kā vienkārši diviem kopā strādājošiem cilvēkiem – tas ir daudz lielāks. Tūkstoš karavīru liela pulka ar kopīgiem mērķiem un saskaņotām darbībām kaujas spēks būs daudzas reizes lielāks nekā ienaidniekam, kuram ir desmit reizes vairāk karavīru, bet kuri nedarbojas saliedēti.
Treškārt, „Pulku melnajās bruņās” vadīja labākie komandieri, kuri visi bija slaveni ģenerāļi, bet augstākais komandieris bija pats Li Šimiņs – ārkārtīgi apdāvināts militārais stratēģis.
Ceturtkārt, „Pulkam melnajās bruņās” bija spēcīga vēlme uzvarēt, kā arī augsts morālais stāvoklis. Karavīri saglabāja nelokāmu ticību, neatkarīgi no tā, cik spēcīgs izskatījās ienaidnieks. Šī ticība deva pulkam neparastu spēku kaujas laukā un varenu impulsu, kurš spēja sagraut visu, kas stājās tam ceļā.
Mēs, Dafa skolnieki, esam vienots ķermenis. Tas, cik lielu spēku izrādīs šis vienotais ķermenis un cik lielu lomu tas nospēlēs Likuma izlabošanas procesā, ir ļoti cieši saistīts ar četriem faktoriem. Pirmais faktors ir Dafa skolnieku pilnveidošanās stāvoklis. Otrais – sadarbība starp Dafa skolniekiem. Trešais – Dafa koordinatoru loma. Ceturtais – Dafa praktizētāju gribasspēks un pārliecība par saviem spēkiem.
Kurš var kļūt par Likuma izlabošanas perioda Dafa skolnieku – tas nav vienkāršs jautājums. Viss, kas šodien notiek, Visumā jau ļoti sen tika rūpīgi izplānots. Šī detalizētā kārtība attiecas ne tikai uz pašreizējo dzīvi cilvēku sabiedrībā. Tā arī neaprobežojas tikai ar dažādajām dzīvībām cilvēku pasaulē. Tajā laikā, kad mēs vēl atradāmies Debesīs, mēs tikām izvēlēti kā būtnes, kuras varētu kļūt par pašreizējā Likuma izlabošanas laika Dafa skolniekiem, un viss mūsu dzīvēs tika pārplānots. Kopš tā laika, mūsu dzīve vairs nepastāv mūsu pašu labad, bet gan Likuma izlabošanas procesa dēļ.
Visuma vēstures ļoti ilgās pastāvēšanas laikā mēs tikām norūdīti saskaņā ar Likuma izlabošanas prasībām. Atbilstoši visām Likuma izlabošanas perioda izvirzītajām prasībām Dafa skolniekiem, mēs esam apveltīti ar visām spējām, kuras mums ir nepieciešamas šodien. Vēstures gaitā mēs – Dafa skolnieki, esam bijuši ne tikai varoņi un ietekmīgas personas. Kad sekojot Skolotājam, mēs pakāpeniski nolaidāmies no augstākajām uz zemākajām Visuma sfērām, mums tika ieplānots nospēlēt lieliskas lomas un atstāt negaistošas pēdas šajās sfērās, kas ļāva mums uzkrāt lielu tikumu. Šī procesa laikā mūsu dzīvības tika papildinātas ar vislabākajām lietām.Tajā pašā laikā mēs izveidojām iepriekšnolemtas attiecības ar dzīvībām tajās citās sfērās. Tas viss ir domāts šodienas Likuma izlabošanas periodam, lai mēs spētu rīkoties kā Likuma izlabošanas perioda Dafa skolnieki.
Kāpēc mēs esam vislaimīgākās būtnes Visumā? Tas ir ne tikai tāpēc, ka mēs varējām saņemt Likumu šajā dzīvē. Tas ir arī tāpēc, ka tas, ko mēs esam ieguvuši, ir labākais visā Visuma attīstības procesā, un tā tas ir turpinājies no seniem laikiem līdz tam, kad mēs soli pa solim nolaidāmies no Debesīm uz zemes.
