|
||||||
|
Tradicionālā kultūra: Mācība bērnu izglītošanai (1. daļa)
Autors: Cjin Jaņ „Mācība bērnu izglītošanai” (Sjuņ Men Veņ) ir viens no Ķīnas klasiskajiem tekstiem, kas māca bērniem pieklājības normu un noteikumu ievērošanu un labestības pilnveidošanu sabiedrībā. Šo darbu sākotnēji sarakstījis mācītais vīrs Li Jusju (1662 – 1722), kurš dzīvoja Cjin dinastijas (1636 – 1912) imperatora Kan Sji (1654 – 1722) valdīšanas laikā. Šīs pašas dinastijas laikā to pārskatīja Dzjia Cuņžeņs, kurš nosauca to par „Skolnieku noteikumiem”. Šis darbs uzrakstīts, izmantojot vienkāršu trīs hieroglifu pantmēru, tam ir piecas daļas, kurās izklāstīti noteikumi dažādām situācijām. „Mācība bērnu izglītošanai” ir otrs svarīgākais darbs par bērnu izglītošanu (vissvarīgākais ir „Triju hieroglifu klasika” [1]), un tas māca godbijību pret vecākiem, cieņu, piesardzību, godīgumu, atturību, pacietību, u.t.t. Kādreiz Ķīna tika dēvēta par „Pieklājības un morāles valsti”. Taču brīnišķīgā tradicionālā ķīniešu morāle un pieklājība tika sabradāta un iznīcināta, kad kādreiz tik civilizētajā Ķīnā parādījās komunisma rēgs, kurš izplatīja aplamas teorijas un nepatiesus, nekrietnus uzskatus, ļaunumu un agresiju. Mūsdienu Ķīnā pieaugušajiem ir tikpat maz zināšanu par morāli, cik senajos laikos to bija maziem bērniem. Tāpēc es eksperimentāli interpretēju atsevišķas daļas no „Mācības bērnu izglītošanai”, lai sabiedrība gūtu no tā labumu.
Ēšanā, dzeršanā, sēdēšanā vai staigāšanā Speriet stingrus soļus,
[1] „Trīs hieroglifu klasika” (Piņ Jiņ: Saņ Dzi Dzjin): tiek tulkots arī kā „Trimetriskā klasiska”, viens no ķīniešu klasiskajiem tekstiem, kas ietver konfūcisma idejas par bērnu audzināšanu. Iespējams, ka tas tapis 13. gs., un to sarakstījis Van Jinliņs (1223 – 1296) Sun dinastijas laikā. [2] Dao: tiek tulkots arī kā Tao vai Ceļš, vai Likums, attiecas uz likumiem, kas vada katra līmeņa pareizu funkcionēšanu kosmosā. |
||||||