Meita meklē savu pazudušo māti

„Kur ir mana māte?” Džan Čendzjuņas meita bija dziļā neizpratnē pēc tam, kad vairāk nekā mēnesi nebija saņēmusi ziņas no savas mātes. Viņa aizlidoja uz Daliaņas pilsētu Liaoninas provincē, kur dzīvoja viņas māte, un meklējot viņu, gāja no vienas vietas uz otru. Visbeidzot, viņai pateica, ka viņas māte, kas ir Faluņgun praktizētāja, ir ieslodzīta Šeņjanas pilsētas cietumā Liaoninas provincē. Viņa steidzās uz Šeņjanu, kur atklājās, ka cietumā viņām neļaus satikties.

76 gadus vecā Džan Čendzjuņas kundze tika arestēta 2014. gada 18. februārī un aizvesta uz Jaodzja aizturēšanas centru Daliaņā. Pēc tam, 4. martā viņu pārveda uz Liaoninas provinces sieviešu cietumu Šeņjanā, ko sauc arī par „Dabei cietumu”.

Džan kundzes vīrs nomira pirms daudziem gadiem. Viņiem bija tikai viena meita, kura devās uz ASV iegūt doktora grādu, bet pēc tam atgriezās Šanhajā, lai strādātu medicīnas zinātniskās pētniecības institūtā. Meita bija droša par savu māti, kas dzīvoja atsevišķi: „Pēc tam, kad mamma sāka praktizēt Faluņ Dafa, viņa kļuva ļoti veselīga. Man par viņu nebija jāuztraucas.”

Šogad, kad meita apciemoja māti ķīniešu Jaunā gada laikā, ar viņu viss bija labi. Taču kopš marta māte uz viņas zvaniem vairs neatbildēja. Džan kundzes meita nojauta, ka māte atkal ir tikusi nelikumīgi arestēta. Taču viņa domāja, ka tas ir saistīts ar to, ka Ķīnas komunistiskā partija tajā laikā rīkoja Tautas kongresu un Politisko konsultatīvo konferenci, un ka māte ir aizturēta tikai uz pāris dienām.

Kad abas konferences bija beigušās, viņa joprojām nevarēja sazināties ar māti un sāka uztraukties. Neraugoties uz aizņemtību darbā, viņa paņēma dažas brīvas dienas un devās uz Daliaņu meklēt savu māti.

„Kur ir mamma?”

Viņa devās uz nelielo veikalu, kur viņas māte iepirkās. Veikala īpašnieks teica: „Es redzēju tavas mātes pirmos divus arestus. Miliči, kliedzot un brēcot, izvilka viņu ārā. Šoreiz es neesmu dzirdējis neko. Varbūt viņi pārliecināja viņu doties kaut kur prom?”

Viņa devās uz iedzīvotāju komiteju, bet arī tur neviens nezināja, kas ar viņu noticis. Iedzīvotāju komitejai būtu bijis jāpievērš uzmanība 76 gadus vecai, vientuļai sievieti, kas nodzīvojusi dzīvoklī vairākus gadu desmitus. Taču pēc tam, kad viņa bija pazudusi jau vairāk nekā mēnesi, komiteja pat nezināja, ka viņa ir pazudusi, un turklāt lietas labā nevēlējās neko darīt.

Pēc tam viņa devās uz Džunšaņas parka milicijas iecirkni, kura darbinieki bija atbildīgi par tuvāko apkaimi. Milicijas darbinieks viņai atbildēja: „Mēs neko nezinām. Tā nav mūsu lieta.” Meita teica: „Bet viņa ir jūsu rajonā. Ja kādam ir pretenzijas pret viņu, vai jums par to nepaziņotu.” „Nē.”

Mātes atrašanās vieta kļuva par mīklu. Vai to izdarīja „ofiss 610”? Bet vai tādā gadījumā viņiem nav jāsadarbojas ar miliciju? Meita devās uz visiem Daliaņas milicijas iecirkņiem pēc kārtas. Visbeidzot, viņa atrada informāciju par māti Pirmā maija laukuma milicijas iecirknī.

Milicijas iecirkņa priekšnieks Li Džaodzje atzina, ka viņam ir viņas mātes lieta un sūdzējās, ka viņa ir pārāk spītīga. Viņi esot lūguši Džan kundzi uzrakstīt „paziņojumu par savu kļūdu atzīšanu”, un tad viņai ļautu iet mājās, kā sodu piemērojot pārbaudes laiku. Bet viņas māte atteicās rakstīt paziņojumu.

„Viņa ir 76 gadus veca sieviete. Kāpēc jūs arestējāt viņu?” Priekšnieks neko nevarēja atbildēt. „Mēs negribējām viņu arestēt. Tā bija Iekšējās drošības nodaļa.”

Priekšnieks ieteica meitai runāt ar milici Liu Dzjinjuju, kas nodarbojas ar viņas lietu. Liu rūpīgi pārbaudīja viņas identifikācijas karti, un tad teica, ka Džan kundze ir aizturēšanas centrā. Meita teica: „Nē, viņas tur nav. Varbūt viņa ir Daliaņas cietumā?” milicis atbildēja: „Daliaņas cietumā netiek turētas sievietes. Ļaujiet man pārbaudīt. Atstājiet man savu tālruņa numuru. Tiklīdz kaut ko uzzināsim, mēs sazināsimies ar jums.”

Meita ļoti vēlējās atrast savu māti, tāpēc gaidīja milicijas iecirknī vēl stundu. Tad Liu sacīja; „Viņa ir aizvesta uz Liaoninas provinces sieviešu cietumu.”

„Kāpēc es nevaru satikt mammu”

Nākamajā dienā Džan Čendzjuņas kundzes meita devās uz Liaoninas provinces sieviešu cietumu Šeņjanas pilsētā. Administrators pārbaudīja datus un teica: „Viņa ir šeit, taču jūs nevarēsiet viņu satikt.” Viņš piezvanīja pa telefonu un tad sacīja: „Tagad viņai ir trīs mēnešus ilgs intensīvas apmācības kurss. Jūs nedrīkstēsiet viņu satikt.” Meita jautāja vai drīkstēs satikt māti pēc trim mēnešiem. „Nē, jums vienkārši jāgaida mūsu paziņojums.” Meita jautāja: „Vai es varu atstāt jums savu tālruņa numuru?” uz ko viņš atbildēja: „Tas nav nepieciešams. Mums ir savs veids, kā jūs atrast.”

Džan kundzes meita nebija citas izvēles kā vien lūgt atļauju nodot mātei dažas drēbes un naudu. Bet arī šis lūgums tika noraidīts.

Džan kundzes meita nevarēja satikt savu māti, ne arī iegūt jebkādu informāciju par viņu. Un arī viņas māte nezināja, ka meita bija atnākusi. Lai atrastu māti, meita bija braukusi no Šanhajas līdz Daliaņai, un tad līdz Šenjanai. Tagad viņa jutās izsmelta. Jūtot bezpalīdzību un bezcerību, viņai gribējās raudāt.

Personas, kas iesaistītas Džan Čendzjuņas kundzes vajāšanā:

Daliaņas pilsētas Šahekou rajona Pirmā maija laukuma milicijas iecirkņa vadītājs Hu Duns (胡 东): 86-15502638333 (mob.),

Vadītāja vietnieks Li Džaodzje (李兆杰): +86-13909851033(mob.),

Milicis Li Dzjinjujs (刘敬瑜): 86-13079880110 (mob.).

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/5/28/1390.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.