Likuma izlabošanas periodam tika radītas ne tikai Trīs sfēras, bet arī viss Visums jau no paša sākuma bija paredzēts Likuma izlabošanas periodam. Visuma vēsturē, viss kas noticis dažādās dimensijās, nav bijis nejaušs. Daudzas lietas, kuras ir notikušas, ļāva mums kļūt par Likuma izlabošanas perioda Dafa skolniekiem. Ja Skolotājs nebūtu mūs izvēlējies, ja mēs nebūtu sagatavoti tam, lai palīdzētu Skolotājam Likuma izlabošanas periodā, mēs nevarētu uzskatīt sevi par tik veiksmīgiem vēsturē, un nesaņemtu tik daudz.
Šodien mēs esam spējuši kļūt par Dafa skolniekiem. Mēs visi esam ļoti apdāvināti, vai vismaz mums ir milzīgs potenciāls. Pretējā gadījumā mēs nekad nebūtu varējuši kļūt par Dafa skolniekiem. Atšķirības starp spējām un potenciālu ir jāpaskaidro sīkāk: pirmajā gadījumā, skolnieks ir jau izpaudis savu spēku, bet otrajā gadījumā, spējas vēl nav izpaudušās, tās vēl ir nepieciešams parādīt.
Katrs Dafa skolnieks cer, ka viņam piemīt ļoti lielas spējas, un, ka viņš var spēlēt lielu lomu, palīdzot Skolotājam Likuma izlabošanas procesā. Tomēr daži Dafa praktizētāji uzskata, ka viņiem nav pietiekoši daudz spēju, un tad, kad viņi izpilda Dafa lietas, tiem trūkst pārliecības par sevi. Daži pat šaubās, ka spēs izpildīt tās labi. Daudzi praktizētāji tur sevī tādu domu tāpēc, ka viņiem trūkst izpratnes par sevi, un viņiem nav atbilstošas izpratnes par Likuma izlabošanas perioda Dafa skolnieku īpašo misiju, un viņi nav sasnieguši pietiekamu izpratni par Dafa.
Cik daudz Budu, Daosu un citu Dievišķu būtņu atrodas Visumā? To ir neskaitāmi daudz. Pat zemā sfērā Tathagatu ir tik daudz, cik smilšu graudiņu Gangas upē. Šodien mēs spējām ieiet Dafa un kļūt par Likuma izlabošanas perioda skolniekiem – kā mēs vēl varam apšaubīt mūsu pašu spējas? Neatkarīgi no tā, vai mūsu pārdabiskās spējas izpaužas vai neizpaužas parasto ļaužu sabiedrībā, mums vismaz ir milzīgs potenciāls. Kamēr vien mēs pilnveidojamies saskaņā ar Dafa un palīdzam Skolotājam Likuma izlabošanas procesā, kad mēs pateicoties sevis pilnveidošanai paceļamies uz daudz augstākiem līmeņiem, mūsu milzīgais potenciāls spēs sevi izpaust. Tik ilgi, kamēr mēs labi darām trīs lietas, kuras Skolotājs ir lūdzis mūs darīt, mēs ievērosim, ka šī procesa laikā mūsu spējas kļūst arvien stiprākas. Tas tieši tā arī notiek, jo mūsu potenciālās spējas tieši tā var izpausties. Tādu piemēru ir daudz, un dažādos reģionos pat notiek brīnumi, par kuriem ir ziņots Minhuei interneta mājas lapā.
Tas nav nekas neparasts, jo katrs Dafa skolnieks ir bijis Debesu valdnieks, kurš nolaidies uz zemes, lai palīdzētu Skolotājam izlabot Likumu. Savā valstībā katrs debesu valdnieks ir apveltīts ar vislielākajām spējām. Tomēr, tā kā no augstām dimensijām uz Zemi ir nolaidušies daudzi valdnieki, parādījās viena problēma: cik labi šie valdnieki sadarbojas viens ar otru, un vai viņi tiešām strādā saliedēti?
Tas, vai Dafa skolnieki spēj labi sadarboties, neattiecas tikai uz to, vai cilvēku sabiedrībā viņi spēj darīt lietas labāk un daudz efektīvāk. Tā kā katrs Dafa skolnieks pārstāv gigantisku kosmisku ķermeni un daudzas dzīvās būtnes tajā, tad aiz katra skolnieka stāv ļoti spēcīgi faktori. Tādējādi, aiz katras Dafa skolnieka domas, vārda un rīcības, stāv gigantisks kosmiskais ķermenis un daudzas dzīvās būtnes tajā.
