Tanu dinastijas imperators Taidzuns – visvairāk godātais imperators Ķīnā

Tanu dinastijas otro imperatoru Li Šiminu (599.– 649. g.), pazīstamu arī kā imperatoru Taidzunu, vairāk nekā tūkstoš gadus godināja cilvēki Ķīnā, Korejā, Japānā un citās Ķīnas kaimiņvalstīs.

Tanu dinastijas imperators Taidzuns – visvairāk godātais imperators Ķīnā (Ilustrācija: Fan Jeuaņ/ Epoch Times)

Viņa valdīšanas 23 gadu laikā Ķīna piedzīvoja uzplaukumu politikā, ekonomikā un kultūrā. Ķīnas vēsturē šis mierīgais uzplaukuma periods bija pazīstams kā „Zelta Laikmets”. Imperatoru Taidzunu atceras kā valdnieku, kurš bija žēlsirdīgs pret savu tautu, spēcīgs un izlēmīgs līderis, kurš spēja pozitīvi reaģēt uz savu padomnieku un palīgu nesaprātīgajiem un pārdrošajiem padomiem. Būdams konfuciānisma mācības sekotājs, viņš atbalstīja budisma izplatību visā Ķīnā.

Reiz reģioni, kas atradās netālu no galvaspilsētas Čan Aņas, tika pakļauti siseņu uzbrukumiem. Pastaigājoties savā dārzā, imperators ieraudzīja kukaiņus un, notvēris dažus no tiem, teica: „Jūs aprijat ražu, no kuras pārtiek mani ļaudis. Labāk jūs apēstu manu vēderu, nevis manas tautas ražu”.

Neskatoties uz kalpotāju protestiem, viņš norija siseņus un bija gatavs ciest par savu tautu. Reģionos, kur ļaudis cieta no sausuma un bada, daudzas ģimenes bija spiestas pārdot savus bērnus. Imperators pavēlēja visus bērnus izpirkt. Pēc tam viņš uzrakstīja deklarāciju: „Lai pār mani nāk sērga apmaiņā pret manas tautas mierīgu dzīvi un bagātīgu ražu”. Drīz pēc tam, visiem par lielu prieku, sāka līt, un sausums beidzās.

Pēc tam, kad daži ministri ierosināja bargus likumus, lai cīnītos ar zagšanu, imperators atbildēja: „Nekaunīgās zādzības ir saistītas ar smago nodokļu slogu, piespiedu verdzību, korupciju valdībā un smagajiem dzīves apstākļiem. Ja mēs samazināsim mūsu budžetu, pazemināsim nodokļus, iecelsim taisnīgas amatpersonas un uzlabosim cilvēku dzīves apstākļus, tad kurš gan gribēs zagt?”

Pēc dažiem gadiem Tanu dinastijai iestājās miera un labklājības periods. Stāsta, ka toreiz ļaudis neņēma svešu mantu, kas bija pazaudēta uz ielas, neaizslēdza naktīs durvis un varēja bez bailēm ceļot apkārt.

Saviem ierēdņiem imperators teica: „Reāli draudi nācijai nāk no iekšienes, un tāpat ir ar valdnieka varu. Imperatoram katru dienu būtu jāpārdomā sava rīcība un lēmumi. Ja imperatoram patīk izšķērdība, nodokļi pieaugs, cilvēki cietīs, un ņems to ļaunā. Galu galā, imperators savu stāvokli nespēs saglabāt. Tāpēc es neizdabāšu savām vēlmēm. Daudzi ļaudis uzskata, ka imperatora vara ir bezgalīga, jo viņš stāv pāri visiem, bet es tā nedomāju. Es bīstos Debesu un Dieva tiesas. Es baidos arī no tā, ka varētu pārkāpt Debesu plānus un neattaisnot savas tautas cerības. Mans padomnieks reiz teica: „Ļaudis ir kā ūdens, bet imperators kā laiva. Laiva var peldēt viegli vai arī apgāzties, ja tauta kļūs nemierīga.”

Imperators Taidzuna valdīšanas principi:

1. Imperatoram, pirmkārt, būtu jādomā par savu tautu.

2. Pieņemt vienkāršus un saudzējošus likumus un veicināt tikumību un godīgumu.

3. Nepieļaut milzīgus valdības vai imperatora izdevumus.

4. Saprātīga nodokļu politika veicinās ekonomikas atjaunošanos un attīstību.

5. Iecelt taisnīgas un labi disciplinētas amatpersonas.

6. Reaģēt uz padomiem un iebildumiem labestīgi un vienmēr meklēt sevī.

Viņa valdīšanas laikā Ķīna apliecināja savu pārākumu Tālajos Austrumos visos aspektos, tostarp kultūrā, izglītībā, ekonomikā, lauksaimniecībā, amatniecībā, tirdzniecībā, transporta attīstībā, u.t.t., pārspējot visas iepriekšējās dinastijas.

Tanu dinastijas lirikas uzplaukums un leģendārās prozas atdzimšana pacēla ķīniešu literatūru jaunos, vēl nebijušos augstumos. Tajā laikā vārds „Tan” kļuva par Ķīnas sinonīmu, bet kaimiņu tautas ķīniešus sauca par taniem.

Ķīniešu vēsturnieki salīdzina Li Šimina tikumīgo valdīšanu ar spožu mēnesi, kas apmirdz visu Ķīnas vēsturi.

Raksts vācu valodā: http://de.clearharmony.net/articles/a115915-Kaiser-Taizong-aus-der-Tang-Dynastie-der-meistverehrte-Kaiser-in-China.html