Pilnveidošanās pieredze, piedaloties mākslas izstādē „Īstenība- Labestība- Pacietība mākslā”

Es esmu no Latvijas.

Šī gada aprīlī Rīgā notika Starptautiska mākslas izstāde „Īstenība- Labestība- Pacietība mākslā”. Gatavošanās izstādei notika vairāku mēnešu garumā, bet es šajā procesā sākumā neiesaistījos. Tikai neilgi pirms izstādes es sajutu, ka ļoti vēlos palīdzēt.

Tā kā es neesmu rīdzinieks, tad pie sevis nodomāju, ka vienīgais veids, kā varu palīdzēt, ir informēt par šo izstādi cilvēkus manā pilsētā. Ar tādu domu arī braucu uz Rīgu, lai piedalītos Likuma mācīšanās nodarbībā. Es teicu koordinatoram, ka vēlos kaut kādā veidā palīdzēt. Pēc kopīgas Fa mācīšanās koordinators uzskaitīja tos darbus, kurus ir jāpaveic līdz izstādei.

Starp tiem bija arī bija zvanu veikšana organizācijām. Pēc koordinatora domām, tas bija darbs, kuru es varētu darīt, jo veikt zvanus var no jebkuras vietas Latvijā. Bet tas nebija tas, ko es cerēju darīt un sākumā es pateicu nē. Šo darbu uzņēmās veikt cita praktizētāja. Pēc kāda laiciņa es vēlreiz apdomājos un konstatēju, ka kaut kas nav kārtībā ar manu Sjiņsjin. Pajautāju sev, kāpēc gan es negribu koordinēties? Vienmēr esmu uzskatījis, ka koordinācija starp skolniekiem ir ļoti svarīga.

Mūsu Meistars uzsver to lekcijā „Dafa skolniekiem ir jāmācās Fa”: „Kā jūs saprotat, vissvarīgākais, izpildot daudzus projektus, kurus Dafa skolnieki radījuši, lai darbotos pretī vajāšanai, skaidrotu patiesību un glābtu dzīvās būtnes ir tas, lai Dafa skolnieki labi sadarbotos un tikai tad, kad visi kopā labi strādā, viss ies labi” (neoficiāls tulkojums).

Biju jau izveidojis priekšstatu par to, ko es varētu darīt un tas man traucēja pieņemt citu piedāvājumu. Vēl arī tas, ka nekad nebiju veicis šāda veida darbu – nebiju veicis telefona zvanus, un man tas bija kaut kas jauns un nezināms. Bet tieši tā jau ir lieliska iespēja, lai paaugstinātos. Piegāju pie praktizētājas, kura uzņēmās šo darbu, un piedāvāju savu palīdzību.

Pirmais solis bija internetā sameklēt organizācijas, noskaidrot to telefonu numurus,
e-pastu adreses. Vienojāmies, ka zvanīsim Rīgas reģiona lielākajiem uzņēmumiem.
Nākamais solis bija pati zvanīšana. Sarunājām, ka es sākšu zvanīt no mūsu izveidotā saraksta augšas, un otra praktizētāja - no saraksta apakšas.

Pēc kopējas Taisno domu raidīšanas sākām veikt zvanus. Veicu pirmo zvanu un pastāstīju, ka Rīgā notiks Starptautiska mākslas izstāde, un ka es varu nosūtīt informāciju uz e-pastu par izstādi, jo iespējams, ka viņu organizācijas darbiniekiem ir interese apmeklēt šo izstādi. Nebiju vēl īsti pabeidzis savu sakāmo, kā saņēmu apstiprinošu atbildi.

Biju pārsteigts cik viegli viss sanāca. Uz šīs prieka nots veicu nākamo zvanu. Tur jau tik raiti vairs negāja. Man pateica, ka parasti viņi ņem maksu par tāda veida e-mailiem, kurus viņi izplata organizācijā. Taču labi – atsūtiet un tad tiks izvērtēts, vai pārsūtīt to visiem darbiniekiem.

Veicu trešo zvanu un saņēmu atteikumu. Tas man lika saprast, ka pirms katra zvana ir jāraida Taisnās domas, lai iznīcinātu visus faktorus, kuri traucē cilvēkiem uzzināt par izstādi. Jāattīra sevi no visa sliktā, lai pirms katra zvana ir mierīga sirds.

Zvanu veikšanas laikā bija iespēja sevī ieraudzīt daudz cilvēcisko emociju un vēlmju –prieks, kad viss notika labi, vēlme pārliecināt, nevēlēšanās saņemt atteikumu, dzīšanās pēc rezultāta, vēlme pēc atzinības, vēlme sacensties, pārliecības trūkums, egoisms un bailes par to, ko par mani domās citi.

Pēcpusdienā otra praktizētāja piezvanīja man. Viņa apjautājās, kā veicas ar zvanīšanu un kurām organizācijām esmu piezvanījis. To bija viņai svarīgi zināt, jo pretējā gadījumā mēs sāktu zvanīt tām organizācijām, uz kurām jau ir piezvanīts. Izrādījās, ka viņa bija veikusi zvanus uz daudz vairāk organizācijām nekā es. Es biju pārsteigts, jo domāju, ka pietiekoši ātri strādāju. Un šeit parādījās vēlme konkurēt un sacensties. Es steidzos veikt zvanus, sāku mazāk laika veltīt Taisno domu raidīšanai un sevis attīrīšanai. Tā kā steidzos un sirds nebija mierīga, tad drīzumā saņēmu noliedzošu atbildi. Sapratu, ka šodien labāk vairāk nezvanīt, jo nespēju nomierināt prātu un sirdi.

Vislielākā atziņa no šīs pieredzes bija tā, ka pēc katra zvana varēja sevī ieraudzīt kādu pieķeršanos. Un tad, pirms katra nākamā zvana, šo pieķeršanos, kuru es atradu, varēja novērst, kad attīrīju sevi ar Taisno domu palīdzību. Šādā veidā notika ātrs paaugstināšanās process.

Pirms sāku veikt zvanus, nebija pārliecības par sevi, un es uztraucos par to, ko par mani domās cilvēki? Tagad es domāju jau savādāk. Ja vajadzētu atkal veikt zvanus, lai palīdzētu Dafa projektiem, tad noteikti to darītu. Ja iesaistāmies projektā, tad mums jāspēj sadarboties un koordinēties. Ja labi koordinēsimies, tad Dafa spēks būs dižs, un jebkura Dafa projekta, kuru mēs veicam, rezultāts, protams, būs labs.

Ilgāku laiku, apmēram pusgadu, ļoti reti izpildīju meditāciju stundas garumā. Nekā nevarēju sevi piespiest to darīt. Pateicoties izstādei, tas viss mainījās. Pēc tam, kad divas dienas biju Rīgā, lai palīdzētu saistībā ar izstādi, pārbraucot mājās, sāku regulāri veikt meditāciju stundas garumā. Notika milzīga paaugstināšanās, un tas viss pateicoties mākslas izstādei „ Īstenība Labestība Pacietība mākslā”.

Paldies godājamajam Skolotājam,

Paldies, jums visiem!