Un vai tādā gadījumā koordinācija starp skolniekiem nav tas pats, kas koordinācija starp kosmiskiem ķermeņiem un daudzām dzīvajām būtnēm, kuras mēs pārstāvam, un vai tas nav līdzīgi rezonansei starp spēcīgiem faktoriem, kuri stāv aiz Dafa skolniekiem?
Visums – tas ir vienots ķermenis. Likuma izlabošanas situācija Visumā un cilvēku pasaulē ir savstarpēji saistīta. Mēs ar savām cilvēku acīm varam ieraudzīt vien to, kas izpaužas mūsu cilvēku sabiedrības virspusējā dimensijā. Lai gan sadarbība starp Dafa skolniekiem izskatās vienkārša un parasta, patiesībā tā ir ļoti nozīmīga un neparasta, ja ņem vērā tos elementus, kas stāv aiz mums un ir iesaistīti šajā procesā, tāpat kā loma, ko tie spēlē un ietekme, ko tie atstāj.
Lai arī mēs izskatāmies kā parasti cilvēki un darām parastas lietas cilvēku sabiedrībā, patiesībā mēs esam Dafa skolnieki, un mēs palīdzam Skolotājam izlabot Likumu. Aiz katra Dafa skolnieka stāv spēcīgi elementi. Kā mums panākt, lai šie spēcīgie elementi, kuri mums jau ir, veidotu vienotu spēku, radītu rezonējošu un pastiprinošu efektu, un nospēlētu to milzīgo lomu, kura tiem ir jānospēlē Likuma izlabošanas periodā? Katram Dafa skolniekam ir jāuzdod sev šis jautājums. Tas ir saistīts ar to, vai Dafa skolnieku Vienotais Ķermenis spēs veikt to uzdevumu, kuru tam ir jāveic Likuma izlabošanas periodā, un vai mēs varam sadarboties tā, kā to vēlas Skolotājs. Vai tas nav ļoti svarīgi? Vai ir iespējams saskaitīt to, ko Dafa skolnieki ir paveikuši Likuma izlabošanas periodā? Vai varam iedomāties, kur tiks novietots katrs Dafa skolnieks pēc tam, kad Likums tiks izlabots? Vai to visu drīkst tik vienkārši ignorēt?
Likumā (Džuaņ Faluņ) Skolotājs mums ir mācījis par vairākiem ārkārtīgi augsta līmeņa Diženiem Apskaidrotajiem, kuru domas bija mierīgas kā stāvošs ūdens, kurā nekā nav. Es sapratu, ka „stāvošs ūdens”, par kuru runā Skolotājs, ir konkrētas dimensijas sākotnējais ūdens. Tas ir ļoti mikroskopisks, un ļoti blīvs. Ja kaut kas tiek tajā iemests, tad tas nemaz nesaviļņosies, un viss tajā iemestais uzreiz izšķīdīs. Meistars teica, ka: „ … matērija un gars ir identiski!” („Likuma izklāsts Likuma konferencē Jaunzēlandē,” 1999. g.) Turklāt, jo augstāks ir praktizētāja līmenis, jo nepārprotamāk tas ir redzams. Es nonācu pie izpratnes, ka sākotnējais ūdens ir Diženo Apskaidroto Sjiņsjin izpausme; tas atspoguļo viņu dimantcieto raksturu, un parāda viņu ārkārtīgi spēcīgo Gun potenciālu.
Sākotnējais ūdens noteiktā Visuma dimensijā sastāv no vēl sīkākām daļiņām, kas nāk no vēl dziļākas dimensijas. Katrs Dafa skolnieks ir Dafa daļiņa. Ja katra Dafa skolnieka Sjiņsjin spēj sasniegt dimantcietu stāvokli, tad neviens nebūs spējīgs aizskart Dafa praktizētāju vienoto ķermeni. Tad vienotais ķermenis būs līdzīgs tam rāmajam ūdenim, un katra sliktā lieta, kura tajā tiks iemesta, uzreiz izšķīdīs, un neradīs nekādus viļņus starp Dafa praktizētājiem. Ja mēs spēsim sasniegt šādu stāvokli, tad veco spēku iejaukšanās neatstās nekādu ietekmi.
