| Publicēts: Pirmdiena, 2006. gada 3. aprīlis |
|
Praktizētājs no Francijas
2005. gada 7. martā Sjun Veja un Čeņ Jiņa, Faluņgun praktizētājas no Vācijas un Francijas, kuras personīgi pārdzīvojušas vajāšanu Ķīnas darba nometnēs, saņēma uzaicinājumu ierasties Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Tajā pēcpusdienā, tiekoties ar Vācijas Parlamenta locekli Gahlera kungu, viņas ne tikai pastāstīja savu personisko pieredzi, bet arī pasniedza uzskatāmus materiālus par sieviešu un bērnu necilvēcisko spīdzināšanu, kas notiek pret Faluņgun vērsto vajāšanu laikā Ķīnā. Būdams Eiropas Cilvēktiesību komisijas loceklis, Gahlera kungs pauda savu satraukumu par Faluņgun praktizētāju cilvēktiesībām nodarīto kaitējumu un izteica savu apņēmību nostāties taisnības pusē. Pirmo reizi tiekoties ar diviem vajāšanu upuriem un noklausoties viņu stāstus, Gahlera kungs sacīja: „Esmu dziļi satriekts.”
Gahlera kungs stingri nosodīja Ķīnu par tās pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēktiesībām. Turklāt, viņš aizrādīja, ka starptautiskajai sabiedrībai nevajadzētu visu uzmanību veltīt tikai ekonomisko sakaru attīstībai ar Ķīnu. Gahlera kungs izteica savu dziļu līdzjūtību un atbalstu Ķīnas pilsoņiem, kas tiek pakļauti vajāšanai. Viņš izrādīja ārkārtīgu cieņu un izteica vislabākās cerības par Faluņgun praktizētājiem.
Starptautiskā Sieviešu diena tiek atzīmēta 8. martā. Pulksten 9.00 no rīta Eiropas Savienības Padomes palātā tika apspriesti ļoti daudzi jautājumi, kas skar sievietes, viens no tiem bija „Pekina plus desmit”. Pirms desmit gadiem Pekinā norisinājās ceturtā Vispasaules sieviešu konference. Toreiz Pekinas iedzīvotāja Sjun Veja un Čeņ Jiņa, kura strādāja Pekinā, kļuva par Ķīnas valdības pretrunīgās uzvedības lieciniecēm. No vienas puses, valsts tērēja milzīgas naudas summas, ieviešot jaunas tehnoloģijas, cenšoties izveidot valstij demokrātisku starptautisku tēlu. No otras puses, policija, drošības sargi, sabiedriskās drošības dienests un ielu komitejas pielika apzinātas pūles, lai kontrolētu vietējos iedzīvotājus.
Tanī pat laikā visi valsts kontrolē esošie plašsaziņas līdzekļi slavēja valdību par tās sasniegumiem iespaida atstāšanā uz cilvēkiem sakarā ar cilvēktiesību situācijas progresu un Ķīnas plaukstošo un miermīlīgo sabiedrību. Tomēr šo desmit gadu laikā, gan Sjun Veja, gan Čeņ Jiņa ir piedzīvojušas necilvēcisku spīdzināšanu. Viņas vēl vairāk sarūgtināja tas, ka astoņus mēnešus vecu bērnu policisti piekāra ar galvu uz leju un spīdzināja viņu mātes acu priekšā. Šis mokpilnais incidents notika augstceltnē, kas atrodas tikai 30 minūšu brauciena attālumā no ceturtās Vispasaules sieviešu konferences norises vietas Pekinā. Pēc tam policisti nometa māti un viņas bērnu no augstceltnes, lai iznīcinātu sava nozieguma pierādījumus.
Šobrīd arvien vairāk un vairāk cilvēki gan ārzemēs, gan pašā Ķīnā ir sākuši saprast patieso būtību, kas slēpjas aiz Ķīnas pretrunīgā tēla. Vietējā mērogā Ķīnas komunistiskā partija īsteno diktatūru; starptautiskā mērogā tā izliekas par demokrātisku valsti. Vairāki Parlamentu locekļi ziņojuši Eiropas Parlamentā par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā. Viens no viņiem īpaši pieminējis valsts dubultos cilvēktiesību standartus - pašu mājās un ārpus tām.
Pulksten 15.00 abas Faluņgun praktizētājas bija ielūgtas piedalīties preses konferencē. Francijas Parlamenta loceklis Alēns Lipits ieradās konferencē, neskatoties uz to, ka tikko bija par to uzzinājis.
Konferencē piedalījās plašsaziņas līdzekļu pārstāvji no Vācijas, Beļģijas un Francijas, kā arī ES eksperti Āzijas jautājumos. Turklāt visa preses konference tika translēta televīzijā dzīvajā ēterā katra Parlamenta locekļa birojā.
Kad reportieris uzdeva jautājumu par Ķīnā izmantotajām „pāraudzināšanas” metodēm, kas tiek pielietotas, lai „skalotu smadzenes” Faluņgun praktizētājiem, Sjun Veja viņam atbildēja: „Ķīnas policisti ar varu liek viņiem atteikties no savas ticības Īstenībai, Labestībai, Pacietībai. Tie, kas paliek stipri savā ticībā Faluņgun, tiek vārdiski aizskarti un fiziski spīdzināti. Tas ir process, kurā labu cilvēku cenšas pārvērst par dēmonu.” Turpinājumā Čeņ Jiņa aprakstīja, kā necilvēciskā spīdzināšana un piespiedu medikamentu injekcijas noveda viņu līdz garīgam sabrukumam, un kā viņa atkal atjaunoja savu ticību „Īstenībai, Labestībai, Pacietībai” brīvajā Rietumu sabiedrībā.
Alēns Lipits sacīja: „Noklausoties šo divu upuru šokējošās liecības, es vēlētos pateikt, ka šāda vajāšana tieši skar ES. Vispirms, ES devusi solījumu aizstāvēt reliģijas un ticības brīvību, tā solījusi iestāties pret spīdzināšanu, parakstot Starptautisko cilvēktiesību konvenciju. ES jāpārtrauc ekonomiskie sakari ar valstīm, kas pielieto spīdzināšanu un citas brutālas un nežēlīgas metodes. ES ārlietu politikas galvenais uzdevums ir veicināt pasaulē cieņu pret cilvēktiesībām. ES jāuzsāk politika, ar kuras palīdzību varētu ietekmēt valstis, kas spīdzina savus pilsoņus, kā arī jāatbalsta un jāveicina to nevalstisko organizāciju attīstība, kuras nostājas pret spīdzināšanu.”
Vakarā, pirms tika demonstrēta filma par sieviešu cīņu pret vardarbību laulībā, Čeņ Jiņa pastāstīja Nuritai Peled-Elhanas kundzei no Izraēlas, 2001. gada Saharova Prēmijas ieguvējai, par pārdzīvoto Ķīnas darba nometnē, kur viņa tika spīdzināta par to, ka viņa tic Faluņgun. No Čeņ Jiņas Nurita Peled-Elhana arī uzzināja, ka vajāšana Ķīnā vēl joprojām turpinās un ka tieši tādēļ Čeņ cenšas pastāstīt par savu pieredzēto ikvienam, cerībā, ka arvien vairāk labas gribas cilvēku palīdzēs viņai apturēt genocīdu, kas Ķīnā izvērsts pret Faluņgun.
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
Raksts ķīniešu valodā pieejams: http://www.yuanming.net/articles/200503/40130.html
Raksts angļu valodā pieejams: http://www.clearharmony.net/articles/200504/25722.html