Kontinentālās Ķīnas plašsaziņu līdzekļi apstiprina „Minghuei” reportāžās publicēto par spīdzināšanām un nežēlību Masaņdzja sieviešu piespiedu darba nometnē

Kopsavilkums

7. aprīļa vakarā kontinentālās Ķīnas ziņu portāls publicēja apjomīgu materiālu ar nosaukumu „Masaņdzja sieviešu piespiedu darba nometnes noslēpumi ir atklāti: „tīģera sols” un „nāves gulta”.”

Tas bija patiešām ievērības cienīgs notikums, jo šaušalīgie stāsti par spīdzināšanām, smadzeņu skalošanu un piespiedu darbu līdz šim netika atzīti par patiesiem, un kontinentālās Ķīnas plašsaziņas līdzekļi nekad par tiem nerunāja.

Pirmā publikācija parādījās Qingdao News („Cjindao ziņas”) interneta vietnē, kā arī citos lielākajos Ķīnas ziņu portālos, tai skaitā Sohu.com un QQ.com, kuri arī steidzās to publicēt. Kā zināms, kontinentālās Ķīnas plašsaziņas līdzekļus stingri kontrolē Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP). Vēstures gaitā tie pildījuši kompartijas propagandas rupora lomu.

Lai gan šī publikācija ir bezprecedenta gadījums, atzīstot patiesību par necilvēcīgajiem apstākļiem Masaņdzja piespiedu darba nometnē, tajā apzināti nav norādīts, ka kopš 1999. gada Masaņdzja piespiedu darba nometnē smagai piekaušanai, spīdzināšanām un nežēlīgai attieksmei galvenokārt tika pakļautas Faluņgun praktizētājas.

Piedāvājam izanalizēt šo būtisko momentu, kas palicis neapskatīts rakstā: lielākā daļa no vajāšanām, kurām pakļautas ieslodzītās Masaņdzja darba nometnē (kā arī daudzās citās piespiedu darba nometnēs visā Ķīnā), viennozīmīgi kā smaga nasta gulstas uz Faluņgun praktizētāju pleciem, kopš 1999. gada jūlijā oficiāli sākās Faluņgun vajāšanu kampaņa.

Sākot ar 2000. gadu interneta vietnes „Minghuei” ķīniešu redakcija ir publicējusi 8109 rakstus, kuros ir dažādā veidā dokumentētas un analizētas vajāšanas, kuras kopš 2000. gada pieredzējušas Faluņgun praktizētājas, kuras bija nelikumīgi ieslodzītas Masaņdzja piespiedu darba nometnē. (Piezīme: publikāciju skaitu veido raksti „Minghuei” interneta vietnē, tāpēc neatkarīgi no pirmpublikācijām, kopskaitā iekļautas arī publikācijas un komentāri periodiskajos izdevumos, kuri nes pamatinformāciju no pirmpublikācijām.)

„Minghui” aicina Ķīnas iedzīvotājus sniegt specifiskus pierādījumus par Faluņgun vajāšanām un aicina cilvēkus visā pasaulē pastāstīt saviem draugiem, radiniekiem, daba kolēģiem un kaimiņiem par šo noziegumu pret cilvēci.

Tai pat laikā praktizētājiem ir jāatceras, ka nevajadzētu krist pārmērīgā priekā vai ļaut atslābināt savus centienus vajāšanu apturēšanā tikai tāpēc, ka parādījusies neliela pozitīva informācija kontinentālajā Ķīnā. Vajāšanas turpinās un tas nevar tikt uzskatīts par pieņemamu.

Daži izraksti no publikācijām

Šeit var iepazīties ar dažiem izrakstiem no publikācijas Qingdao News interneta vietnē. Ar pilnu publikācijas tekstu ķīniešu valodā var iepazīties šeit.

Raksta sākumā teikts: „Lētais darba spēks, fiziska iespaidošana, vieninieku kameras, elektrošoka steki, „piekāršana”, „tīģera sols” un „nāves gulta”. Balstoties uz piespiedu darba nometnē ieslodzīto stāstiem, dažādiem lietišķiem pierādījumiem, vēstulēm, tiesu izmeklēšanu materiāliem, kā arī labi informētu cilvēku stāstiem, šajā rakstā ir veikts mēģinājums parādīt to, kas patiesībā notiek aiz sieviešu piespiedu darba iestādes sienām, kā arī izgaismot to, kāda tad ir šī pāraudzināšanas ar darbu sistēma.” (Redaktora piezīme: jau tika ziņots, ka piespiedu darba sistēma Ķīnā tiks reformēta un/ vai likvidēta nākamā gada laikā.)