No otras puses, vai tas nozīmē to, ka ļaunās būtnes drīkst darīt visu, kas vien ienāk prātā, tikai tāpēc, ka vecie spēki tās joprojām izmanto? Vecie spēki domā, ka Dafa skolniekiem ir jāiziet šie pārbaudījumi, lai paskatītos, vai viņi patiešām spēs būt dimantcieti un spēs apzināties un novērst savus trūkumus. Tāpēc vecie spēki turpina izmantot ļaunumu, lai darītu visu, ko viņi vēlas. Ja Dafa skolnieki nespēs sevi labi kontrolēt, tad mūsu prāti kļūs satraukti, un saskaroties ar problēmu, mēs liesim eļļu ugunī, un tas savukārt var izraisīt nesaskaņas starp Dafa skolniekiem. Vai tad tas nenozīmēs, ka savu lomu mēs esam nospēlējuši slikti? Vai tas nenozīmēs, ka mūsu pašu personīgie faktori izplata, virza un pastiprina šīs nesaskaņas? Vai tādā veidā mēs nedodam iemeslu vecajiem spēkiem, lai tie radītu mums grūtības? Vecie spēki var teikt: „Redzat, mēs visu darām pareizi. Dafa skolnieku vienotais ķermenis nav ciets kā dimants. Viņi joprojām uzpūš liesmas no iekšienes. Kā gan viņi, šādā veidā rīkojoties, var atbilst Dafa prasībām? Tad mums ir nepieciešams iejaukties atkal un atkal, līdz viņi spēs atbilst šīm prasībām.”
Lai arī mēs neatzīstam veco spēku plānus, tomēr Dafa skolniekiem joprojām ir nepieciešams izpildīt prasības, kuras izvirza mums Dafa! Kad Dafa praktizētāju vienotais ķermenis rīkojas labi, tad vecie spēki nevarēs rast attaisnojumu tam, lai radītu traucējumus. No otras puses, ja mēs rīkojamies slikti, tad vecie spēki turpinās izmantot mūsu nepilnības. Vai tas nenozīmē, ka mēs atzīstam viņu eksistenci?
Katram praktizētājam citās dimensijās ir savs enerģētiskais lauks. Dafa skolnieku vienotajam ķermenim arī ir savs enerģētiskais lauks. Labs vai slikts, spēcīgs vai vājš ir praktizētāja enerģētiskais lauks – tas ir atkarīgs no katra paša praktizētāja Sjiņsjin. Tieši tāpat ir arī ar Dafa praktizētāju vienotā ķermeņa enerģētisko lauku, tas ir atkarīgs no katra skolnieka un savstarpējās visu praktizētāju sadarbības.
Pulks sastāv no atsevišķiem karavīriem, līdzīgi tam kā sīkas daļiņas apvienojoties veido lielāku daļiņu. Tātad, cīņa starp diviem karapulkiem ir kā sadursme starp divām lielām daļiņām. Viena puse var uzvarēt otru pusi, tāpēc, ka uzvarētāja pusei ir daudz lielāka enerģija un daudz lielāks saliedējošais spēks nekā zaudētāja pusei. Tā paša iemesla dēļ „Pulks melnajās bruņās” vienmēr varēja uzvarēt skaitliski pārāku ienaidnieku. Šodien, tas, vai Dafa skolnieku vienotais ķermenis spēs ātri sasniegt nepieciešamo līmeni, ir tieši saistīts ar to, vai mēs varēsim ierobežotā laika periodā sasniegt Likuma izlabošanas perioda prasības un harmonizēt to, ko vēlas Skolotājs.
Skolotājs ir teicis: „… persona, kura ir atbildīga par nodarbību vietu, neatšķiras no abata vai vecākā mūka, kurš pilnveidojas klosterī.” („Likuma skaidrojums Faluņ Dafa konsultantiem Čaņčuņā” no „Dižā Faluņ Likuma skaidrojuma”)
Laiks līdz 1999. gada 20. jūlijam, kad sākās Faluņgun vajāšana, galvenokārt bija personīgās pilnveidošanās periods. Pēc 1999. gada 20. jūlija situācija mainījās: turpmāk par mūsu prioritāti kļuva Likuma apliecināšana un dzīvo būtņu glābšana. Lai apturētu ļaunās vajāšanas, apliecinātu Likumu un piedāvātu dzīvajām būtnēm glābšanu, mums ir nepieciešams slāni pa slānim izlauzties cauri veco spēku blokādei un pilnībā iznīcināt ļaunumu. Vai tā nav cīņa starp labo un ļauno Visumā? Vai tas atšķiras no cīņas starp divām armijām pagātnē? Un vai tā nav taisnība, ka katra Likuma apstiprināšanas projekta koordinators, kurš uzņēmies vadīt šo projektu, ir līdzīgs karaspēka ģenerālim?
Ģenerālim, kurš atdod pavēles kaujas laukā, ir ne tikai labi jākomandē savs karaspēks, bet viņam ir jāprot arī labi koordinēties ar pārējām armijas vienībām. Tā ir milzīga atbildība. Lielas kaujas laikā ir kritiski svarīgi tas, cik labi vai slikti katrs ģenerālis izpilda savu uzdevumu. To pašu var teikt par Dafa projekta koordinatoru. Kad koordinators teicami izpilda savu darbu, viņš ne tikai labi pilda savu uzdevumu projektā, bet viņš var arī veicināt labu sadarbību starp projektiem, tādā veidā izraisot vēl lielāku rezonansi. Un otrādi, ja projekta koordinators slikti dara savu darbu, tad tas ne tikai ietekmēs projektu, kuru viņš vada, bet var arī izraisīt šķelšanos starp Dafa projektiem. Rezultātā, Dafa praktizētāji nespēs sakaņoti darboties un nespēs izrādīt vēl lielāku spēku.
Skolotājs teica:
„Agrāk es patiešām esmu teicis, ka laika, kurš ir atlicis Likuma izlabošanai, nebūs daudz, patiesībā tā ir palicis diezgan maz. Es patiešām cerēju, ka jūs ātri nobriedīsiet un kļūsiet racionāli, kas ļaus pabeigt šo lietu ļoti īsā laikā. Ja visi Dafa skolnieki nespēj kļūt racionāli un nobrieduši, un tā vietā bieži rīkojas izmantojot cilvēcisko domāšanas veidu, kurš turklāt izpaužas ļoti spēcīgi, tad kā šī lieta var tikt pabeigta? Un kā gan tad var teikt, ka Dafa skolnieki ir pabeiguši savu pilnveidošanos? (Likuma izklāsts 2009. gada starptautiskajā Likuma konferencē Vašingtonā)
Kopš 1999. gada 20. jūlija ir pagājuši 15 gadi. Kāpēc Likuma izlabošana vēl nav beigusies? Mums patiešām ir ļoti uzmanīgi jāieskatās sevī. Katram skolniekam un Dafa skolnieku vienotajam ķermenim vajadzētu rūpīgi apdomāt to, kā pēc iespējas ātrāk kļūt nobriedušiem un racionāliem, lai harmonizētu, to ko vēlas Skolotājs.
Tā kā Likuma izlabošanas periods ir ticis pagarināts, daži praktizētāji lielākā vai mazākā mērā ir atslābinājušies, uzskatot, ka viņi izpilda Trīs lietas un tāpēc netiks atsijāti, kad sāksies Dafa skolnieku Pilnības sasniegšanas brīdis. Ar šādu domāšanu viņi vairs neizrāda uzcītību, kāda nepieciešama Likuma izlabošanas perioda Dafa skolniekiem. Pat tad, kad viņi kaut ko dara Dafa labā, rodas iespaids, ka viņi veic Trīs lietas atslābinātā stāvoklī. Viņiem trūkst pacilāta noskaņojuma, nelokāmas ticības un virzošā spēka, kurš uzveic un pārvar visus šķēršļus, un kurš piemita „Pulkam melnajās bruņās”.