Rakstā teikts, ka daudzi stāsti ir kļuvuši zināmi no zīmītēm un vēstulēm, ko ieslodzītajām ir izdevies slepeni iznest no piespiedu darba nometnes. Šīs sievietes pakļāva sevi milzīgam riskam, pierakstot uz zīmītēm savus stāstus, labi zinot, ka pirms atbrīvošanas tiks pakļautas apskatei. Viņas rūpīgi aprakstīja visu uz tik mazām papīra lapiņām, cik vien tas ir bijis iespējams. Pēc tam viņas šīs zīmītes cieši satina un slēpa vagīnā, cerībā, ka pārmeklēšanas laikā pirms atbrīvošanas tās netiks atrastas.

Liu Hua bija starp tām, kuras „Piespiedu darba nometnes dienasgrāmata” tika iznesta no nometnes.

Viņa stāsta par vienu no gadījumiem, kad viņa tika izģērbta. Apsargi viņu spīdzināja ar elektrošoka stekiem, laižot strāvu caur viņas mēli. Viņa stāsta: „Elektrošoka sitieni sekoja viens pēc otra. Elektrība plūda man cauri. Mana sirds sāka sisties ļoti ātri un nevienmērīgi. Elektrība sita pa mēles galiņu un bija tāda sajūta it kā to caurdurtu adatas. Lai kā es arī centos, es nespēju nostāvēt kājās.”

Liu aprakstīja savu darba slodzi, kura bija mazāka nekā citiem. Viņai tika likts sameklēt no liela daudzuma dažādu citu lietu atbilstošas apkakles un aproces. „Ik dienas man vajadzēja apstrādāt no 1800 līdz 2000 apģērba gabalu. Tiem, kuriem bija jāgludina, dienas norma bija 3000 apģērbu gabalu.”

Tiem, kuri sašuva gatavos izstrādājumus, dienas norma bija 320 gatavo apģērbu.

Savā dienasgrāmatā viņa ir veikusi ierakstu par to, ka kādu dienu, kad bija jau izpildījusi savu dienas normu, brigādes vadītājs (kurš bija izraudzīts no ieslodzīto vidus) lika viņai strādāt vēl un apstrādāt vēl 50 apģērbu gabalu. Liu piegāja pie priekšnieka ar lūgumu būt taisnīgiem. Taču priekšnieks apsargu klātbūtnē viņu nežēlīgi piekāva. Liu guva traumu un viņi bija spiesti viņu vest uz Dabejas cietuma slimnīcu, lai veiktu datortomogrāfiju. Tas notika 2010. gada 20. jūlijā.

Viņas dienasgrāmatā ir pieminēta arī sieviete vārdā Mei Cjujuja, kura pēc priekšlaicīgām dzemdībām bija sliktā veselības stāvoklī. Mei nespēja izpildīt savu dienas normu.

Priekšniece lika viņai izvēlēties strādāt visu nakti un pabeigt savu dienas normu vai arī izciest fizisku sodu, stāvot kājās ilgu laika periodu. Mei teica, ka viņa drīzāk ir gatava izciest fizisku sodu stāvot. Brigādes vadītāja nogāza viņu zemē, uzkāpa uz viņas kājas liela ar savas kurpes papēdi un pagrieza papēdi pa 360 grādiem. Mei tika smagi ievainota. Infekcija viņas kājā turpinājās vēl daudzus mēnešus. Vēl šodien rēta uz Mei kājas ir skaidri redzama.

Ieslodzītās tāpat arī ir darījušas zināmu, ka apsargi izmanto „tīģera solu” un „nāves gultu”, lai spīdzinātu. Labi informēts cilvēks teica, ka sākotnēji tādi spīdzināšanas veidi kā „tīģera sols” un „nāves gulta” tika pielietoti tikai speciālai cilvēku grupai. (Redaktora piezīme: ikviens ķīnietis, izlasot vārdus „speciāla cilvēku grupa”, uzreiz sapratīs, ka runa ir par Faluņgun praktizētājiem.) Vēlāk šos spīdzināšanas veidus sāka pielietot arī pret citām ieslodzītajām.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/4/8/138822p.html