„Visuma izlabošana ar Likumu noteikti būs sekmīga.” (Likuma izklāsts 2004. gada starptautiskajā Likuma konferencē Ņujorkā.) Tomēr tas nenozīmē, ka mēs, Dafa skolnieki varam apliecināt Likumu atslābinātā stāvoklī. Likuma izlabošana ir pārāk ieilgusi, un tas ir tāpēc, ka mēs neesam spējuši izdarīt izrāvienu. Ja nebūtu Likuma izlabošanas, tad cilvēces jau sen vairs nebūtu. Tagad, kad laiks ir ticis pagarināts, katra diena bez izņēmuma ir paredzēta Likuma izlabošanai. Taču cilvēce ir sabojājusies līdz tik zemai pakāpei, un daudzi cilvēki vēl joprojām turpina smagi grēkot. Tātad, cik daudz grēku pastrādā cilvēce katras šīs pagarinātās dienas laikā? Kā cilvēce spēs izpirkt vēl arī šos grēkus, kas uzkrāti Likuma izlabošanas perioda pagarināšanas laikā?
Vairāki miljardi cilvēku visā pasaulē gaida, ka varēs iegūt Likumu pēc tam, kad beigsies ļaunās vajāšanas. Atrodoties maldos, viņi pastrādā grēkus. Jo vairāk tiek atlikts Likuma izlabošanas noslēgums, jo vairāk grēku viņi pastrādā. Viņu sākotnējiem grēkiem pievienojas vēl papildus grēki. Kā cilvēki spēs to atmaksāt? Tāpēc nākotnē, kad vairāki miljardi cilvēku ieies Dafa un sāks pilnveidoties, kā viņi spēs atmaksāt grēkus, kurus viņi ir pastrādājuši Likuma izlabošanas perioda laikā? Kurš šos grēkus par viņiem izcietīs? Ja Skolotājs neuzņemsies daļu no šiem grēkiem, tad viņi nespēs sekmīgi pabiegt pilnveidošanos. Zinot Skolotāja žēlsirdību, mēs varam iedomāties, ko Skolotājs izcietīs viņu labā. Likuma izlabošanas perioda pagarināšana ļauj Dafa skolniekiem uzkrāt diženumu un tikumu, bet tas nozīmē, ka Skolotājam nāksies uzņemties vēl vairāk grēku par dzīvajām būtnēm. Mēs varam būt tikai pateicīgi Skolotājam un cītīgi strādāt, bet mēs nedrīkstam šaubīties par Skolotāju, vai izrādīt savu neapmierinātību.
Likuma izlabošanas perioda pagarināšana jau tikai uz vienu dienu nozīmē, ka Skolotājam nāksies izciest par mums vēl vairāk grēku. Tāpēc mūsu atslābināšanās nozīmē, ka tiks palielinātas Skolotāja ciešanas. Būdami Dafa skolnieki, mēs nevaram atļauties atslābināties, mums pēc iespējas ātrāk ir jākļūst nobriedušiem un ar vēl lielāku spēku jāvirza uz priekšu Likuma izlabošanas process. Salīdzinājumā ar to, ko Skolotājs mūsu dēļ ir izcietis, jebkuras nesaskaņas un konflikti starp praktizētājiem neko nenozīmē. Mums ir jāizveido ļoti varens vienots spēks, lai izlauztos cauri veco spēku radītajiem šķēršļiem un harmonizētu to, ko vēlas Skolotājs.
Ārējo ainu rada prāts. Vai mēs – Dafa skolnieki, spēsim pilnā mērā izpaust savas spējas Likuma izlabošanas laikā, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Ja mūs nemaldina cilvēku pasaules ārējās izpausmes, ja mūs nemaldina ārējās grūtības, kuras radījuši vecie spēki, ja mēs spējam iet uz priekšu un darīt to, kas mums ir jādara, ja spējam ar lielu pārliecību, cieši un harmoniski sadarboties un spējam izveidot varenu vienotu spēku, tad vecajiem spēkiem nebūs iespējas mūs bloķēt.
Kur šodien ir „Pulks melnajās bruņās”? Šis leģendārais spēks atrodas Dafa skolnieku sirdīs. Ja mēs ieskatīsimies sevī, mēs noteikti to tur atradīsim.
Raksts angļu valodā: en.minghui.org/html/articles/2011/7/6/126538.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...